Bērnu neiroloģe: "Kad bērns emocionāli nogurst, tas novājina iegūto imunitāti un seko saslimšana"

Sertificēta pediatre un bērnu neiroloģe ar vairāk kā 20 gadu pieredzi Vizma Meikšāne. 

Viena no pirmajām un būtiskajām lietām, kuru ir vērtīgi atcerēties, ka mums visiem pamatā ir divu veidu imunitāte – iedzimtā jeb mūža imunitāte, ar kuru mēs piedzimstam, un iegūtā imunitāte, ko mēs iegūstam iepazīstot pasauli, sastopoties ar dažādiem vīrusiem, mikrobiem un baktērijām. Kādam no mums gan iedzimtā, gan iegūtā imunitāte būs daudz stiprāka, kamēr citam vājāka, rezultātā būs daudz vieglāk saslimt, tādēļ ir tik ļoti svarīgi stiprināt imunitāti ne tikai rudens sezonā, bet arī visa gada garumā. 

Visvairāk bērni slimo tieši bērnudārzā, jo šajā laikā viņiem vēl nav nostiprinājusies iegūtā imunitāte, tādēļ pirmajos bērnudārza gados saslimšanas ir biežāk sastopamas. Maziem bērniem tās mēdz būt vismaz 12 reizes gadā. Šādu slimošanu biežākais iemesls ir psihoemocionālie faktori (stress, nogurums,) kuri biežāk sastopami bērniem līdz trīs gadu vecumam, kamēr viņi vēl neprot pastāvēt paši par sevi un nav prasmes savas emocijas izstāstīt. Ap četriem gadiem slimošanu biežums samazinās. Šajā vecumā bērni sasniedz tā saucamo pirmo pusaudža periodu – kļūst prasmīgāki pastāvēt par sevi un sāk apzināties sevi kā personību, prot paust to ko vēlas un pat sāk argumentēt. Šo periodu raksturo arī ārējās bērna izmaiņas – izmainās audu struktūra, bērni it kā izstīdzē, kas rezultējas ar zīdaiņa apaļumu pazušanu. Tāpat šajā vecumā bērns sāk saprast laika nozīmi, prot pagaidīt. Jāpiebilst, ka bērnam šajā vecumā sāk parādīties “es” un “mans” izpratne, un vajadzība pēc pastāvīgas ģimenes klātbūtnes samazinās. Līdz ar ko slimošana bērnam vairs nav interesanta – interesantāk ir doties uz bērnudārzu, lai satiktu draugus, tāpēc psihoemocionālo faktoru nozīmīgums mazinās. 

Bērna pilnvērtīgai un vispusīgai attīstībai milzīga nozīme ir ģimenei, īpaši pirmos četros dzīves gados, kamēr bērns sevi kā personību neapzinās un asociē sevi ar ģimeni. 

“Vecāki var stiprināt bērna imunitāti cik vien vēlās, taču, kad bērns emocionāli nogurst, tas novājina iegūto imunitāti un tam sekos saslimšana. Īpaši uzsākot dārziņa gaitas bērniem līdz 2-3 gadu vecumam nedēļas vidū bērnam vajadzētu kādu dienu atpūsties mājās, lai viņš spētu atgūties no sev līdz šim nepierastās psihoemocionālās slodzes un tad arī saslimšanas būs mazāk,” iesaka pediatre Vizma Meikšāne. “Tomēr sākot mācības skolā, slimošanām būtu ievērojami jāsamazinās, izņemot nopietnas saslimšanas, gripu un citus agresīvu vīrusu epidēmiju periodus. Skolas vecuma bērna imūnā sistēma jau ir iepazinusies ar apkārtējā vidē esošajiem vīrusiem un mikrobiem, arī bērnu apziņai vajadzētu jau būt sasniegušai tādu līmeni, ka viņi ir spējīgi pastāvēt par sevi, tāpēc ir gatava doties pasaulē,” turpina ārste.

Bērna pilnvērtīgai un vispusīgai attīstībai milzīga nozīme ir ģimenei, īpaši pirmos četros dzīves gados, kamēr bērns sevi kā personību neapzinās un asociē sevi ar ģimeni. Tikpat nozīmīgs ir uzturs, kas bērniem tiek dots. Tam jābūt daudzpusīgām, ar bagātu garšu salikumu un sabalansētam. Caur garšām un uzturu bērns iepazīst pasauli, jo tā ir viena no piecām dabas dotām sajūtām, kuras ir jāpiedzīvo. Bērna organisms ir ļoti jūtīgs uz uztura izmaiņu, īpaši mazā vecumā. Pirmās izmaiņas mēs varam vērot uzvedībā, vēlāk arī attīstībā, komunikācijas un mācību iemaņās.

