Bērna pirmā vizīte zobārsta krēslā. Kas par to jāzina vecākiem?

Kad savu atvasi vedam pie zobārsta vai zobu higiēnista, kas vecākiem jāņem vērā, lai šī vizīte būtu izdevusies un bērnam nesagādātu nepatīkamas emocijas, stresu? 

Zanda Meldere: Zobārsta apmeklējuma pamatā ir uzticība ārstam un zobārsta asistentam. Ar bērnu un viņa vecākiem ir jākomunicē un jāstāsta, ko es kā ārsts darīšu mutes dobumā. Bērnam un viņa vecākiem ir jāapzinās, ka zobārstniecība nebūt nav kas ārkārtīgi briesmīgs, īpaši mūsdienās. Vecākiem ir jāļauj sev aizmirst negatīvo pieredzi, kas iegūta pirms 10 vai 20 gadiem , un jāļauj bērnam saņemt viņa pieredzi zobārsta krēslā. Protams, jāizvairās no frāzēm: “Tev nesāpēs!” , jo tas rada bērnā aizdomīgumu, un sāpēs. Kā arī: “Tev neko nedarīs!”, jo bērnam, atnākot uz svešu vietu, ir svešam cilvēkam jārāda zobi, jāļauj mutē ielikt spogulīti, un tā jau ir darīšana. Gatavoties pirmajai vizītei jāsāk jau mājās – kopīgi jātīra zobi, un būtu ieteicams, lai vecāki regulāri apskatās ar kādu plastmasas spogulīti mutes dobumu. 

Jāļauj, lai arī mazais pārbauda zobus tētim, mammai, tādā veidā tas veicinās sajūtu, ka viņš nav vienīgais, kam tas ir kā sods – zobu apskate un tīrīšana. Viņš pieradīs, ka tas ir normāli un notiek ar visiem. 

Pirms nākšanas uz kabinetu, ir mierīgi jāaprunājas, jāpastāsta, kas tur būs, ko sagaidīt. “Būs krēsls, ar kuru varēs pabraukāties uz augšu un uz leju.” Tā kā ārstam un māsiņai būs maska, brilles, mazais neredzēs sejas un tas var radīt uztraukumu viņam. Jāpastāsta, ka ārsts ar spogulīti un vējiņu saskaitīs zobiņus, tāpēc vajadzēs kādu brītiņu turēt vaļā muti. Nevajag lietot frāzes “urbs zobu, būs adata/odiņš” utt. Ja kādam no vecākiem ir bail no zobārsta, tad, lūdzu, nestāstiet par savām bailēm un slikto pieredzi bērnam. Tādos gadījumos bērnu pie zobārsta ved vecāks, kurš pats nebaidās no zobārsta/higiēnista, citādi bērns jutīs bailes un satrauksies. 

Komunikācija ar bērnu, īpaši par ārsta apmeklējumu, ir nepieciešama, bet kad ir īstais vecums, lai pirmo reizi dotos pie zobu speciālista? 

Diāna Zamarina: Uzskatu, ka pirmajā vizītē būtu jāapmeklē higiēnists. Bērnam, lai cik vecs viņš būtu, ir jāiepazīst un jāsaprot, kas ir zobārstniecība. Iegūt lielisku pieredzi, iepazīt kabinetu un uzzināt jaunumus zobārstniecībā un mutes dobuma higiēnā var pie higiēnista. Manam jaunākajam pacientam bija vien 1,7 gadi, un šī bērna pieredze bija lieliska. 

Vizītes laikā pabraukājāmies ar zobārsta krēslu kā kosmosa kuģi, uz bērna rokas nagiem parādīju, kā pulējam zobus, lai pacients redz, ka neko sliktu nedarām, bet gan tieši otrādi – notīrām zobgraužus. 

Kad esmu ieguvusi mazā pacienta uzticību, nopulējam zobiņus. 

Tomēr ne vienmēr iespējams šo kontaktu ar pacientu gūt. Dzirdēta gan bļaušana, gan gaužas asaras. 

Diāna Zamarina: Jā, ne vienmēr viss rit tik gludi. Ir arī puņķi un asaras, bet tas atkarīgs no pieredzes un dzirdētā. Mēs jau saprotam, ka bērni ir informācijas sūkļi – atceras visu, kas viņiem teikts un ko dzirdējuši, garām ejot. Manuprāt, lielākā kļūda, ko vecāki pieļauj, ir teikt – ja netīrīsi zobus, tad tie sāks sāpēt un mums būs jāiet pie zobārsta, un tad… Gluži pretēji, pie zobārsta nekas nesāp, īpaši, ja mājās piedomājam pie mutes dobuma higiēnas.

