Vakcinēties vai izslimot: kura imunitāte pret Covid-19 ir drošāka?

Taču organisma aizsardzības spējas gan vienā, gan otrā gadījumā ir atkarīgas no tā, cik šī imunitāte ir stipra un noturīga. Gan dabīgā jeb inficēšanās rezultātā izveidojusies, gan mākslīgā jeb vakcinācijas rezultātā iegūtā imunitāte laika gaitā mazinās, kas ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kāpēc pret Covid-19 vakcinēties ir svarīgi arī cilvēkiem, kuri to pārslimojuši. Vienlaikus, vakcinācija nepārprotami ir drošākais veids, kā iegūt imunitāti, jo inficēšanās ar vīrusu līdzi nes smagas Covid-19 slimības norises gaitas, hospitalizācijas vai pat nāves risku, kā arī iespējamību pēc inficēšanās piedzīvot ilgstošas veselības problēmas (tā dēvēto garo Covid-19), stāsta Anda Ķīvīte-Urtāne, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras asociētā profesore, Sabiedrības veselības institūta direktore.

Kā veidojas dabīgā un vakcīnu radītā imunitāte?

Kad cilvēka organismā nonāk patogēns (vīruss, baktērija, parazīts vai sēnīte), aktivizējas organisma imūnsistēma, kuras uzdevums ir patogēnam uzbrukt un to iznīcināt vai pārvarēt. Taču cilvēka imūnajai sistēmai, nonākot saskarsmē ar patogēnu pirmo reizi, ir vajadzīgs laiks, lai reaģētu un saražotu specifiskas tā iznīcināšanai nepieciešamās antivielas, un šajā laikā cilvēks var saslimt. Katra antiviela ir apmācīta atpazīt vienu konkrētu antigēnu (katra konkrētā patogēna unikālo sastāvdaļu, kas organismā provocē antivielu veidošanos). Tādējādi mūsu organismā kopumā ir tūkstošiem dažādu antivielu.

Būtiski uzsvērt, ka tas, cik organisms ir pasargāts no vīrusa, ir atkarīgs ne tikai no antivielu līmeņa organismā. Aizsardzībai pret koronavīrusu vienlīdz svarīgas ir gan antivielas, gan organisma tā saucamā šūnu radītā imunitāte, kurā iesaistītas imūnās sistēmas šūnas, piemēram, dažāda veida T limfocīti, kas palīdz organismam atpazīt un iznīcināt patogēnus, un B limfocīti, kas ražo jaunas antivielas, kad organismam tās ir nepieciešamas.
Latvijā un Eiropā šobrīd apstiprināto Covid-19 vakcīnu galvenais uzdevums ir jau laikus “iepazīstināt” cilvēka organismu ar vīrusu – nedaudz atšķiras tikai veids, kā dažādu ražotāju vakcīnas to paveic. Covid-19 vakcīnas stimulē gan antivielu veidošanos, gan iepriekš minēto šūnu imunitāti.

SARS-CoV-2 vīruss, cilvēkam nonākot ar to saskarsmē, pie cilvēka šūnām piestiprinās ar tā sauktā pīķa proteīna palīdzību. mRNS jeb ribonukleīnskābes signālvielas vakcīnas Comirnaty (BionNTech/Pfizer) un Spikevax (Moderna) satur ģenētisku informāciju ar norādījumiem, kā veidot koronavīrusa pīķa proteīna kopijas. Tas nozīmē, ka pēc vakcīnas saņemšanas organisms sāk veidot pīķa proteīnu, lai imūnsistēmai tas kļūtu pazīstams un, cilvēkam inficējoties ar vīrusu, tā būtu gatava to pārspēt. Pats par sevi pīķa proteīns cilvēka organismam kaitējumu nodarīt nevar. Tālāk imūnsistēma šos proteīnus atpazīst un sāk ražot antivielas un imūnās šūnas, lai tiem uzbruktu. Dažu dienu laikā šie proteīni un mRNS tiek iznīcināti un no organisma izzūd. Taču šajā laikā organisms ir iemācījies, kā ar šiem proteīniem cīnīties, un ir gatavs to darīt atkal, nonākot saskarsmē ar vīrusu.

Savukārt vīrusa vektora vakcīnas Vaxzveria (AstraZeneca) un Janssen (Johnson&Johnson) ir izgatavotas no cita vīrusa (adenovīrusa grupas), kas modificēts tā, lai saturētu tikai SARS-CoV-2 gēnu. Vakcīnas nesatur pašu vīrusu un nevar izraisīt Covid-19. Pēc injekcijas organismā nonāk adenovīruss, kas satur norādījumus veidot pīķa proteīnu, un organisms to arī dara. Tālāk atkārtojas tas pats process, kā mRNS vakcīnu gadījumā – organisms šos proteīnus atpazīst un sāk ražot antivielas un imūnās šūnas, lai tiem uzbruktu. Īsā laikā organisms no adenovīrusa un ģenētiskās informācijas atbrīvojas, taču ir iemācījies pīķa proteīnus atpazīt un, saskarsmes gadījumā ar vīrusu, būs gatavs cīnīties.
 