Bērniem kuriem ir vājāka imunitāte ir pirmkārt īpaši jāpievērš uzmanība uzturam. Bērnu ietekmē gan tas, ko viņš ēd, gan arī kādu uzturvielu, vitamīnu vai minerālvielu trūkums. Viena no šādām ir neaizvietojamās omega-3 taukskābes, kuras organisms pats nespēj saražot un tās ir jāuzņem papildus caur uzturu. Piesātinātās omega-3 taukskābes ir sastopamas jūras zivīs un veltēs, piemēram tuncī, lasī, sardīnēs, tāpēc zivju ēdienus ikdienā vajadzētu uzņemt vismaz divas reizes nedēļā. Tomēr pētījumi un prakse rāda, ka Latvijā iedzīvotāji zivis lieto ļoti reti, līdz ar to vērtīgās taukskābes netiek uzņemtas pietiekamā daudzumā. Daļu no omega-3 taukskābēm var uzņemt arī ar augu valsts produktiem – pākšaugiem, ķirbjiem, atsevišķiem dīgstiem, riekstiem un sēklām, īpaši linsēklu eļļu. 

Vērtīgi zināt, ka cilvēka smadzenēs pamatā ir taukaudi, kuriem ir tauku struktūra un 60% no tiem ir omega-3 taukskābes. Omega-3 taukskābes palīdz vadīt impulsus pa nerviem, veidojot jaunus impulsus smadzenēs, kas ir nozīmīgi mācību procesā, uzlabojot kognitīvas funkcijas, saskarsmes un uzvedības funkcijas, radot stabilitātes un miera izjūtu. Tāpat pietiekams omega-3 taukskābju daudzums var uzlabot runas attīstību un novērst ar to saistītās problēmas. 

Savā pieredzē ārste arvien sastopas ar bērniem, kuriem ir uzvedības traucējumi, agresivitātes un depresijas gadījumi, tāpēc ir izveidotas vadlīnijas, kas balstītas uz pētījumos apstiprinātiem pierādījumiem, ka omega-3 taukskābes ir nepieciešams lietot uzturā regulāri. 

Šobrīd laboratorijas ir iespējams noteikt omega-3 un omega-6 taukskābju attiecību organismā. Šo taukskābju pareizā attiecībā, omega-3 taukskābēm būtu jābūt vairāk. Pētījumos ir pierādīts, ka bērniem un pieaugušajiem, kuriem vairāk dominē omega-6 taukskābes ir biežāk novērojamas mentālās veselības un uzvedības problēmas, agresivitāte un depresija. Palielinot omega-3 taukskābju daudzumu organismā, šīs tendences izzūd. Tāpat omega-3 ir nozīmīga reproduktīvo orgānu normālai darbībai, sirds un asinsvadu veselībai, kā arī tām piemīt pretiekaisuma darbība. Tās ir nozīmīgas ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem un senioriem. Pētījumos ir pierādīts, ka tas palīdz novērst demences un Alcheimera slimības riskus, sirds un asinsvadu saslimšanu epizodes. Omega-3 uzņemšana ir nozīmīga sievietēm plānojot grūtniecību un arī grūtniecības laikā, jo novērš priekšlaicīgu dzemdību riskus, kā arī risku bērniņam piedzimt ar samazinātu svaru. Tāpat tiek veikti pētījumi par pietiekamu omega-3 taukskābju daudzuma saistību ar augstāku intelekta (IQ) līmeni bērniem, sākot ar 4 gadu vecumu.

Neuzņemot pietiekamā daudzumā omega-3 taukskābes ar uzturu, organisms pastiprināti tērē visas savas rezerves, iesaistot citas organisma funkcijas, un nespēj pilnībā efektīvi funkcionēt. Ja ikdienā tiek ēstas mazāk zivis, tad ir vērts izvērtēt uztura bagātinātāju lietošanu, lai uzņemtu nepieciešamo taukskābju daudzumu. Mūsdienās ir dažādi uztura bagātinātāji, kuri ir piemēroti lietošanai zīdaiņiem jau no 4 mēnešu vecuma. Bērniem ir pieejama zivju eļļa ar dažādām garšām, kā arī īpašās želejas zivtiņās, kuras tiem ļoti garšo. 

Uzsākot skolas gaitas ir vērts atcerēties, ka veselam bērnam gan fiziskajai, gan psihoemocionālajai un garīgajai pasaulei būtu jābūt harmoniskai. Ir jāprot ieklausīties bērnā, vērot izmaiņas un laicīgi novērst faktorus, kas traucē bērna pilnvērtīgai attīstībai un iesaistei skolas vai bērnudārza dzīvē.