"Teica, ka plaušas 100% bojātas, ka vienīgais variants ir mākslīgā koma," – atminas Inga, kura ar Covid-19 inficējās grūtniecības laikā

Priecīgo notikumu, ka ģimenē būs otrs bērniņš, viņa uzzināja septembra sākumā. 8. martā Inga devās dekrēta atvaļinājumā, bet 19. martā dzīvesbiedrs atnāca no darba ar sliktu pašsajūtu. Drīz vien apstiprinājās, ka ir saslimis ar Covid-19 un inficēja arī gaidībās esošo Ingu, kura saslima smagi.

"Aizsūtīja mani uz Stradiņiem. Nākamajā dienā atnāca ārste un pateica, ka ir jātaisa akūts ķeizars, jo man ir pneimonija abās plaušās. Viņu izņēma, parādīja man, bet tad aizveda. Tā bija 32. grūtniecības nedēļa. Viņam manā vēderā bija jādzīvo vēl astoņas nedēļas," LTV Ziņu dienesta filmā "Netīrā zona 2. Nāves pļauja" stāsta divu bērnu māte Inga.

Pēc ķeizargrieziena Inga tika pārvesta uz reanimācijas nodaļu, kur atradās divas dienas. "No tām divām dienām es atceros maz... Patiesībā es negribētu atcerēties neko," skaidro Inga, jo atminas, ka blakus miruši cilvēki.

Inga tika pārvesta uz parasto palātu, bet veselības stāvoklis atkal pasliktinājās. "Kad pienāca 9. aprīlis, man pateica, ka skābekli augstāk vairs nevar pacelt. Pateica, ka manas plaušas ir 100% bojātas. Teica, ka vienīgais variants, kā mani glābt, ir mākslīgā koma. Man tika dota viena iespēja nosūtīt īsziņu uz mājām, lai to pateiktu," ar asarām acīs atceras Inga.

No mākslīgās komas pamostas divi no desmit cilvēkiem, liecina statistika. Par laimi, 24. aprīlī Inga pamodās, bet 8. maijā sanitāri viņu beidzot aizveda uz dušu. Pēc tam viņa tika pārvesta uz rehabilitācijas centru "Vaivari", kur pirmo reizi arī turēja savu bērniņu rokās. "Tā bija jau 45. viņa dzīves diena."

Inga atzīst, ka viņai ļoti paveicās, ka no komas pamodās.

Vienvirziena biļete uz intensīvo terapiju

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS)  4.Covid-19 nodaļas ārsts rezidents Valdis Ģībietis atzīst, ka pēdējo divu gadu laikā Covid-19 vīruss ir vispētītākais objekts medicīnā, bet joprojām par to nav zināms gana daudz.

"Problēma ir tāda, ka mēs joprojām nevaram efektīvi iedarboties pret šo vīrusu. Ir daži medikamenti, kas var samazināt risku nokļūt intensīvajā terapijā, saīsina slimības ilgumu, bet tādu, kas ievērojami samazinātu mirstību, mums nav. Tie cilvēki, kas ir jaunāki bez blakusslimībām, viņiem ir lielākas iespējas izārstēties. Senioriem, jo īpaši nevakcinētiem, ir grūti palīdzēt."

Viņš atzīst, ka mirstība slimnīcā ir augsta. "Šī nav intensīvās terapijas nodaļa. Šeit nodrošina augstu skābekļa atbalstu. Ja pārved uz intensīvo terapiju, tad pēc pieredzes - tā ir vienvirziena biļete. Pārsvarā tos pacientus, kurus turp pārvedam, mēs arī vairs nesatiekam."

Tikmēr PSKUS 4. Covid-19 nodaļas virsārsts Kārlis Rācenis atzīst, ka pēdējā laikā hospitalizētas tiek arī grūtnieces, jaunāki cilvēki. "Mēs redzam, ka ir smagāka norise, biežāk vajadzīgs skābeklis. Redzam, ka ir visas valsts mirstības pieaugums. Tas ir saistīts ar to, ka valstī nav tādu resursu, lai mēs pēkšņi varētu sniegt palīdzību tik lielam skaitam cilvēku. Par to mēs arī jau iepriekš informējām politiķus, ka, neieviešot laicīgi stingrus ierobežojumus, būs liela mirstība."

Lai arī jebkura medicīnas darbinieka darbs ir saistīts ar nāvi, tomēr Rācenis atzīst, ka tie ir emocionāli smagi brīži. "Kaut kādā veidā jau ar to faktu pierod, bet pieņemt to ir grūti. Vispirms ir analīze, vai viss darīts pareizi, bet tas pārdzīvojums nāk ar laiku. Tu nevari tā aiziet, konstatēt nāvi un tagad turpināt vienkārši strādāt. Lielākā daļa tomēr pārdzīvo, tas ir emocionāli grūti."

Pēc Nacionālā veselības dienesta pietdien publicētajiem datiem, stacionāros šobrīd Latvijā ārstējas 811 pacients: 677 ar vidēji smagu slimības gaitu; 134 ar smagu slimības gaitu.