Otolaringologs Romāns Dzalbs: 80 % rīkles vēža gadījumu izraisa CPV vīruss

Otolaringologu jeb ausu, kakla un deguna ārstu Romānu Dzalbu “Mammamuntetiem.lv” aicināja uz sarunu par to, kā aukstajā sezonā sevi un savu ģimeni pasargāt no dažādām saslimšanām. Sarunājāmies arī par ļaundabīgiem audzējiem, kas skar tieši tos orgānus, kuru ārstēšanā specia-lizējies Romāns Dzalbs.

Starp pacientiem, kam ir ausu, kakla, deguna slimības, liela daļa no R. Dzalba darbības ir saistī-ta ar onkoloģisko pacientu diagnostiku un ārstēšanu. Rīkles un mandeļu vēzis ir viltīgs, varbūt pat viltīgāks par citiem vēža veidiem – visbiežāk to izraisa cilvēka papilomas vīruss (CPV), taču no inficēšanās līdz vēža stadijai var paiet ap 20–30 gadu, kuru laikā cilvēks pat nenojauš, ka viņš ir inficējies, un tas var rezultēties ar vēzi. Apmēram 80 % rīkles vēža gadījumu izraisa CPV vīruss.

Balansējot starp onkoloģiskajiem pacientiem un saslimšanas ar Covid-19 augstajiem rādītājiem, R. Dzalbs akcentē: 

ja mēs gribam, lai rudens nepārvērstos skarbā ziemā, ir svarīgi maksimāli ievērot vienkāršās epidemioloģiskās profilaktiskās lietas – roku mazgāšanu, šķaudīšanas kultūru, izvairīšanos no iešanas uz darbu, ja ir viegla saslimšana, 

kas agrāk bija normāla parādība. It sevišķi ar bērniem to ir būtiski ievērot – ir nepieciešams nogaidīt un ļaut bērnam atveseļoties ilgāk. Ja ierobežosim vīrusa izplatību, tas ļaus saņemt palīdzību tiem, kam tā ir akūti vajadzīga. “Par laimi, onkoloģija ir vēl tajā – neaizskaramajā – palīdzībā, kura nav aizslēgta ciet!” pagaidām vēl atviegloti spriež ārsts.

Kādas jums ir sajūtas, gaidot ziemu un redzot, kas notiek apkārt ar Covid-19 statistiku Latvijā?
Kā RAKUS un Onkoloģijas centra darbinieks, skatoties, kas notiek apkārt, – man ir bail. Kas būs pēc 2–3 nedēļām – nezinu, ko mēs darīsim. (Intervija notiek brīdi, pirms tiek izsludināts at-kārtotais lokdauns).

Vai jums šodien ikdienas darbs norit parastajās sliedēs?
Šobrīd trešdaļa nodaļu ir slēgtas, pārprofilētas par Covid gultām. Līdz ar to šobrīd it kā neesam ļoti ierobežoti. Par laimi, onkoloģija ir vēl tajā – neaizskaramajā – palīdzībā, kura nav aizslēgta ciet! Kas būs vēlāk – nezinu. Ir zināms, ka Covid-19 uzliesmojums ir arī staru terapijā… Par ikdienas lietām grūti spriest, tas ir atkarīgs no tā, cik ātri valdība saņemsies uz radikālākiem lē-mumiem. Ja paklausīs un uztaisīs pilnu lokdaunu, tad, protams, sezonālo saslimšanu būs mazāk. To novērojām arī pagājušajā gadā. Ja lokdauna nebūs, būs arī sezonālās slimības, un tās varētu būt arī vairāk un izteiktākas. Viens faktors ir, ka bērni ir bijuši mājās, savstarpējo kontaktu ir bijis mazāk, līdz ar to vīrusi ir “nogribējušies”, tie nav bijuši apritē un var straujāk izplatīties. Tas ir saistīts arī ar masku lietošanu un noteikumu ievērošanu – ja maskas tiks lietotas pareizi (mazgātas, tīrītas) un tiks ievēroti distancēšanās noteikumi, sezonālo slimību būs mazāk.

