4 reāli ieguvumi no atpūtas pie ūdenstilpnēm

Par veselībai vērtīgiem iemesliem, kāpēc vasarā būtu nepieciešams vairāk laika pavadīt pie atklātām ūdenstilpnēm un, ja iespējams, arī nopeldēties, stāsta aptieku tīkla Apotheka farmaceite Amanda Ozoliņa. 

“Ūdenim, pateicoties tā sastāvā atrodamajiem minerāliem, kā piemēram, magnijam un kālijam, ir pozitīva ietekme ne tikai uz mūsu veselību, bet arī uz labsajūtu kopumā. Turklāt ūdens spēj mazināt arī stresa sajūtu. Pēc pastaigas gar jūru vai kādu citu ūdenstilpni cilvēks uzreiz jūtas labāk, ir pozitīvām emocijām piepildīts, un arī stresa līmenis ir mazinājies. Turklāt viļņu vērošana ir gluži kā meditācija, kas ļauj atslēgties no ikdienas rūpēm, atbrīvot prātu un palīdz atslābināties,” skaidro farmaceite.

Svarīgi atcerēties, ka, atrodoties pie ūdenstilpnes, nepieciešams ievērot drošības pasākumus, piemēram, ja iespējams, atpūtai izvēlēties oficiālu peldvietu, ūdenī brist lēnām, taustot pamatu, nelēkt no ūdenstilpnē izvietotiem objektiem, piemēram, tiltiem vai tramplīniem, nepeldēties alkohola reibumā, kā arī nedoties peldēties vienatnē. Īpaši nepieciešams uzmanīt bērnus – atrodoties pie ūdenstilpnes, vecākiem vai pavadoņiem bērnus  jāuzrauga nepārtraukti. Bērniem rotaļāties, plunčāties un peldēties jāatļauj tikai tik tālu, cik pieaugušais tos var labi redzēt un nepieciešamības gadījumā atsteigties palīgā.

Pozitīvā ietekme brīvā laika pavadīšanai pie ūdenstilpnēm

1. Pašsajūtas uzlabošana

Ikdienas straujajā ritmā esam pakļauti daudz un dažādiem notikumiem un trokšņiem, kas bieži vien kļūst pārāk traucējoši un rada negatīvas emocijas. Turpretī atrašanās pie ūdens sniedz mieru un noteiktu paredzamības pakāpi – mēs redzam un jūtam, ka ūdens visu laiku ir tāds pats kā bijis, un tieši šī paredzamība ļauj smadzenēm atbrīvoties un atpūsties.

Pelde ūdenī sniedz ķermenim iespēju nedaudz atpūsties un atveldzēties no karstās saules. Baudot peldi kaut dažas minūtes, nomierinās ne tikai ķermenis, bet arī prāts – karstums vairs nešķiet nepanesams, un pelde kļūst patīkami relaksējoša. Savukārt agras rīta peldes palīdzēs organismam atmosties un sniegs dienai nepieciešamo enerģijas lādiņu. Turklāt jūras ūdenī esošais minerālu maisījums attīra un dezinficē ādu, tam ir nomierinoša un dziedinoša iedarbība.

“Peldes jūras ūdenī īpaši ieteicamas izplatītāko ādas slimību gadījumā, piemēram, psoriāzes pacientiem. Pēc peldes jūrā ir vērts vismaz piecas minūtes pagaidīt, lai āda spētu absorbēt visus minerālus, un tikai tad noskaloties. Šis princips palīdzēs uzturēt ādu mitrinātu, vienlaikus saglabājot jūras ūdens terapeitisko iedarbību,” stāsta Amanda Ozoliņa.

Īpaši nepieciešams uzmanīt bērnus – atrodoties pie ūdenstilpnes, vecākiem vai pavadoņiem bērnus  jāuzrauga nepārtraukti. 

