Ko der zināt par ārstēšanos mājās, ja esi inficējies ar Covid-19?

Covid-19 nav specifiskas ārstēšanas, līdz ar to ārstēšana ir atkarīga no slimības simptomiem, izpausmes un smaguma pakāpes. Tas nozīmē, ka ārstēšana ir vērsta uz slimības radīto veselības problēmu novēršanu, simptomu mazināšanu un organisma funkciju uzturēšanu smagas slimības norises gadījumā.

SPKC akcentē, ka antibiotikas neiedarbojas pret jauno koronavīrusu, bet tās izmanto vīrusa infekcijas rezultātā pievienojušos bakteriālo infekciju ārstēšanai. Ārstēšanās notiek ģimenes ārsta vai citu ārstniecības personu uzraudzībā. Lai mazinātu iespējamo blakusparādību un komplikāciju risku, jebkuru zāļu lietošana jāsaskaņo ar ārstu. Ārstēšanas ilgums ir atkarīgs no slimības smaguma un norises. 

Saņemot pozitīvu Covid-19 testu, telefoniski jāsazinās ar ģimenes ārstu, kurš sniegs norādījumus turpmākajai ārstēšanai, jāievēro stingra izolācija.

Kā par sevi parūpēties?

Ķermeņa temperatūras paaugstināšanās ir normāla organisma reakcija uz infekciju. Ja tā nepārsniedz 38,5°C, ar medikamentiem to samazināt nevajadzētu, pretējā gadījumā tā samazinās arī organisma dabiskās aizsargspējas un atveseļošanās var ieilgt. Tomēr, ja temperatūras paaugstināšanās rada izteiktu diskomfortu (stipri sāp galva, muskuļi, traucēts miegs), temperatūru var samazināt.

Ļoti augsta temperatūra var radīt nelabvēlīgas sekas cilvēkiem ar hroniskām sirds, asinsvadu sistēmas slimībām, kā arī cilvēkiem ar smadzeņu darbības traucējumiem, elpošanas orgānu slimībām, grūtniecēm, cukura diabēta pacientiem. Šajos gadījumos temperatūras paaugstināšanos virs 38°C nedrīkstētu pieļaut.

Pamata ārstēšana drudža gadījumā ir pietiekama apjoma šķidruma uzņemšana (vismaz 2 ldienā). Nav ieteicamas sulas vai saldināti dzērieni, dzērieni, kas satur kofeīnu vai citas stimulējošas vielas. Par pietiekamu šķidruma apjomu liecina urīna krāsa - ja urīns ir tumšāks nekā parasti, uzņemtais šķidruma daudzums ir jāpalielina.

Ja temperatūras pazemināšanai nepieciešams lietot zāles, labāk izvēlieties medikamentus, kas satur tikai vienu aktīvo vielu nevis “vielu kokteili” – pievērsiet uzmanību, lai zāles satur tikai paracetamolu, tikai ibuprofēnu vai tikai aspirīnu. Izlasiet lietošanas instrukciju un nepārsniedziet ieteikto devu. Un tad, lai nenoslogotu organismu ar tikai vienu aktīvo vielu, labāk pārmaiņus izmantot, piemēram, paracetamolu un ibuprofēnu. Pareiza pārmaiņu lietošana varētu izskatīties šādi: piemēram, no rīta iedzeriet paracetamolu, pusdienlaikā - ibuprofēnu, pēcpusdienā - paracetamolu, pirms naktsmiega – ibuprofēnu.

Lietojot medikamentus ar dažādiem nosaukumiem, ļoti jāuzmanās! Tajos var būt viena un tāpati aktīvā viela un jūs nejauši varat zāles pārdozēt. Svarīgāka par ražotāja doto medikamenta nosaukumu ir norāde par aktīvo vielu – piemēram, gan Ibumetin, gan Ibumax, gan Irfen satur aktīvo vielu ibuprofēnu. Konsultējieties ar ārstu.

Pacientiem, kuriem ir kuņģa-zarnu trakta problēmas vai kādreiz dzīvē ir diagnosticēta kuņģa čūla, divpadsmitpirkstu zarnas čūla vai zarnu iekaisumi (kolīti), jābūt piesardzīgiem, lietotjot ibuprofēnu vai aspirīnu.

Temperatūru jāpazemina ļoti pakāpeniski un nav nepieciešams to pazemināt līdz normālai temperatūrai.

Ja ķermeņa temperatūra pārsniedz 41°C, ir jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam uz ārkārtas tālruni 113.

Sāpes

Vīrusa darbības rezultātā organismā veidojas toksīni, kas rada galvassāpes un/vai muskuļu sāpes. Šīs sāpes var būt ļoti izteiktas un tās mēdz samazināties, lietojot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (paracetamolu vai ibuprofēnu). Muskuļu sāpes parasti ir jūtamas mugurā, kājās, krūšu kurvī. Parasti sāpes nemazinās, mainot pozu, un to dēļ reizēm nav iespējams gulēt, sēdēt vai stāvēt. Šīs sāpes var radīt izteiktu diskomfortu, bet tā ir normāla reakcija uz vīrusa darbību organismā. Izveseļojoties no vīrusa infekcijas, sāpes parasti pazūd bez sekām. Atbilstoša šķidruma daudzuma lietošana veicinās infekcijas rezultātā organismā radušos toksīnu izvadi no organisma un paātrinās muskuļu un galvassāpju samazināšanos.