Speciālists cer – ja ievērosim ierobežojumus, ziema nebūs tik traka. Foto: Artūrs Ķipsts, Mammamuntetiem.lv

Ar ko bērni no jūsu pārziņā esošajām kaitēm visbiežāk slimo?
Kur nu bez iesnām! Vairāk vai mazāk bērniem tās būs katru rudeni, īpaši, ja iet dārziņā. Sākums dārziņā noteikti ir grūts: bērns nedēļu ir dārziņā, pēc tam divas nedēļas mājās – tā tas ir, tā viņi iepazīstas ar vīrusiem. Bērniem iesnu epizožu skaits gadā var būt ļoti augsts, un tā skaitās norma. Saķert iesnas virs 10 reizēm gadā, tas nav nekas. Jautājums, protams, ir par to ilgumu un smagumu. Bērna imūnsistēma vēl nepazīst šos vīrusus – tikai tā viņš mācās.

Vai arī klepus ir LOR kompetencē?
Man patīk teikt, ka LORs klepu neārstē. Jautājums ir, cik daudz bērnu ir apskatījis un paklausījies ģimenes ārsts. Ja nav trokšņu elpceļos, iespējams, bērns paklepo no iesnām, jo tās tek un kairina apakšējos elpceļus. Klepu LOR neārstē, viņš ārstē degunu, kas var būt klepus provokators. Tikpat labi tas var būt atvilnis, arī bērnu vidū. Ik gadu es pats attālinos no pediatrijas, pievēršoties vairāk onkoloģijai. Taču ticu, ka gana daudz LOR speciālistu ar to saskaras.

Ik pa brīdim izskan, ka CPV vakcīnu, kas Latvijā bez maksas ir iekļauta tikai meiteņu vakcinācijas kalendārā, būtu nepieciešams nodrošināt arī zēniem. Vai varat ieskicēt, kāpēc dzimumu dalījuma šai vakcīnai nevajadzētu būt?
Diskusija par to, vai CPV vakcīna ir zēnu vai meiteņu lieta, vispār ir absurda. Kādā brīdī no fe-ministiskajām kustībām bija piedāvājums nevakcinēt meitenes, bet vakcinēt tikai zēnus, jo tieši vīrieši ir tie, kas iznēsā šo vīrusu. Es nesaku, ka atbalstu šo viedokli. Diskusijas par to ir bijušas visādas. Man ir prieks, ka jau labu laiku ir uzsākta meiteņu vakcinācija, taču es gribētu, lai vak-cinācijas aptvere būtu lielāka, tā nav pietiekama. Ar katru gadu tā pieaug, bet es esmu par to, ka tiek vakcinēti abi dzimumi, jo papilomas vīruss nebeidzas ar dzemdes kaklu. No viena puses, vakcinējot meitenes, mēs viņas nākotnē pasargājam no dzemdes kakla vēža, bet, vakcinējot zēnus, mēs varam samazināt vīrusa izplatību. Tāpat ir daudz patoloģiju citur, kur cilvēka papilomas vīruss izpaužas. Tas ir anālais kanāls, un tas, ko es vislabāk pārzinu, – rīkle, lorofarings, mandeles, mēles sakne – tās visas ir cilvēka papilomas vīrusa zelta izpausmes vietas galvas un kakla rajonā. Tur viņš ir zirgā! Šobrīd tā ir izplatīta problēma visā pasaulē. Saslimstība ir dramatiski pieaugusi, un pamatā tas ir tieši uz CPV rēķina. 

Līdz ar to, manuprāt, ir nepieņemams dalījums dzimumu vakcinācijai, jo tā ir nepieciešamība abiem dzimumiem.

Turklāt zēniem vakcinācija pret CPV ir būtiska, jo zēni sliktāk, lēnāk izvada šo vīrusu no organisma. Meitenēm šis process ir ātrāks un labāks. Tas ir vēl viens faktors, kas ir par labu tam, ka ir jāveic arī zēnu vakcinācija.

