Kā karstums, tā nāk miegs...

Patiesībā slavenajam dienvidnieku siestas laikam ir gana svarīga misija, ko tik tropiskā vasarā der ielāgot arī mums. Lūk, kāpēc mums tik ļoti gribas gulēt dienas vidū tad, kad termometra stabiņš aiz loga pārsniedz normas robežas.

Organismam nepietiek šķidruma

Karstā laikā mēs pastiprināti svīstam, un labi, ka tā, jo tas liecina par organisma dabisku termoregulāciju. Sviedri atvēsina mūsu sakarsušo ķermeņa ādu, kā arī paralēli tiek aktivizēta zemādas asinsrite, kā rezultātā asinsvadi tiek paplašināti, lai atvēsinātu iespējami vairāk mūsu organismā cirkulējošo asiņu. Tālāk tās atvēsina citus orgānus. Ne velti karstā laikā daudziem no mums ir raksturīga “sarkšana” – arī tas liecina, ka organisma dabiskā termoregulācija ir uzdevumu augstumos, taču šī procesa laikā tiek patērēts daudz šķidruma. 

Nespēks, nogurums, miegainība – tās ir pirmās un biežākās pazīmes, kas liecina par organisma dehidratāciju.

Tiek tērēts daudz enerģijas, lai atvēsinātos 

Sviedru dziedzeru intensīvā darbība un paātrinātā asinsrite patērē gana daudz enerģijas, un tas nozīmē, ka organisms aktīvi lieto glikozes krājumus. Tāpēc, pat sēžot ofisā un fiziski neko nedarot, tiek tērēta daudz lielāka enerģija nekā vēsajās dienās. Spēku kļūst mazāk, bet nogurums un miegainība tikai pieaug. 

Pazeminās asinsspiediens 

Skaidrojums ir vienkāršs – asinsvadi karstumā izplešas, bet asinsspeidiens samazinās. Pat neliels arteriālā asinsspiediena kritums nozīmē to, ka mūsu smadzenes tiek mazāk apasiņotas, kā rezultātā var būt galvas reiboņi, vājums, miegainība. 
Svarīgi!
Izteikts asinsspiediena pazeminājums var liecināt par karstuma dūrienu. Ja karstā laikā pēkšņi parādās galvas reiboņi, slikta dūša, redzes traucējumi, iespējami ātrāk centies atvēsināties ēnainā vietā vai vēsā telpā, izmantojot aukstuma aplikācijas, un noteikti padzeries ūdeni. Ja stundas laikā pašsajūta neuzlabojas, meklē ārsta palīdzību.  

Ieraduma loma

Siltums mums saistās ar drošību, ērtumu, labsajūtu kā tādu, tāpēc karstumā mums neapzināti gribas gulēt. To ietekmē arī specifiskās temperatūras svārstības. Dodoties gulēt, mēs ieritināmies segā, lai sasildītos. Kad aizmiegam, ķermeņa temperatūra pazeminās. Organisms atceras šo saikni, tāpēc līdzīgas temperatūras svārstības var izprovocēt miegainību. Tieši tāpēc miegs sāk nākt arī, piemēram, pēc vannas vai karsta dzēriena.

Ko darīt, ja karstumā gribas gulēt?

Kā jau runājām, Dienvidu zemēs ar gudru nolūku ieviesta siesta – obligāta atpūta dienas karstākajā laikā. Tas arī ir labākais veids, kā tikt galā ar karstumam raksturīgo miegainību. Neliela pusdienas snauda palīdzēs organismam atjaunot spēkus, lai atlikušajā dienas daļā atkal spētu darboties efektīvi. 
Ja nav iespēju atvēlēt laiku īsai snaudai, centies karstākās stundas dienā (apmēram no plkst. 12.00 – 16.00) uzturēties telpā ar kondicionieri vai ēnainā vietā svaigā gaisā. Un noteikti parūpējies, lai rokas stiepiena attālumā tev būtu pieejams dzeramais ūdens. 

Lai pasargātu sevi no dehidratācijas, stundā vajadzētu izdzert glāzi ūdens.