Vai sievietēm pēc 45 joprojām ir jāizsargājas? Un citi jautājumi par menopauzi

Kas mainās pēc 40?

Pēc 40 gadu vecuma pamazām izsīkst olnīcu darbība, tās gan vēl joprojām ražo folikulus, turpina strādāt, bet daudz lēnāk. Tāpat vēl ir mēnešreizes, tomēr ovulācija vairs nav regulāra. Šajā vecuma posmā sievietes organismā jau sāk trūkt vīrišķā hormona progesterona, un, kad apmēram desmit gadu laikā pakāpeniski arvien sarūk arī sievišķo hormonu līmenis, iestājas menopauze.

Menopauze, klimakss… sauc to, kā gribi, bet tas nozīmē, ka sievietes dzīvē sācies jauns posms, kam raksturīgas arvien retākas mēnešreizes līdz pilnīgai to izzušanai, pēkšņi karstuma viļņi un svīšana, bezmiegs, nervozitāte bez redzama iemesla, izteiktas asinsspiediena svārstības… Šo uzskaitījumu varētu vēl turpināt.

Mediķi uzskata, ka menopauze iestājusies, ja sievietei pusgadu vairs nav bijušas mēnešreizes un pārmaiņas apliecina arī objektīvi rādītāji – ultrasonogrāfijā olnīcās vairs nav redzami folikuli (olnīcas ir tukšas, saka daktere Zumente) un asins analīzēs redzams estrogēnu iztrūkums. “Jā, menopauze ir novecošanas simptoms, tā ir nenovēršams dzīves periods, tomēr, jo pozitīvāk mēs uz to raugāmies, jo labāk ar to sadzīvosim,” pārliecināti stāsta daktere.

Agrāk nekā iepriekš

Ginekoloģe savā vairāk nekā trīsdesmit gadu darba pieredzes laikā novērojusi, ka tagad daļa sieviešu menopauzi piedzīvo agrāk: 45 līdz 50 gadu vecumā, nevis 50–55 gados kā iepriekš. “Šobrīd šis vecums daudzām ir novirzījies par gadiem pieciem agrāk. Tātad jau 45 gadu vecumā ārsts var paziņot: piedod, bet tavas olnīcas vairs nestrādā.

Kāpēc tā? Iespējams, šīs sievietes jau nes mazāku olšūnu skaitu (dabā tā iekārtots, ka meitene šajā pasaulē ienāk ar noteiktu olšūnu skaitu – tik, cik viņai dzīvē ir paredzēts), un tāpēc arī ātrāk tiek iztērētas (to skaitā ir divas trešdaļas olšūnu, kas regresē jeb nenobriest).

Otrs faktors, kas ietekmē šo procesu, – daudz vēlākas pirmās dzemdības. Jebkura normāla grūtniecība tomēr it kā saudzē olnīcas, jo tas ir dabisks process. Ja sieviete atliek bērnu radīšanu uz lielāku vecumu vai vispār nedzemdē, iespējams, ka tādējādi izsmeļ savu olnīcu rezerves. Daudzas sievietes šeit neauglības klīnikā, kur es arī strādāju, man prasa: vai tad, kad es iešu cauri neauglības ārstēšanai, man būs agrāka menopauze? Nē, pētījumi rāda: kaut arī mēs mākslīgi stimulējam olšūnu papildu nobriešanu, tas neizraisa agrāku menopauzi; veiksmīga grūtniecība un bērniņa barošana ar krūti to pat attālina.”

Menopauzes iestāšanos līdz 45 gadu vecumam dakteri uzskata par priekšlaicīgu.
 

Vai joprojām jāizsargājas?

Tu varbūt domā: ginekoloģe man te stāsta, ka pēc četrdesmit olnīcas knapi darbojas (atceries – mēnešreizes ir, kaut arī var kļūt neregulārākas un izmainīties), tad varbūt arī seksa laikā izsargāties nevajag? Vajag gan! Iespēja palikt stāvoklī tiešām ir stipri mazāka, tomēr joprojām iespējama. Statistikas dati rāda, ka šajā vecuma posmā grūtniecības norise ir sarežģītāka, tā var beigties ar spontāno abortu vai priekšlaicīgām dzemdībām. Jo lielāks grūtnieces vecums, jo pieaug arī dažādas ģenētiskas problēmas. Protams, zināmas arī absolūti veiksmīgas pieredzes.

Pareizi darīsi, ja ar ginekologu apspriedīsi jautājumu par sev vispiemērotāko kontracepciju. 

Līdzekļi ir dažādi: gan ilglaicīgas darbības, piemēram, dzemdē ievietojamās hormonālās spirāles, kas īpaši noder tām sievietēm, kurām pirms menopauzes veselības problēmu dēļ ir stipras asiņošanas, gan hormonālās kontracepcijas tabletes, gan īstermiņa darbības līdzekļi, piemēram, dzemdes kakla uzmavas, spermicīdi (piemērotāka izvēle, ja mīlēšanās reizes ir retas). Svarīgi, ka hormonālās kontracepcijas tabletes pieejamas ne tikai ar sintētiskajiem, bet arī ar dabīgajiem estrogēniem, kas ir draudzīgāki organismam. 
 

