Katrs ceturtais iedzīvotājs saaukstējoties lieto vitamīnus – kā tos pareizi lietot?

Kādi uztura bagātinātāji var palīdzēt akūtajā jeb saaukstēšanās fāzē? 

Pirmais vitamīns, kuram jāpievērš uzmanība saaukstēšanās laikā, ir C vitamīns, kuram ir daudzveidīga ietekme – tas ne tikai veicina normālu imūnsistēmas darbību, bet arī veicina šūnu aizsardzību pret oksidatīvo stresu un normālu kolagēna veidošanos, kā arī palīdz mazināt nogurumu un nespēku. C vitamīnu var iegādāties aptiekās, taču to iespējams uzņemt arī ar pārtiku dabīgā veidā – tas ir atrodams daudzu augu drogās, piemēram, rožu augļos, citronu dzimtas augu augļos, zemeņu un gaiļbiksīšu lapās. Vitamīns C saglabājas asinīs tikai dažas stundas, tāpēc vēlams tā ieteicamo dienas devu sadalīt divās daļās, piemēram, no rīta un pēcpusdienā.

Saaukstējoties arī drīkst lietot vitamīnu kompleksus, kas ir paredzēti tieši imunitātes stiprināšanas un saaukstēšanās simptomu mazināšanai. To sastāvā parasti ir piecas līdz sešas sastāvdaļas, no kurām aktīvā viela C vitamīns ir pati svarīgākā. Parasti šāda veida komplekso vitamīnu sastāvā var būt cinks, selēns, D, A vai E vitamīni, retāk B grupas vitamīni, kā arī ehinācija, bišu māšu peru pieniņš, dažādi sēņu ekstrakti, dzērvenes vai avenes. Tāpat saaukstēšanās laikā var turpināt lietot omega 3. 

Laikā, kad esam saaukstējušies, nav ieteicams lietot visus pārējos kompleksos vitamīnus, kas nav saistīti ar imunitātes stiprināšanu. Vīrusiem un baktērijām papildu vitamīni un minerālvielas dod jaunu spēku – tie kļūst vēl spēcīgāki un tik ātri no cilvēka organisma negribēs pazust.

Ko nevajadzētu lietot akūtajā jeb saaukstēšanās fāzē?

Laikā, kad esam saaukstējušies, nav ieteicams lietot visus pārējos kompleksos vitamīnus, kas nav saistīti ar imunitātes stiprināšanu. Tie var būt kompleksie vitamīni, kas ir paredzēti tikai bērniem, pusaudžiem, sievietēm, vīriešiem vai senioriem. Piemēram, tie var būt sieviešu iecienītie vitamīni, kas veicina matu un nagu augšanu. Šādos kompleksos parasti ir ļoti liels vitamīnu un minerālvielu sastāvs, kur katra no pozīcijām ir ļoti lielās devās. Savukārt vīrusiem un baktērijām papildu vitamīni un minerālvielas dod jaunu spēku – tie kļūst vēl spēcīgāki un tik ātri no cilvēka organisma negribēs pazust. Saaukstēšanās laikā svarīgi ir saudzēt savu organismu, tāpēc to nevajadzētu apgrūtināt ar tajā brīdī lieku vitamīnu uzņemšanu. Tad, kad ir sasniegta izveseļošanās fāze un vairs nav novērojami aktīvie saaukstēšanās simptomi, piemēram, temperatūra, klepus vai iesnas, speciālos kompleksos vitamīnus drīkst atsākt lietot. 

Vienmēr ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, ja tiek lietoti kādi medikamenti, kas var radīt nepatīkamus blakusefektus.

Kā pareizi uzņemt uztura bagātinātājus?

Cilvēkam, kurš ir pilnīgi vesels un nelieto medikamentus, vitamīnus un minerālvielas ieteicams uzņemt brokastīs, jo vitamīni un minerālvielas ir aktīvas vielas, kas stimulē enerģiju, kas ir nepieciešama visas dienas garumā. Ja cilvēks neēd brokastis, tad uztura bagātinātājus vajadzētu uzņemt pusdienās. Savukārt vakarā to nav ieteicams darīt, jo rodas enerģijas pieplūdums, kas var radīt grūtības aizmigt. Vitamīnus vēlams uzņemt pēc ēdienreizes, taču to ir ieteicams darīt 30 minūtes pēc ēšanas, pa virsu uzdzerot glāzi negāzēta ūdens. Nav ieteicams vitamīnus dzert kopā ar tēju, kafiju un karstajiem dzērieniem, jo kafija un tanīni var mazināt uztura bagātinātāju uzsūkšanās spēju organismā.

Jāpievērš uzmanību, ka ir arī vitamīni, kurus ieteicams uzņemt tieši tukšā dūšā, piemēram, dzelzi. Vitamīnus, piemēram, kompleksos, kas ir lielās devās un tablešu formā, nav ieteicams lietot tukšā dūšā, jo tie, strauji šķīstot, var kairināt kuņģi. Savukārt vitamīni, kas ir citās formās – šķidrā vai pulvera, kuņģi var kairināt mazāk. 

