Cilvēki ar alerģijām un Covid-19 vakcīnas. Kam jāpievērš uzmanība?

Kā pastāstīja Bukovskis, pēc Covid-19 vakcīnas ir iespējamas divu veidu alerģiskas reakcijas: viens ir anafilaktiskais šoks jeb alerģiskais šoks, kas ir dzīvībai bīstams, bet otra grupa ir dažāda veida reakcijas, kas parasti ir ātri pārejošas un nav dzīvībai bīstamas.

Anafilaktiskās reakcijas attīstās praktiski uzreiz pēc injekcijas veikšanas, dažu minūšu laikā. Tieši šī iemesla dēļ pēc potes saņemšanas ir 15 līdz 20 minūšu novērošanas periods, lai gadījumā, ja iestājas šī alerģiskā reakcija, nekavējoties būtu iespējams sniegt palīdzību.

"Ja alerģiska reakcija attīstās nākamajā dienā pēc potes, tad parasti tā nebūs bīstama," pastāstīja alergologs. "Tā nebūs saistīta ar kaut kādiem augstiem riskiem."

Bukovskis pastāstīja, ka skaitļi par vakcīnām kopumā, ne tikai par Covid-19 vakcīnu, liecina, ka anafilaktiskās reakcijas risks ir 1,3 gadījumi uz miljonu injekciju. Tiesa, Covid-19 vakcīnas ir alerģiskākas, jo tām šādu gadījumu izplatība svārstās no 2,5 līdz 11 gadījumiem uz vienu miljonu, tomēr jebkurā gadījumā risks ir zems.

"Būtībā pacientam, kuram agrāk nav bijušas alerģijas un anafilaktiskas reakcijas risks praktiski ir tuvu nullei," sacīja alergologs.

Kuras vakcīnās esošās vielas var izraisīt alerģisku reakciju?

Bukovskis atklāja, ka "Pfizer-BioNTech" un "Moderna" Covid-19 vakcīnas satur polietilēnglikolu (PEG), bet "AstraZeneca" un "Johnson" vakcīnās atrodams polisorbāts 80, kas ir identificēti kā iespējamie biežākie anaflitaktisko reakciju izraisītāji.

Gadījumā, ja cilvēkam iepriekš ir bijusi anafilaktiska reakcija, piemēram, pēc ērču encefalīta vai vīrushepatīta A potes, ir svarīgi skatīties, vai Covid-19 vakcīnā nav līdzīgu sastāvdaļu.

Šādas pieredzes gadījumā pirms Covid-19 vakcīnas saņemšanas noteikti ir jākonsultējas ar alergologu.

Ja nav specifiskās jutības pret vakcīnas sastāvdaļām, tad arī alerģiskas reakcijas risks pēc Covid-19 vakcīnas nepieaug, norādīja Bukovskis.

Vai Covid-19 vakcīnu drīkst saņemt, ja ir alerģija pret ziedputekšņiem?

Kā norādīja Bukovskis, uzmanīgiem jāsāk kļūt tad, ja agrāk ir bijušas alerģiskas reakcijas pēc vakcīnām: "Tad skatās, kas tā par vakcīnu un tad izvērtē, vai tur ir tādas pat sastāvdaļas."

Speciālists norādīja, ka anafilaksi mēdz izraisīt arī intravenozi medikamenti, jo arī tajos mēdz būt šie konservanti - polietilēnglikols vai polisorbāts 80.

Diemžēl pastāv arī krustotās alerģiskās reakcijas, kad viela, pret kuru ir alerģija, ir mazliet citādāka, bet tomēr joprojām var izraisīt alerģisku reakciju. Arī PEG un polisorbātam 80 var būt krustotās reakcijas. Tāpēc ir izveidots mediķu konsīlijs, lai izsvērtu visus par un pret. "Ja pacients ir ar augstiem riskiem - cukura diabētu, aptaukošanos, hroniskām slimībām, tad šiem pacientiem svaru kauss svērsies par labu vakcīnai," sacīja Bukovskis.

Piemēram, cilvēkiem, kuriem ir alerģija pret bitēm, nav jāuztraucas par alerģisku reakciju pēc Covid-19 vakcīnas, jo šajā gadījumā krustotā reakcija nepastāv. Tāpat Covid-19 vakcīnu drīkst saņemt cilvēki, kuriem ir, piemēram, alerģija pret putekšņiem, putekļu ērcītēm, dzīvnieku spalvām vai noteiktu pārtikas veidu, jo, kā norāda alergologs, "šiem alergēniem nav molekulārās līdzības ar vakcīnās esošajām sastāvdaļām".

Vai pirms Covid-19 vakcīnas būtu ieteicams lietot pretalerģijas zāles?

Kā pastāstīja Bukovskis, šī esot viena no tēmām, par kuru alergologu vidū notiek diskusijas. Tomēr speciālistu dominējošā nostāja ir noliedzoša - pretalerģijas medikamentus pirms Covid-19 potes saņemšanas lietot nevajadzētu.

"No vienas puses antihistamīni ir salīdzinoši vāji medikamenti, ja mēs runājam par nopietnu anafilaktisku reakciju. Būtībā, ja reakcija attīstīsies, medikamenti palīdzēs, bet ne izšķiroši."

Speciālists norādīja, ka gadījumā, ja alerģiskā reakcija attīstīsies, labāk, lai tā notiek ātrāk brīdī, kad pacients vēl atrodas uzraudzības telpā un ir iespējams sniegt palīdzību, nevis tad, kad viņš jau izgājis uz ielas.

Pārsteidzošs gadījums praksē

Ārstam tika uzdots jautājums par to, vai gadījumos, ja cilvēkam ir nātrene, Covid-19 pote to var saasināt.

Bukovskis norādīja, ka nav datu, ka vakcīna varētu saasināt nātrenes gaitu, bet pats vīruss visticamāk to spēj.

"Jo īpaši bērnu populācijā ir tā, ka, ja ir akūta nātrene, tad aptuveni pusē no gadījumiem, kad ir iespējams identificēt nātrenes cēloni, tā ir pati vīrusinfekcija un varbūt ar to saistītā ārstēšanana," pastāstīja alergologs.

Ārsta praksē bijis arī kāds pārsteidzošs gadījums, kad vienai no pacientēm, kurai aptuveni 5 gadu garumā bija smaga nātrenes forma, pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas nātrene pārgāja.

Vai astmas pacienti ir Covid-19 riska grupā?

Runājot par astmu un Covid-19, Bukovskis norādīja, ka laimīgā kārtā, atšķirībā no cukura diabēta vai arteriālas hipertensijas, kur risks smagi saslimt ar Covid-19 ir trīs reizes augstāks, astmas slimniekiem nav novērots palielināts risks smagai Covid-19 gaitai.

Bukovskis norādīja uz kādu pētījumu, tiesa gan nelielu, ar ļoti interesantiem datiem - cilvēkiem, kuri lietojuši inhalējamus glikokortikoīdus, ko izmanto astmas ārstēšanā, samazinājies smagas Covid-19 slimības gaitas un arī hospitalizācijas risks. 

Noslēgumā alergologs aicināja sabiedrību vakcinēties, jo "mums pandēmija nebeigsies, ja nesasniegsim 70 – 80% vakcinācijas līmeni".