Zanda Meldere: Varu piekrist teiktajam. Mūsdienās, apmeklējot zobārstu, noteikti nebūtu jāuztraucas par sāpēm – tādu šeit nav. Ar jaunu tehnoloģiju palīdzību arī anestēzija tiek ievadīta citādi. Dr. Žukovas ortodontijas klīnikā anestēzijas ievade notiek datorizēti, kas nozīmē, ka ārsts neizmanto savu spēku anestēzijas ievadē. Tā tiek ievadīta pilienu veidā, līdz ar to pacients nejūt dūrienu, nav izteiktā spiediena anestēzijas laikā. Viss ir pavisam citādi nekā manā bērnībā, turklāt, nākot regulāri pie higiēnista, arī mans kā ārstes darbs ir pilnīgi citāds. 

Ja tomēr pirmā vizīte nav rezultatīva, par to nav jāsatraucas – kādam bērnam, lai adaptētos, vajag vienu reizi, citam vairākas. 

Protams, vissliktākais scenārijs ir, kad bērnu atved pie zobārsta pirmo reizi ar jau sāpošu vai sastrutojušu zobu, tas rada sliktu pirmo iespaidu un bērnam var veidoties sliktas asociācijas. 

Vai tik tiešām ir atšķirības starp zobārsta un higiēnista apmeklējumu? Vai pacients jūt atšķirību? Zanda Meldere: Jā, zobārsta apmeklējums noteikti ir citāda pieredze nekā vizīte pie higiēnista. Tomēr, ja pacients izbaudījis pieredzi higiēnista krēslā, ārstam ir mazāk stresa. Atšķirības starp šiem speciālistiem ir lielas – higiēnisti rūpējas par mutes dobuma tīrību, stāsta un māca, kā pareizi tīrīt zobus, bet zobārsti ārstē to, kas bojāts. Higiēnists rūpējas par profilaksi, lai saslimšana neizveidotos/neprogresētu, bet zobārsts ir speciālists, kas cīnās jau ar esošām problēmām un sekām. Sajūtu līmenī tas ir daudz savādāk. Es noteikti nevēlos šo pieredzi ietekmēt negatīvi, tāpēc aicinu vecākus atcerēties, ka zobu tīrīšana ir iespēja izvairīties no zobārsta krēsla, bet higiēnistu aicinu apmeklēt profilaktiski reizi 6–8 mēnešos. 

Visiem vecākiem – gan tiem, kuriem ģimenē aug pirmā atvase, gan tiem, kuri audzina otro vai trešo bērnu – vienmēr rodas jautājums, kā iedrošināt un stimulēt bērnu tīrīt zobus. Kāds ir jūsu ieteikums, ko iesaka Dr. Žukovas ortodontijas klīnika? 

Diāna Zamarina: Zobu tīrīšanas process jāpadara pēc iespējas interesantāks, piemēram, ņemot palīgā smilšu pulksteni, kas parāda, cik ilgi mums jātīra zobi. Var ieslēgt bērna mīļāko dziesmu, kas ilgst vismaz 3–4 minūtes, un norunājiet, ka tās laikā zobi ir jātīra. Protams, ja esat atvērti tehnoloģijām, tad palīgā nāks elektriskā zobu birste un telefons vai planšete. Pieejama lietotne, ko varat lejuplādēt kādā no viedierīcēm. Tā ir interesanta animācija, kuras laikā zobi būs tīri un visi zobgrauži būs prom. 

Daudzi vecāki, apzinoties iespējamo stresu, vēlas mājās bērnu sagatavot zobārsta apmeklējumam, lai ir informācija par to, kas viņu sagaida. Kā šo sarunu veidot? 

