Dr. Žukova: “Jau 2–3 gadu vecumā iesaku doties uz pirmo konsultāciju pie ortodonta”
Vairākkārt dzirdēts, ka pie ortodonta uz konsultāciju, lai spriestu par sakodiena koriģēšanu, būtu jādodas tad, kad nomainījies sakodiens un redzami visi kaula zobi, tomēr uzskati ir dažādi. Arī jūs esat minējusi, ka konsultācija nepieciešama daudz agrāk, tomēr uzsvērāt, ka vecāki mājās var labi veicināt šo attīstības procesu, pievēršot uzmanību dažādiem procesiem ikdienā. Kam tieši vecāki var pievērst uzmanību?
Piena zobi šķiļas jau no 4–6 mēnešu vecuma, bet pilnībā tie ir iznākuši aptuveni līdz divu gadu vecumam, kad sāk veidoties sakodiens. Šajā posmā iesaka pievērst uzmanību trīs būtiskām lietām – elpošana, rīšana, ēšana.
Lai arī daudzi teiktu, ka tas būtībā nav saistāms ar ortodontisku ārstēšanu, tomēr šīs trīs lietas ir tās, kas sekmē pareizu zobu šķilšanās procesu, kā arī stimulē sejas un žokļa augšanu un muskulatūru, kas piedalās visos šajos procesos.
Elpošana ir viena no būtiskākajām lietām. Pareiza elpošana notiek caur degunu. Šajā procesā liela loma ir ne tikai tam, kā mēs ieelpojam, bet arī mēles un lūpu pareizai darbībai un novietojumam elpošanas laikā.
Elpojot caur degunu, mēles galiņam jāpieskaras augšžokļa priekšējiem zobiem jeb incisīviem. Mēles pārējā daļa ir saskarē ar aukslējām. Lūpas ir pilnībā aizvērtas, un zobi savstarpēji viegli saskaras. Šādi elpojot, mēles muskulatūra stimulē augšžokļa augšanu gan platumā, gan uz priekšu.
Kā mēs, vecāki, varam mācīt elpot pareizi? Jo šajā vecumā, manuprāt, tas ir neiespējami.
Labi ir apzināties, ka mums nav jāmāca. Zīdainim piedzimstot, elpošana ir pareiza, tomēr dažādu infekciju, saslimšanu rezultātā, kad deguns ir aizlikts, mēs sākam elpot caur muti, un tas ir normāli.
Vecākiem vajadzētu pastiprināti pievērst uzmanību elpošanai tad, kad deguns ir brīvs un iesnas pazudušas, jo ieradumam ir liels spēks.
Elpojot caur mutes dobumu, mēle “nokrīt” lejā, kas stimulē apakšžokļa zobu nepareizu novietojumu un neveicina augšžokļa attīstības procesu.
Arī siekalu un pārtikas rīšana zīdainim ir zināma jau no dzimšanas, tomēr iesakāt tam pievērst pastiprinātu uzmanību. Kāpēc tā?
Rīšana, kuras laikā izmantojam mēles muskulatūru, ļauj sakodienam attīstīties pareizi. Tomēr, ja rīšanas laikā pārlieku iesaistām vaiga muskulatūru, varam stimulēt aizmugurējo zobu nepareizu novietojumu mutes dobumā. Turpretī ēšana un košļāšana ir tas, kas šajā laikā nodrošina pareizu muskulatūras attīstību.
Bērniem uzturā jālieto cieta pārtika – ir jāgrauž burkāni un āboli, jāēd lielāki gabali un jāļauj bērniem pārtiku sagremot pašiem.
Kļūda, ko vecāki pieļauj, ir tā, ka ieraduma dēļ viņi turpina bērniem dot dažāda veida putriņas, biezeņus un sautējumus, kas neveicina mutes dobuma muskulatūras attīstību.
Tomēr vai šajā vecumā doties uz vizīti pie ortodonta nebūtu pāragri?
Jau 2–3 gadu vecumā iesaku doties uz pirmo konsultāciju. Tomēr jāņem vērā, ka bērnam jābūt diezgan komunikablam, lai mēs varētu ielūkoties viņa mutes dobumā, novērtēt visas jau iepriekš pieminētās lietas – elpošanu, rīšanu (ēšanu) un, protams, stāju, kas būtiski ietekmē attīstības procesu.
Vai ir vēl kāda būtiska lieta, kas ietekmē sakodiena attīstību šajā vecumā?
Konsultācijas laikā būtiski ir konstatēt, vai nav redzamas knupīša “paliekas”, kas ietekmē nepareiza sakodiena veidošanos priekšzobu rajonā, – atvērta tipa sakodiens. Šajā vecumā priekšzobiem gan augšžoklī, gan apakšžoklī ir jāļauj nostāties savās vietās, un traucēklis tam var būt pārāk ilgi lietots knupītis vai īkšķa zīšana.
Vēlos gan piebilst, ka pirmajai konsultācijai nevajadzētu būt pirmajai pieredzei zobārsta krēslā, jo man nepieciešams ar bērnu komunicēt, saprast, vai pareizi darbojas mutes dobuma muskulatūra. Ja bērns ir sabijies, komunikācija ar viņu un vecākiem ir apgrūtināta, tāpēc iesaku vispirms apmeklēt higiēnistu, kur var iepazīties ar jauno vidi.
Minējāt, ka vecāki var pievērst uzmanību dažādām lietām saistībā ar elpošanu, ēšanu. Bet vai bērna tālākajos attīstības posmos ir kādas lietas, ko vecāki var vērtēt vai piefiksēt?