Kad lietot sintētiskos, kad – dabīgos?

Pētījumi rāda, ka tās sievietes, kuras lieto hormonālo kontracepciju (vienalga, tablešu, plāksteru, riņķīšu vai citā formā), labāk panes pārmaiņu procesu. Pierādīts arī, ka viņas retāk saslimst ar hormonatkarīgiem audzējiem (tie vairāk parādās tieši ap menopauzes vecumu), piemēram, olnīcu, dzemdes, maksts un citiem dzimumorgānu audzējiem un taisnās zarnas audzējiem. “Tāpēc, ja sieviete ir lietojusi hormonālo kontracepciju, viņa var mierīgi turpināt to izmantot,” uzsver ginekoloģe.

Ja ultrasonogrāfijas izmeklējumā un/vai analīzēs redzams, ka izsargāties vairs nav nepieciešams (stāvoklī vairs nevar palikt), var pāriet uz tā saucamajiem pārejas preparātiem, kas jau ir nevis sintētiski, bet dabīgi, vai arī uz tādiem pretapaugļošanās preparātiem, kas satur daļēji dabīgo un daļēji sintētisko estrogēnu. Pēdējo izvēlas, ja tomēr nav stingras pārliecības, ka grūtniecība nevar iestāties.

Hormonu līmenim sākot samazināties, var vairāk lietot organismam draudzīgākus produktus – tādus, kas satur fitoestrogēnus, piemēram, zāļu tējas, vitamīnus, augu valsts izcelsmes uztura bagātinātājus ar fitoestrogēniem. 

“Daudzas sievietes uz šiem dabīgajiem līdzekļiem pat ir iznesušas smago pārejas periodu. Un iegājušas menopauzē pilnīgi normāli.” Runa ir par linsēklām, sarkano āboliņu, raudenēm, apiņu rogām, mežrozīšu augļiem, sarkanajām vīnogām, sojas pupiņām un to preparātiem. Labākai to iedarbībai vajadzīgi: Omega 3, vitamīni D un B6.

Daktere gan ir pieredzējusi, ka dabīgos līdzekļus var pārdozēt, un rezultātā menopauzē pēkšņi sākas asiņošana. Tā kādā ģimenē meitas, kļūstot par veģetārietēm, arī savu mammu iesaistīja regulārā sojas ēšanā – pienā, kotletēs un vēl citos veidos. “Dzemde uz to reaģēja ar asiņošanu, kā tai arī pienākas reaģēt uz fitoestrogēniem,” atceras daktere. “Tāpēc viss jādara ar prātu un kopdarbība ar ginekologu tomēr ir vajadzīga.”
 

Ja izpausmes ir smagas

Dabīgas izcelsmes preparāti vien tomēr nepalīdzēs, ja pārmaiņu perioda izpausmes ir ļoti traucējošas, bet vēl vismaz 15–20 gadus jābūt lieliskā formā, lai varētu atrasties darba tirgū. Tad pareizā izvēle ir sintētiskie hormonpreparāti. Kā atceras ginekoloģe, kāda sieviete uz darbu ņēmusi līdzi četras blūzītes, jo sviedri, kas nāk no karstuma viļņiem, bijuši tik traucējoši, ka samērcējuši apģērbu. Pie tik smagām izpausmēm iesakot tomēr hormonpreparātu lietošanu, desmit dienu laiku izdevies sakārtot sievietes organismu, un viņa savas četras blūzītes mierīgi varējusi atstāt skapī.       
 

Dažas nianses, par kurām jāzina

• Ja slimo ar cukura diabētu, tad nepieciešamos estrogēnus nedrīksti uzņemt tablešu formā, bet tikai, apejot aknas, kuņģi un aizkuņģa dziedzeri, tas ir, caur ādu. Tablešu vietā pareiza izvēle ir, piemēram, estrogēnu saturoši vaginālie krēmi, plāksteri.
• Pēc 45 gadu vecuma un menopauzē vagināli jālieto pienskābās baktērijas, kas pieejamas kapsulu, svecīšu formā. Pirmajā nedēļā – divas, trīs reizes, pēc tam reizi septiņās dienās. Tas uzlabos maksts mikrofloru, būs profilakse pret infekciju attīstību.   
• Līdz ar brīdi, kad organisms pārstāj producēt sievišķos hormonus, tas negatīvi ietekmē arī sirdi un asinsvadus. Varbūt hormonaizvietojošā terapija (HAT) palīdz arī sirdij? Tomēr, kā izpētījuši zinātnieki, – nepalīdz.
• Pēdējā laikā arvien biežāk ārsti runā nevis par hormonu aizvietošanu, bet papildināšanu – atbilstoši jaunākajām zinātniskajām atziņām, tos var tikai papildināt.