Pēc peldēšanās bērni kasās, saķer niezi, rodas pušumi un iekaisumi. Cik tas bīstami? Skaidro speciālists

Jauns.lv jau rakstīja, ka veldzējoties ūdenī, peldētājiem jāuzmanās ne vien no zilaļģēm, kas var radīt alerģisku ādas reakciju, bet arī no parazītiem, kas ar neapbruņotu aci nav saskatāmi. Vairākās vietās Latvijā ir aizdomas par saslimšanu ar tā saucamo peldētāju niezi. Pirms nedēļas sociālajos tīklos kāda māmiņa brīdināja vecākus pārdomāt, vai ļaut bērniem peldēties, jo Ainažu un Kuivižu pludmalēs visi viņas bērni esot ieguvuši peldētāju niezi.
 

“Visiem bērniem reizē parādījās pušumi”

“Sākumā mēs domājām, ka tas ir nobrāzums vai sakasīts odu kodums, vai dundurs iekodis. Es teiktu, ka visiem bērniem reizē parādījās. Atnāca viens ar savu pušumu, otrs, un tad mēs pamanījām, ka visiem ir vienādi,” ReTV pastāstīja māmiņa. Līdzīgās problēmās mazie peldētāji esot iedzīvojušies arī peldoties Gaujā, Daugavā un Lielupē.

Veselības inspekcijā (VI) skaidro, ka, pirms doties peldēties, ūdens kvalitāte jānovērtē vismaz vizuāli. Tādējādi varot izvairīties no zilaļģēm, kas arī izdala toksīnus un var būt iemesls izsitumiem. Tomēr zināma esot arī baktērija, kas izraisa peldētāju niezi.

Sakarā ar klimata pārmaiņām arī mūsu platuma grādos ūdeņos ir ieviesušies parazitārie tārpi - trematodes un šistosomas, kuru kāpuri nomaina divus saimniekorganismus. Arī peldētāji peldoties ar viņiem var saskarties, saka VI Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis.
 

Alerģiska ādas reakcija

Viņš Jauns.lv teica: “Trematodes ir plašāka tārpu grupa, pie kurām pieder arī šistsomu dzimta, kuras atsevišķas sugas (to kāpuri noteiktā tārpu attīstības stadijā ūdenī) var radīt peldētāju niezi – alerģiskas ādās reakcijas. Detalizēta informācija par to pieejama Veselības inspekcijas tīmekļvietnē: www.vi.gov.lv/lv/peldetaju-nieze.

Vasaras laikā ādas alerģiskās reakcijas, jo īpaši bērniem, var būt visdažādāko iemeslu dēļ un tā tikai atsevišķos gadījumos var tikt saistīta ar peldūdeņu kvalitāti. Tie var būt kukaiņu kodumi, pārtikas alerģijas un cits. Ir aprakstītas arī tā saucamās saules izraisītās ādas alerģijas, jo īpaši kombinācijā ar ādas saskari ar ūdeni peldoties”.
 

Parazīta olas no gliemeža pārceļo uz ūdensputniem un tad cilvēkiem

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas Dermatoloģijas profila virsārste, Dr. Med. Sanita Žīgure Jauns.lv pastāstīja:

„Peldētāju niezes tēma ir aktuāla ne jau pirmo gadu. Katru gadu līdzko paliek siltāks laiks, par to atkal interesējas un bērnu vecāki jautā, kas un kā.

Cilvēkam nieze rodas dažādu iemeslu dēļ. Siltā laikā cilvēkam, kurš iepriekš varbūt nav bijis alerģisks, kuram nav niezējusi āda, izņemot no odu vai insektu kodumiem, peldētāju nieze varētu būt liels pārsteigums. Peldētāju nieze ir alerģiska ādas reakcija, kas izpaužas ar niezi un ādas kairinājumu pēc  asinssūcēja tārpa šistosomas kāpura (cerkārija) saskares ar cilvēka ādu, peldoties ūdenskrātuvēs. 

Valstīs, kur pastāvīgi ir subtropisks vai tropisks klimats, ir izplatīta bīstama cilvēka veselībai slimība - šistosomiāze, ko rada asins sūcējtārpi šistosoma, bet Latvijā, kur subtropiskais klimats uznāk uz trim nedēļām gadā, šistosomiāze nav pat iespējama. Tomēr šis kāpurs dod dažas simptomātijas, ko saucam par peldētāju niezi.