Jā, ir gan.
Līdz 4–5 gadu vecumam žoklis aug platumā. Par pareizu žokļu augšanu vēsta spraugas, kas vienmērīgi parādās starp piena zobiem.
Ja vecāki redz, ka spraugas izveidojušās, tad uztraukumam nav pamata, attīstības procesi turpinās.
Par cik lielām spraugām ir runa?
Savu pacientu vecākiem stāstu, ka spraugas ir aptuveni viena eiro monētas biezumā – un tādām ir jābūt starp priekšzobiem.
Kāds ir bērna vecums, kad vecākiem atkal būtu jāvērš uzmanība?
Patiesībā nav ilgi jāgaida. Ap sešu gadu vecumu bērniem aug pirmie kaula zobi – sestie. Tie ir pirmie pastāvīgie zobi, kuri izšķiļas aiz piena zobiem. Kad visi četri ir iznākuši, laiks doties pie ortodonta uz atkārtotu konsultāciju un saprast, vai zobi izšķīlušies pilnā augstumā. Ja to šķilšanās ir apgrūtināta kādu apstākļu dēļ, var veidoties dziļš sakodiens un apakšžoklis var augt nepareizi, kā arī rasties citas, nopietnākas problēmas. Ja šajā vecumā netiek piefiksēta šāda būtiska lieta, var veidoties skeletāli defekti. Viens no zīmīgajiem, ko var ieraudzīt jebkurš, ir ļoti neizteiksmīgs zods, kas ir diezgan daudziem cilvēkiem.
Vai nepieciešami vēl kādi apmeklējumi pie ortodonta?
Es personīgi ļoti vēlētos pacientu redzēt vēl vismaz divas reizes, kā nākamo vizītes laiku nosakot vecuma periodu 9–10 gadi, kad zobu maiņas laikā iznāk pastāvīgie ceturtie zobi, kas ir atbildīgi par sakodiena stabilitāti. Šajā laikā vērtēju arī vietas daudzumu mutes dobumā un varu secināt, vai būs vieta astotajiem jeb gudrības zobiem.
Domāju, daudziem ir zināms, ka gudrības zobi ļoti bieži ir vainīgi pie zobu saspiestības mutes dobumā, kā rezultātā rodas problēmas sakodienā, kā arī mutes dobuma higiēna kļūst apgrūtināta.
Nākamā vizīte nepieciešama 14–15 gadu vecumā, kad nomainījies viss sakodiens un mutes dobumā ir kaula zobi. Šīs vizītes laikā vērtēju zobu novietojumu, sakodiena klasi un attiecības, mutes dobuma vispārējo stāvokli un, protams, jau iepriekš pieminētās lietas – elpošanu, rīšanu, stāju, mēles pozīciju utt.
Ja šajā vecumā sakodiens ir korekts, tad šī, iespējams, ir pēdējā vizīte ortodonta krēslā.
Ja nu tomēr kādā no šiem posmiem redzam izmaiņas sakodienā – kādas aparatūras un ārstēšanas veidus jūs ieteiktu?
Katrs gadījums ir ļoti individuāls, tomēr jāteic, ka joprojām izmantojam dažāda veida platītes, kas plašina žokļus, protams, brekešu sistēmu, kapju sistēmas.
Žokļu virzības attīstībai tiek izmantotas dažādas uzlikas, kas stimulē attīstības procesu. Ja gadījumi ir sarežģīti, tiek izmantotas dažādas papildu aparatūras, piemēram, mini skrūves, kapes.
Ortodontija ir uz diagnostiku balstīta ārstēšana, kas nozīmē, ka precīzu ārstēšanas veidu, laiku un izmantoto aparatūru var noteikt pēc dažādu izmeklējumu veikšanas.
Mūsdienu medicīnā diagnostika ir obligāta, un to dzirdam no katra ārsta. Kādi izmeklējumi nepieciešami, lai izveidotu ārstēšanas plānu ortodontijā?
Mūsu klīnikas standarts ietver četrus izmeklējumus. Divu veidu rentgena uzņēmumi, foto diagnostika un mutes dobuma skenēšana, kā arī artikulācija jeb funkcionālā sakodiena noteikšana ir pietiekami, lai konstatētu un saprastu ārstēšanas virzību. Tomēr ir gadījumi, kad ar to nepietiek. Tādās reizēs mums pietrūkst informācijas, jo problēmu ir daudz un tām visām jāpievērš uzmanība. Pacients tiek nosūtīts veikt papildu izmeklējumus, piemēram, veikt 3D rentgena uzņēmumu, magnētisko rezonansi, kondilogrāfiju un citus.
Sarunai noslēdzoties, ko jūs ieteiktu jaunajiem vecākiem, lai uzlabotu bērnu mutes dobuma veselību un nepalaistu garām mirkli, kad jādodas pie ortodonta?
Arī es esmu mamma diviem bērniem pusaudžiem un noteikti zinu, cik grūti ir bērnus motivēt tīrīt zobus, to darīt kvalitatīvi un pietiekami ilgi, tomēr, kā jau visi zobārsti, arī es uzsveru, ka mutes dobuma higiēna un zobu tīrīšana ir pamats labiem un stipriem zobiem.
Par sakodienu var pastāstīt arī zinoši zobārsti, kuri, ja nepieciešams, nosūta pacientu pie ortodonta, tomēr pastiprināta intereses izrādīšana un jautājumi ārstam par sakodienu veicinās komunikāciju šajos jautājumos.