Sākoties sēņu sezonai, ārsti nobažījušies par biežākiem saindēšanās gadījumiem

Zaļā mušmire bija sagatavota ēdienā kopā ar citām sēnēm, jo to bija kļūdaini noturējuši par populāro rudmiesi, kas ir lietojama pārtikā. Vairākas stundas pēc indīgās sēnes apēšanas, cilvēkiem sākušās nopietnas veselības problēmas un bijis skaidrs, ka steidzami jāmeklē ārsta palīdzība. Pēc garšas zaļo mušmiri nevar atpazīt kā indīgu, jo tā nav ne rūgta ne sīva, bet nedaudz garšo pēc riekstiem.

“Simptomi sākās ar sliktu dūšu, vemšanu un caureju,” stāsta RAKUS ārsts, toksikologs Roberts Stašinskis. “Tie ir pirmie simtpomi, kas parādās, lai gan diezgan vēlīni. Sliktākais, ko zaļā mušmire rada, ir nopienti aknu bojājumi. Rezultātā var attīstīties aknu mazspēja un aknu darbības traucējumi, kas var būt arī par iemeslu cilvēku bojāejai.” Diviem cietušajiem stāvoklis patlaban esot labs un viņi atrodas mājās, tomēr pārējie divi vēlaizvien atrodas slimnīcā.

Sēņu eksperti uzsver, ka visbīstamākās ir tieši mušmires: zaļās, baltās un sarkanās. Sēņojot jābūt īpaši uzmanīgiem.
 

Šajā rudens sēņu zezonā šis esot pirmais gadījums ar tik smagu saindēšanās, tomēr ārsti ir nobažījušies. Pēc pirmajām lietavām un līdz ar drēgnāka laika iestāšanos parādās aizvien vairāk sēņu. Tātad arī aizvien vairāk saindēšanās gadījumu. Ārsti jau gatavojas pacientu pieplūdumam.

Sēņu eksperti uzsver, ka visbīstamākās ir tieši mušmires: zaļās, baltās un sarkanās. Sēņojot jābūt īpaši uzmanīgiem.
 

“Pats svarīgākais likums, ko mikologi nebeidz atkārtot katru gadu - vākt ēšanai tikai tās sēnes, kuras pazīst ļoti, ļoti labi. Par kurām ir 100% pārliecība,” uzsver Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģe Diāna Meiere. “Tas reizēm nav tik vienkārši, jo viena un tā pati sēņu suga var izskatīties diezgan atšķirīgi, kad ir maza, pasaugu un pavisam pieaugusi.”

RAKUS informē, ka pēdējais pacienta nāves gadījums pēc zaļās mušmires lietošanas uzturā Latvijā bija 2010. gadā.