Zanda Meldere: Zobārsta apmeklējumam iespējams sagatavoties jau iepriekš, skatot kādu multfilmu un iedrošinot bērnu. Var īpaši uzsvērt kādu pozitīvu ārsta apmeklējumu, tomēr, ja šāda pieredze pie speciālista nav gūta, tad būtu jāmeklē iespēja bērnu ņemt līdzi reizēs, kad pie zobārsta vai higiēnista dodas vecāks pats. Tiesa gan, ne tajos gadījumos, kad vecākiem zobārsta apmeklējums ir stresa un baiļu pilns, jo bērns vecāka paaugstināto stresa līmeni jūt ļoti labi, kļūst nemierīgs un asociēs zobārstu ar bailēm. To varam saukt arī par bērna pieskatīšanu zobārsta kabinetā, lai viņš pierod pie šādas vides. Diāna Zamarina: Vecāku vēlme iesaistīties procesā ir vērtējama pozitīvi, tomēr nevajag aizmirst, ka pārlieku liela iesaistīšanās, mierināšana un iedrošināšana var novest pie dažādiem bērna untumiem un niķiem. Šādi gadījumi, kad vecāku pārlieku lielā iedrošināšana veicina nerezultatīvu apmeklējumu, ir vērojama gan pie zobārsta, gan higiēnista. 

Noteikti bērnam jāstāsta, ka zobi tiks pulēti, varēs just spiedienu, bet teikt – neko jau nedarīs/nekas traks nav – tā gan nedrīkst. Mūsu darbs ir darīt – pulēt, tīrīt, bet zobārstiem – urbt un plombēt. 

Ko vecākam darīt, ja bērns atsakās atvērt muti zobārsta krēslā, kļūst niķīgs? 

Zanda Meldere: Nerezultatīviem apmeklējumiem, īpaši bērniem vecumā līdz apmēram sešiem gadiem, ir arī pozitīvi aspekti. Tas ir iemesls, lai ar bērnu vienotos par nākamo vizīti jau turpat kabinetā, izstāstītu, kas tiks darīts un kāpēc. Noteikti vajag iepriecināt bērnu ar nelielu dāvanu. Dr. Žukovas ortodontijas klīnika sarūpējusi krāsojamo grāmatu vai īpašu zobu pastu. Vecākiem nevajadzētu aizrauties ar lielām dāvanām pēc vizītes, jo zobārsta apmeklējums nav jāvērtē augstāk kā apmeklējums pie ģimenes ārsta, vai cita speciālista. Bērnam jāsaprot, ka tas ir viņa pienākums- gan veikt zobu pārbaudes, gan ļaut veikt higiēnu. 

Par visu ir jārunā un jāstāsta, jo tikai sarunu ceļā varam mainīt attieksmi pret zobārsta apmeklējumu. Rūpēs par bērniem arī zobārsti nonāk pie secinājuma, ka atkārtotas vizītes var radīt pārlieku lielu traumatisku psiholoģisko pieredzi. Tad zobārsts izvēlas zobus labot sedācijā, kas ir risinājums ielaistu problēmu gadījumā. Jāņem vērā, ka tā nav norma un pie zobārsta ir jāpierod. Labojot zobus sedācijā, jāatceras, ka atkārtotas vizītes uz pārbaudēm vai pie higiēnista ir jāatsāk pēc iespējas ātrāk. 

Kā jūs ieteiktu izvēlēties zobārstu vai zobu higiēnistu? 

Zanda Meldere: Speciālistu izvēle jebkurā gadījumā ir ļoti individuāla. Uzskatu, ka ārsts ir mana uzticības persona, kuram varu pateikt arī to, ka pēdējā laikā esmu slinkojis, zobus esmu tīrījis krietni paviršāk, kā tam būtu jābūt, utt. Jebkurā gadījumā, ja zobus nediegojat, ar starpzobu birstītēm netīrāt vai arī izlaižat tīrīšanu vakaros, nav vajadzības mānīties un teikt, ka to darāt, jo tāpat tas būs redzams mutes dobumā. Mēs nebārsimies, bet draudzīgi atgādināsim par to. Es no sava zobārsta un higiēnista vēlos dzirdēt arī labās lietas, ne tikai to, ka viss ir slikti. Ir jāmāk balansēt starp pozitīvo un negatīvo. Jābūt reālistiskam skatījumam uz mutes dobumā esošajām problēmām, tajā pašā laikā nevajag dramatizēt un pārlieku likt pacientam stresot. 

Diāna Zamarina: Mans ieteikums būtu atrast savu ārstu vai higiēnistu un ieklausīties šajos speciālistos. Mēs tik tiešām daudz mācāmies un nepārtraukti gūstam jaunas zināšanas, lai dotu labāko saviem pacientiem. Arī es vēlos rast šādu pieredzi ne tikai zobārstniecībā. Mans speciālists ir uzticamības persona, īpaši, ja tas ir visas manas ģimenes zobārsts un higiēnists.