Vai var noteikt, kas izraisījis rīkles vēzi?
Mēs redzam, ka pamata problēma rīkles vēzim ir CPV 16. tips, kas sastāda ap 80 % no slimību gadījumiem, bet 20 % paliek arī citiem vīrusa tipiem. Rīkles vēzi izraisa arī nelabvēlīgs dzīvesveids – alkohola lietošana, smēķēšana. Ar šā gada pirmo ceturksni beidzot Latvijā, vismaz pie mums RAKUS, ir uzsākta rutīnas izmeklēšana uz p16 olbaltumvielu, kas ir drošs, imūnhistoķīmisks marķieris tam, ka konkrētais audzējs ir saistīts ar CPV infekciju.  

CPV ir vīruss, pret kuru nav ne zāļu, ne tā klātbūtni var noteikt organismā, uzsver Romāns Dzalbs. Foto: Artūrs Ķipsts, Mammamuntetiem.lv.

Ko atklāj izmeklēšanu rezultāti?
Mēs redzam, kāda ir arī pasaules statistika – vēžu, kas ir saistīti ar CPV, ir ļoti daudz. Ja mēs skatāmies rīkles vēzi, pasaulē atkarībā no reģiona 70–80 % gadījumu rīklē vēzis ir saistīts ar cilvēka papilomas vīrusu. Tipus mēs nesekvenējam, bet ir zināms, ka apmēram 80 % gadījumu no CPV izraisītajiem rīkles vēžiem būs 16. tips. Ja skatāmies sīkāk – piemēram, uz mandelēm, Kanādas dati rāda, ka 90 % vēzis ir izsaukts ar CPV. Un, ja skatāmies 20–30 gadu griezumā, mandeļu vēzim pieaugums ir par 200 %. Tātad kāpums praktiski ir uz cilvēka papilomas vīrusa rēķina.

Ar ko tas ir skaidrojams?
Literatūrā tiek minēts jēdziens – visu apdzīvoto kontinentu CPV epidēmija. Vīrusa izplatība ir visos kontinentos, un vīruss arī veic savas izpausmes. Tā ir seksuāli transmisīva infekcija. Šī brīža labākais veids, kā pasargāt savus bērnus nākotnē, ir viņus vakcinēt. Taču prognoze, ņemot vērā vakcinācijas aptveri un to, cik grūti ir panākt aptveri, ir, ka pie labākā scenārija tikai paaudzes laikā tiks sasniegts pietiekams vakcinācija apjoms, lai būtiski samazinātu CPV izraisī-to vēžu daudzumu.

Vai cilvēks var just, ka viņš ir inficējies ar šo vīrusu?
Nē. Var paiet daudzi gadi, cilvēkam nezinot, ka ir inficējies. Arī analīzēs nevar to noteikt. CPV izsauktam rīkles vēzim nav priekšvēža stadijas. Arī tas apgrūtina pētījumu veikšanu. Var būt tā, ka notiek infekcija, bet pēc 20–30 gadiem nākamais moments ir, ka attīstās vēzis galvas un kakla rajonā.

Kā to var zināt, ka paiet tik ilgs laiks?
Tā ir aplēse. Tiek vērots, kad parādās vēža izpausmes, skatoties kontekstā ar seksuālo anamnēzi – kādā vecumā uzsākta dzimumdzīve, kad bijusi pirmā neaizsargāta seksuālā pieredze, cik daudz seksuālo kontaktu ir bijis. Tas ir pasaulē pieņemtais aprēķins.