Kāpurs jeb cerkārijs attīstītās siltos ūdeņos no olas, kas dzīvo dažos gliemežos, kuri ir šo parazītisko tārpu starpsaimnieki. Parazīta olu no gliemeža var dabūt ūdensputni, piemēram, pīles. Un tālāk šis kāpurs pīlei ir bīstams. Pīle ar saviem izkārnījumiem to izdala ūdenī, tā šis kāpurs no pīles var nokļūt uz cilvēka ādas, peldoties siltos, īpaši stāvošos ūdeņos.
 

Kāpurs nav patogēns cilvēkam, bet dzīvniekam gan. Tomēr, ja kāpurs nonāk uz cilvēka ādas, tas rada niezi, kairinājumu.

Kā no tā izvairīties? Pēc peldes karstā laikā ideāli, ja var noskaloties dušā, noslaucīties ar dvieli tūlīt pēc peldes, uzklāt aizsargkrēmu. Noteikti būtu jānoģērbj slapjais peldkostīms, bet realitātē tā nav. Cilvēks nopeldas, paliek tai pašā slapjā peldkostīmā, tad atkal peldas.

Aizliedz peldēties atpūtnieku iecienītā vietā Ķekavas novadā

Veselības inspekcijas mājaslapā rakstīts ieteikums, ka nevajag peldēties vietās, kur ir zināma informācija par peldētāju niezes novērotiem gadījumiem un peldvietas apkārtējā teritorija liecina, ka ir iespējams ūdens piesārņojums ar mikroskopiskiem parazītiem (ja apkārtne ir purvaina, ūdenī  ir sastopami daudz gliemežu un ūdensputni, bebri, ūdensžurkas vai citi ūdens zīdītāji).  Kā arī ieteikums, nebarot ūdensputnus peldvietās, jo tas veicina putnu piesaisti noteiktai vietai.

Ja cilvēkam ir nieze, viņš kasās. Tā kā āda ir gan saules ietekmēta, gan ūdens izmērcēta, āda ir miklāka, tā bērna vecumā ir vieglāk traumatizējama, un tad seko ādas sekundārās infekcijas. Veidojas pūšļi, ādas plīšana vai pievienojas sekundāri strutainā infekcija uz ādas, kas plaši izplatās īpaši jaunāka vecuma bērniem, retāk arī mammām un tētiem.

Niezes sajūta katram ir ļoti individuāla, piemēram, ja sadzeļ nātre vai iekož ods. Ir nepacietīgāki cilvēki, kuri niezi sajūt ļoti intensīvi un plēš ādu. Ja neesi noskalojies un āda saulē apdegusi, var sākties izteikta alerģizācija ar neciešamu ādas niezi un tam sekos nopietns ādas iekaisuma process.

Ja niezes sajūta ir izteikti traucējoša, jālieto pretniezes medikamenti. Ārīgi uz noskalotas, nosausinātas, tīras ādas jāuzklāj vēsu, mitrinošo krēmu”.
 

Latvijā peldētāju nieze neizraisa bīstamo šisostomu

Jāteic, ka reizi mēnesī Veselības inspekcija veic ūdens kvalitātes analīzes oficiālajās peldvietās, bet pārbaude uz šisostomu klātbūtni gan tajās nav iekļauta. Tāpēc vecākiem pirms bērnu laist peldēties vajadzētu pārliecināties, cik tas ir droši veselībai. Šistosomas parasti sastopamas stāvošos ūdeņos, kur ir bagāta veģetācija, gliemeži un ūdensputni pietiekami lielā blīvumā.

Pirmoreiz informācija par parazītiem, kas var izraisīt peldētāju niezi, Latvijā parādījās apmēram  pirms pieciem gadiem - no Dubkalnu karjera Ogres novadā.

Ūdenskrātuvēs var saskarties ar “peldētāju niezi” (ReTV)

Latvijā šie parazīti nevar izraisīt slimību, ko dēvējam par šistosomiāzi - asinīs mītošo parazītisku sūcējtārpu jeb trematožu izraisīto helmintozi, kurai sākuma posmā raksturīgs dermatīts (ādas iekaisums), bet vēlāk attīstās drudzis, nātrenes veida izsitumi, organisma intoksikācija, liesas palielināšanās, eozinofilija, zarnu trakta vai urīnpūšļa bojājumi. Šistosomas nonāk cilvēka organismā caur ādu, peldoties ūdenī, kurā atrodas šistosomu cerkāriji. Ar šistosomām inficētas ūdenstilpes ir tropu un subtropu joslā Āfrikā, Āzijā un Amerikā, bet slimība sastopama arī Grieķijā un Portugāles dienvidos.