Jāņem vērā, ka reizēm muskuļu sāpes krūšu kurvī grūti atšķirt no stenokardijas vai miokarda izraisītām sāpēm sirds muskulī. Stenokardijas vai miokarda sāpes parasti ir žņaudzošas, dedzinošas, raksturīgas ar spiediena sajūtu aiz krūšukaula. Taču smeldzošas, durošas, ilgstošas sāpes sirds apvidū, kas nemainās atkarībā no atrašanās miera stāvoklī vai kustoties, reti ir saistītas ar bīstamajām sirds muskuļa sāpēm.

Ja sajūtat tieši pēkšņas spiedošas, žņaudzošas, plēsošas vai dedzinošas sāpes aiz krūšu kaula, kuras pavada elpas trūkums un sirds ritma traucējumi, ir jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam uz ārkārtas tālruni 113.

Elpas trūkums

Elpas trūkums var liecināt par elpošanas funkcijas traucējumu vai arī sirds asinsvadu sistēmas bojājumu. Jebkurā gadījumā, saskaroties ar elpas trūkumu noteikti ir jākonsultējas ar ārstu.

Mājas apstākļos skābekļa pieplūdes traucējumus organismam var izmērīt, veicot skābekļa piesātinājuma mērījumu ar pulsa oksimetru. Tā ir vienkārša ierīce, ko piestiprina pirkstam.

Jāņem vērā, ka pēc viena rādījuma vēl nevar spriest par situāciju. Ja tiek novērota rādījumu pasliktināšanās, mērījums jāatkārto uz cita pirksta.

Objektīvi par skābekļa pieplūdes traucējumiem liecina, ja oksimetra rādījums krītas zem 94%.

Ja tas sasniedz 92%, ir jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam uz ārkārtas tālruni 113.

Bez skābekļa piesātinājuma mērījumiem var vērtēt arī elpošanas ātrumu. Ja elpošanas frekvence pārsniedz 20-30 reizes minūtē, tad jākonsultējas ar ārstu.

Tāpat arī var mērīt pulsu. Ja pulsa ātrums pārsniedz 90 reizes min., tas liecina par nopietniem veselības traucējumiem un jākonsultējas ar ārstu.

Ja ir pieejams asinsspiediena mērītājs, tad pieļaujamā asinsspiediena robeža ir 140/90mmHg. Jāņem gan vērā, ka, ja ikdienā ir paaugstināts asinsspiediens, tad šāds rādījums ir norma. Ja asinsspiediens paaugstinās virs ikdienas normas, ir jākonsultējas ar ārstu.

Ja ir cukura diabēts, regulāri jāseko cukura līmenim organismā, jo infekcija var pastiprināt  organisma vajadzību pēc insulīna.

Kad izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību?

Uzmanīgi vērojiet savus simptomus. Ja tie pasliktinās, sazinieties ar savu ģimenes ārstu un izstāstiet viņam par tiem. Taču, ja piedzīvojat vienu vai vairākus sekojošus simptomus, ir jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam uz ārkārtas tālruni 113.

Sirdslēkmes pazīmes un simptomi, tostarp pēkšņas spiedošas, žņaudzošas, plēsošas vaidedzinošas sāpes aiz krūšu kaula, kuras pavada elpas trūkums un sirds ritma traucējumi, sāpes vienā vai abās rokās, kuņģī, mugurā vai žoklī, izteikts elpas trūkums.

Insulta pazīmes un simptomi, piemēram, noslīdējusi seja, roku vājums vai neskaidra runa.

Citas pazīmes un simptomi var būt pēkšņs nejutīgums, redzes grūtības, grūtības staigāt vai pēkšņas un ļoti spēcīgas galvassāpes.

Pneimonijas pazīmes un simptomi, piemēram, drudzis ar ķermeņa temperatūru virs 38 °C, apgrūtinātu elpošanu, elpas trūkumu un stiprām sāpēm krūšukurvī, kas saistītas ar elpošanu.

Vispārēja stāvokļa pasliktināšanās, kas izpaužas kā nespēja runāt vai kustēties, galvasreiboņi, ķermeņa temperatūras pārsniedz 41°C, stipras galvassāpes vai ķermeņa sāpes, kuras nav iespējams novērst ar pieejamām zālēm.

Parasti cilvēks sāk justies labāk pēc septītās slimības dienas, bet šis arī var būt tas periods,kad sākas Covid-19 komplikācijas, kuras rodas dēļ pārlieku aktīvas imūnās sistēmas atbildes reakcijas.

Ja arī sākotnēji simptomi ir bijuši viegli, ir vērts uzmanīgāk sekot savai pašsajūtai piektajā līdz desmitajā slimības dienā. Ja šajā laikā parādās jauni simptomi vai sūdzības, noteikti jāsazinās ar ārstu. Šajā laika periodā arī vēlams veikt skābekļa piesātinājuma mērījumus ar oksimetru.