Liekas, ka šis vīruss tik izplatīts, mums visiem tas ir – kāda jēga vakcinēties? Tāpat dzirdēts, ka CPV izraisa kārpas, un tās jau ar bijušas gandrīz katram.
Tas ir absurds apgalvojums, ka nav jēgas vakcinēties. Šī vīrusa tipu ir ļoti, ļoti daudz! Jā, viena veida izpausmes var būt kārpas, bet cita tipa izpausmes ir daudz, daudz sliktākas. Ne visi tipi izsauc vienādas izmaiņas. Ja jums ir tips, kas izraisa kārpas, tas nenozīmē, ka nav lietderīgi veikt vakcināciju pret tiem tipiem, kas ir bīstami no vēža rašanās aspekta. No manas puses, bīs-tamākais ir 16. tips un vēl daži citi. Tāpēc vakcinācija ir uzsākama tajā vecumā (12 gados – red.), lai iespējamais seksuālais kontakts un inficēšanās vēl nebūtu bijusi, jo vīrusa pārnese no-tiek seksuālu kontaktu ceļā. Turklāt vakcīnas arī ir dažādu veidu – jo pret vairākiem vīrusa ti-piem tā pasargā, jo labāka aizsardzība. Savukārt, jo vecāks cilvēks, jo potenciāli lielāka iespē-jamība, ka kāds no CPV jau ir organismā.

Vai ir kaut kāds veids, kā no šī vīrusa var izārstēties, ja ar to gadās inficēties, – zāles, procedūras?
Nē, zāļu pret šo vīrusu nav. Jau teicu, ka meitenes no šī vīrusa prot tikt vaļā labāk, viņu orga-nisms to izgrūž labāk un efektīvāk, taču tas nav absolūts mehānisms. Arī laboratorijā nodot tes-tu nevar, lai varētu konstatēt vīrusa klātbūtni organismā, – diagnostika ir apgrūtināta.

Lūdzu, ieskicējiet, ko tas nozīmē, ja cilvēkam ir diagnosticēts vēzis galvas un kakla rajonā?
Labā ziņa ir tā, ka CPV izraisīts vēzis rīklē ir labāk ārstējams nekā klasisks plakanšūnu vēzis, kas ir izsaukts smēķēšanas vai alkohola lietošanas dēļ. Rīkles kakla vēža kontekstā jāņem vērā, ka visbiežāk pacients ir 40–50 gadu vecs. Parasti pacientam ir jāsaņem liela ķirurģiskā iejaukšanās, staru ķīmijterapija, kas šobrīd ir identiska gan vienam, gan otram vēža veidam (gan tiem, ko izraisījusi smēķēšana vai alkohola lietošana, gan tiem, ko izraisījis CPV). Taču pacientiem pēc ārstēšanās ir jādzīvo vēl daudz gadu! Tad viņi saskaras ar potenciālajām pēcārstēšanas se-kām – un tādas ir. Staru ķīmijterapija nav vitamīni! Tā ir smaga organisma indēšana. Vēlīnas sekas var būt sāpes, kas ierobežo dzīves kvalitāti. Pacientam vēl 20–30 gadi jānodzīvo, un diemžēl ar šīm sekām, kas ir pēc ārstēšanās.

Uzziņai:
Cilvēka papilomas vīruss (CPV) meitenēm ir galvenais dzemdes kakla vēža izraisītājs, savukārt zēniem tas spēj ierosināt pat vairākus smagus ļaundabīgu audzēju veidus. Ir virkne valstu, kas nodrošina valsts apmaksātu vakcīnu pret šo vīrusu ne vien meitenēm, bet arī zēniem. Ar CPV var inficēties lielākoties dzimumattiecību laikā. Mikroplaisas gļotādā vai ādā vīrusam kalpo kā ieejas vārti uz šūnām. Lielākoties cilvēks nezina, kurā brīdī inficējas ar vīrusu, un bieži vien vīrusa izraisītas labdabīgās izpausmes izzūd spontāni. Tomēr CPV ir ievērojams ar to, ka tā ie-tekmē var veidoties ļaundabīgi procesi šūnās.
Pret noteiktiem CPV tipiem pieejama vakcīna, un tā iekļauta valsts imunizācijas kalendārā – bez maksas vakcīnu piedāvā meitenēm no 12 gadu vecuma. Sarunvalodā šī vakcīna tiek dēvēta par poti pret dzemdes kakla vēzi, taču tā nav tikai pret to. Patiesībā tā pasargā gan vīriešus, gan sievietes no dažādām CPV izraisītām slimībām.