2. Imunitātes stiprināšana

D vitamīns ir nozīmīgs organisma imunitātes veidotājs un to iesaka uzņemt visa gada garumā. Atrašanās brīvā dabā un svaigā gaisā ļauj mums uzņemt kaut nelielu papildu devu nepieciešamā D vitamīna, kas ne vien aizsargā imūnsistēmu un palīdz kauliem uzsūkt pietiekami daudz kalcija, bet arī veic citas organismam nozīmīgas funkcijas. Turklāt jūras ūdens un saules kombinācija veicina D vitamīna sintēzi, tādējādi mazinot risku saslimt, piemēram, ar osteoporozi vai autoimūnām saslimšanām.  Svarīgi atcerēties, ka ūdens piesaista sauli, tāpēc gan pēc peldēm vai citām fiziskām aktivitātēm, gan pēc saules aizsarglīdzekļu lietošanas instrukcijā minētā laika nepieciešams regulāri atjaunot aizsarglīdzekļa krēma kārtiņu, lai izvairītos no saules izraisītiem apdegumiem.

3. Prieka gūšanas avots

Lai arī ir grūti precīzi definēt laimes stāvokli, pētnieki uzskata, ka pastāv saistība starp prieka un laimes līmeni un dabu. Ir novērots, ka atrašanās ūdenstilpņu tuvumā var pastiprināt šīs pozitīvās sajūtas. Pētnieki secinājuši, ka, lai gan zaļā zona var pozitīvi ietekmēt indivīda pašnovērtējumu un noskaņojumu, tiem, kuri dzīvo netālu no ūdenstilpnēm, ievērojami uzlabojusies emocionālā labsajūta. Piemēram, 2007. gadā Īrijā veiktā pētījumā* atklāts, ka cilvēki, kuri dzīvo piecu kilometru attālumā no atklātas ūdenstilpnes krasta, ir apmierinātāki ar savu dzīvi.

Lai arī ir grūti precīzi definēt laimes stāvokli, pētnieki uzskata, ka pastāv saistība starp prieka un laimes līmeni un dabu. 

“Serotonīns ir zināmākais laimes hormons – tā daudzums organismā ietekmē garastāvokli un rada prieka sajūtu. Lai organisms aktīvāk un efektīvāk izmantotu serotonīnu, ieteicams nodarboties ar patīkamām, labsajūtu raisošām aktivitātēm, veikt aerobas fiziskas aktivitātes, piemēram, pastaigāties, skriet un peldēt, kā arī lietot pārtiku, kuras sastāvā ir D vitamīns, B grupas vitamīni un omega-3 – tie nepieciešami, lai veidotos serotonīns. Turklāt tā sintēzei vajadzīga gaisma, tāpēc parasti gada gaišajā sezonā tā daudzums organismā paaugstinās, bet gada tumšajā sezonā – samazinās,” atklāj farmaceite.

4. Fiziskās formas uzturēšana

Vasara, pateicoties agrajiem un gaišajiem rītiem, siltajam laikam un iespējai izkustēties ārpus telpām, ir piemērots periods, lai uzsāktu vai arī turpinātu jau iesāktās fiziskās aktivitātes. Vai tā būtu riteņbraukšana, garas pastaigas, peldēšana, nūjošana, aktīvā atpūta vai dažādas spēles, visas šīs aktivitātes palīdz ķermenim kļūt stiprākam un uzlabo kopējo organisma veselības stāvokli. Turklāt fiziskās aktivitātes ūdens tuvumā sniegs ne tikai burvīgu skatu, bet arī ļaus pilnvērtīgi pievērsties izvēlētajai aktivitātei, nodrošinot neuzkrītošus un patīkamus fona trokšņus, piemēram, putnu vīterošanu, vēja šalkoņu un ūdens virmošanu.

“Peldēšana ir viens no efektīvākajiem sporta veidiem, jo šīs aktivitātes laikā tiek nodarbinātas teju visas muskuļu grupas. Lai arī peldot netiks sadedzināts tikpat daudz kaloriju, kā braucot ar riteni vai skrienot, jums tāpat būs izdevies izmantot pietiekami daudz kaloriju, lai uzlabotu savu fizisko pašsajūtu. Turklāt peldēšana ļauj atbrīvoties un atpūsties no ikdienas rūpēm. Peldot varam veltīt laiku tikai sev un savām domām un no sirds izbaudīt šo procesu,” stāsta Amanda Ozoliņa.

Atsauce uz rakstā minēto pētījumu:
*Finbarr Brereton, J. Peter Clinch, Susana Ferreira, (2007), pieejams https://www.researchgate.net/publication/223236887_Happiness_Geography_and_the_Environment