Teju puse no senioriem Latvijā saskaras ar acu saslimšanām

Lai gan redzes veselību ietekmē iedzimtība, nozīmīga loma ir ikdienas ieradumiem un vispārējam veselības stāvoklim, kas var ietekmēt un arī pasargāt no riska iegūt redzes problēmas. Plašāk par to, kam jāpievērš uzmanība, lai izvairītos no acu slimībām, kļūstot vecākiem, stāsta „OptiO” optometriste Daiga Čerāne.
 

Kļūstot vecākam, tāpat kā citi mūsu ķermeņa orgāni, noveco arī acis. Tas ir dabīgs process, no kura nevar izvairīties neviens. Tāpēc, sasniedzot noteiktu vecumu, būtu jāpievērš pienācīga uzmanība kā kopējai, tā arī redzes veselībai. Viena no pirmajām redzes novecošanās pazīmēm ir presbiopija, kad acis zaudē akomodācijas spēju jeb acs lēca zaudē elastību, kā rezultātā redze skatoties tuvumā pasliktinās. Parasti ar presbiopiju nākas saskarties pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas un senioru vecumā piemīt teju ikvienam. Tajā pašā laikā, līdz ar dabisko redzes novecošanos, pastāv risks iegūt arī citas, nopietnākas acu saslimšanas, kuras ir iespējams efektīvi ārstēt, ja tās tiek laicīgi atklātas.
 

Parasti ar presbiopiju nākas saskarties pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas un senioru vecumā piemīt teju ikvienam. 

Profilaktisku redzes pārbaudi pie optometrista nepieciešams veikt vismaz reizi gadā, arī tad, ja redzes problēmas nav novērotas. Bieži vien valda stereotips, ka optometrista apmeklējums nozīmē to, ka būs nepieciešams lietot brilles. Nebūt ne! Arī cilvēkiem ar labu un skaidru redzi profilaktiska vizīte ir nepieciešama, lai pārbaudītu, vai nav radušās kādas izmaiņas acu struktūrā, kas varētu izraisīt kādu no acu saslimšanām – kataraktu, glaukomu vai makulas deģenerāciju.
 

Riska faktorus, kas var izraisīt redzes saslimšanas var iedalīt divās kategorijās: ģenētiskajās un tādās, kuras izraisa ikdienas ieradumi. Gluži tāpat kā miopijas jeb tuvredzības gadījumā, acu saslimšanas var tikt ģenētiski pārmantotas. Tas nozīmē to, ka, ja ģimenē kāds ir saskāries ar kādu no slimībām, kas skar redzi, pastāv lielāks risks, ka arī pēcnācējiem tās var attīstīties. 
Taču otro riska faktoru grupu veido ikdienišķi ieradumi un citas saslimšanas. Arī smēķēšanas rezultātā var rasties redzes problēmas. Tāpat lielāks risks iegūt kataraktu ir cilvēkiem, kas kūtri lieto saulesbrilles vai izmanto tādas, kas nenodrošina 100% aizsardzību pret kaitīgajiem UV saules stariem. Savukārt, jāņem vērā tas, ka arī citas saslimšanas var atstāt iespaidu uz mūsu redzi – cilvēkiem ar diabētu, sirds un asinsvadu slimībām, kā arī tiem, kam regulāri nākas lietot medikamentus, būtu nepieciešams pastiprināti sekot līdz savai redzes veselībai, jo šie faktori var būtiski ietekmēt redzes veselību un acu labsajūtu.
 

Lai gan, sasniedzot cienījamu vecumu, gandrīz katram otrajam senioram pastāv risks saskarties ar acu saslimšanām, jāatceras, ka tās vienmēr ir iespēja risināt, ja tiek regulāri veikta profilaktiska redzes pārbaude un tiek ievēroti speciālista dotie norādījumi. Arī mūsu ikdienas ieradumi var pozitīvi iespaidot redzes veselību. Tas nozīmē, ka veselīgs uzturs, ar bagātīgu dārzeņu daudzumu, svaigs gaiss, un aktīvs dzīvesveids stiprina ne vien mūsu imunitāti, bet arī acu veselību. Tomēr jebkurā gadījumā, jāatceras, ka profilaktiska vizīte pie redzes speciālista vienmēr būs labāka izvēle, nekā redzes pārbaudes atlikšana, jo tikai redzes pārbaudes laikā iespējams savlaicīgi piefiksēt un ārstēt redzes problēmas.
 

Veicot redzes pārbaudi, optometrists pārbauda to, kāds ir vispārējais redzes veselības stāvoklis. Tuvredzības, tālredzības vai kāda cita redzes defekta gadījumā optometrists izraksta nepieciešamo briļļu vai kontaktlēcu recepti. Gadījumā, ja tiek konstatētas kādas acs strukturālas izmaiņas, optometrists sniedz ieteikumus, kā situāciju risināt, lai acu saslimšanas neattīstītos tālāk.