Ja tiek uzņemti vairāki uztura bagātinātāji, tad ir svarīgi pievērst uzmanību, vai tos drīkst lietot kopā. Tāpat vienmēr ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, ja tiek lietoti kādi medikamenti, kas var radīt nepatīkamus blakusefektus. Ja sanācis aizmirst uzņemt dienas ieteicamo uztura bagātinātāju devu, kas norādīta uz iepakojuma, to nevajag lietot dubultā, ja vien to nav ieteicis ārsts. 

Stiprinām imunitāti laicīgi

Lai veicinātu normālu imūnsistēmas darbību, ir svarīgi lietot C vitamīnu katru dienu, kur pieaugušajiem cilvēkiem ieteicamā ikdienas uzturošā deva ir no 2 līdz 5 g. Ja vēlamies pēc iespējas vairāk palīdzēt mūsu imunitātei būt spēcīgai pret lipīgākajiem vīrusiem, iespējams lietot vitamīnu kompleksus, kuriem klāt ir cinks, selēns un D vitamīns. Rudens un ziemas sezonā D vitamīns ir īpaši svarīgs, jo cilvēkiem, kuriem organismā tas ir optimālā un pietiekamā daudzumā, ir daudz spēcīgāka imunitāte un spēja pretoties vīrusiem un dažādām baktērijām. 

Uzmanību var vērst arī uz tādiem vitamīnu kompleksiem, kuru sastāvā ir dažādi augu ekstrakti un greipfrūts. Tāpat ikdienā un mājsēdes laikā nedrīkstam aizmirst par citām metodēm, kas var palīdzēt stiprināt imunitāti – regulāru uzturēšanos svaigā gaisā, vingrošanu mājas apstākļos, regulāru telpu vēdināšanu un veselīgu un daudzveidīgu uzturu.

7 vērtīgi padomi saaukstēšanās simptomu gadījumā

1. Paaugstināta temperatūra ap 37,5 grādiem norāda, ka imūnsistēma aktīvi strādā un cīnās ar nevēlamajiem vīrusiem vai baktērijām. Šādā gadījumā ieteicams daudz dzert dažādus šķidrumus, piemēram, tējas un karstos dzērienus. No dabiskajiem karstajiem dzērieniem tie var būt upeņu, aveņu, liepziedu, aveņu lapu un pelašķu uzlējumi. Savukārt aptiekās ir pieejami īpaši karstie dzērieni saaukstēšanās simptomu mazināšanai. 

2. Lai mazinātu iesnas, noņemtu tūsku un atvieglotu elpošanu, ieteicams lietot tūsku mazinošus līdzekļus. Tāpat ieteicams lietot deguna aerosolus, kuru sastāvā ir aktīvās vielas, kas arī palīdz mazināt iesnas. 

3. Dažādi ūdens aerosoli ir efektīvi, lai mitrinātu un attīrītu deguna gļotādu, ar ko bieži vien pietiek, lai uzlabotu pašsajūtu un atvieglotu elpošanu. Ir arī pieejami dažādi skalošanas ūdeņi un sālsūdeņi jeb jūras ūdeņi, kuru sastāvā ir nātrija hlorīds, kas var ne tikai palīdzēt attīrīt deguna gļotādu, bet arī mazināt tūsku. 

4. Senlatviešu metode, kurā elpojam karstus tvaikus virs katla vai bļodas, nav ieteicama saaukstēšanās gadījumā, jo pastāv liels traumu un apdedzināšanās risks. Ja ir nepieciešamība veikt inhalācijas, tās var veikt izmantojot inhalatoru, kas mitrina elpceļus gan iesnu, gan klepus gadījumā. 

5. Vīrusu un baktēriju koncentrācija gaisā iekštelpās ir ļoti augsta, tāpēc, lai to mazinātu, nepieciešams regulāri vēdināt telpas – vismaz 10 minūtes. Savukārt, lai dezinficētu un atsvaidzinātu gaisu, difūzerī var iepilināt ēteriskās eļļas – tējas koka, mentola vai eikaliptu. Ar tām nevajag aizrauties, ja mājās ir mazi bērni, jo tās var izsaukt neparedzamas alerģiskas reakcijas. 

6. Sāpoša kakla gadījumā to ieteicams skalot ar sālsūdeni no trīs līdz četrām reizēm dienā. Viena tējkarote sāls jāiejauc glāzē silta ūdens, kas nedrīkst būs pārāk karsts, lai neapdedzinātu rīkles gļotādu, kas saaukstēšanās gadījumā jau ir kairināta un iekaisusi. 

7. Kad esam saaukstējušies, it sevišķi iesnu un sausa klepus gadījumā, varam veikt mehānisko sildīšanas metodi – novārītus kartupeļus ietin pietiekami biezā auduma gabalā un liek uz krūtīm. Tāpat gan bērniem, gan pieaugušajiem pēdas un krūtis var iesmērēt ar sildošo balzāmu vai terpentīna ziedi. Abas metodes uzlabo asinsriti un veicina atveseļošanās procesu.

“NielsenlQ” aptieku pircēju pētījums, 2021. gada marts-aprīlis, tiešsaistes un telefonintervijas lielākajās Latvijas pilsētās, izlases lielums – 2200 respondentu.