Vakcīnu radītā imunitāte ir drošāka

Klīniskie pētījumi, kas salīdzina dabīgās un mākslīgās imunitātes efektivitāti un spēju pasargāt cilvēku no inficēšanās ar vīrusu un saslimšanas, joprojām turpinās. Ir pētījumi, kas liek domāt, ka dabīgā imunitāte varētu būt spēcīgāka, taču ir arī pētījumi, kas liecina par pretējo un apliecina mākslīgās imunitātes pārākumu. Vienu no apjomīgākajiem pētījumiem nesen veicis ASV Slimību kontroles un profilakses centrs, salīdzinot dabīgās un vakcīnu radītās imunitātes spēju pasargāt no smagas Covid-19 slimības gaitas. Tajā apkopoti dati par pacientiem, kuri hospitalizēti ar Covid-19 raksturīgiem simptomiem kādā no 187 slimnīcām deviņos ASV štatos laika posmā no 2021. gada janvāra līdz septembrim. 

Pētnieki šajā analīzē iekļāva tikai gadījumus, kas atbilda noteiktiem kritērijiem: pacienti bija vecumā virs 18 gadiem, viņiem bija veikts SARS-CoV-2 sākotnējais tests vismaz divas nedēļas pirms hospitalizācijas un atkārtots tests, nonākot slimnīcā. 1020 pētījuma dalībnieki bija pārslimojuši Covid-19 (bijis pozitīvs SARS-Cov-2 tests 3-6 mēnešus iepriekš), savukārt 6328 pacienti nebija iepriekš pārslimojuši un bija pilnībā vakcinēti (vakcinācijas kursu ar mRNS vakcīnu noslēguši 3-6 mēnešus iepriekš). Analizējot datus, pētnieki secināja, ka iepriekš nevakcinētiem, bet Covid-19 izslimojušajiem, bija 5,49 reizes lielāka iespēja saņemt pozitīvu Covid-19 testa rezultātu nekā vakcinētajiem. Šie novērojumi liek domāt, ka lielākajai daļai cilvēku vakcinācija pret Covid-19 izraisa efektīvāku imūnās atbildes reakciju, nekā Covid-19 pārslimošana.
 

Vakcinēties svarīgi arī tiem, kas Covid-19 pārslimojuši

Vakcinēties ir svarīgi arī cilvēkiem, kuri Covid-19 pārslimojuši, jo tas ir veids, kā nostiprināt dabīgi iegūto imunitāti. Dažādās valstīs ir atšķirīga pieeja Covid-19 pārslimojušo cilvēku vakcinācijā. Kamēr vienās vakcinē uzreiz pēc atveseļošanās, citās – 3-6 mēnešus pēc izveseļošanās, kas lielā mērā saistīts arī ar vakcīnu pieejamību konkrētajā valstī. Latvijā Covid-19 pārslimojušie vakcinēties var uzreiz pēc izolācijas laika beigām un Covid-19 pārslimošanas. Vienlaikus, jāuzsver, ka vakcinācija imunitātes nostiprināšanai pēc inficēšanās ar vīrusu ir ļoti būtiska arī, veidojot tā dēvēto hibrīda imunitāti.

Jaunākie pētījumi rāda, ka hibrīda imunitāte, kas veidojasCovid-19 pārslimojušiem un pēc tam vakcinētiem cilvēkiem, nodrošina augstāku aizsardzību pret vīrusu (t.sk., tā jaunajiem variantiem), nekā imūnā sistēma tiem, kuri nekad Covid-19 nav pārslimojuši, bet ir vakcinējušies, vai tiem, kuri ir pārslimojuši, bet nav vakcinējušies. Taču pētnieki brīdina, ka šādu hibrīda imunitāti speciāli iegūt noteikti nevajag censties, jo, kā zināms, inficēšanās ar SARS-CoV-2 vīrusu var novest pie slimības ar smagām sekām, tas ir riskanti. Jāpiebilst, ka hibrīda imunitātei līdzīgu efektu, no jauna ievērojami palielinot antivielu daudzumu, tikai vakcinētajiem, bet nepārslimojušajiem cilvēkiem, iespējams, dod arī balsta vakcinācija.

Vakcinācijai pret Covid-19 ir daudz būtisku priekšrocību: tā samazina simptomātiskas un smagas slimības risku, kā arī iepazīstina organisma imūno sistēmu ar vīrusu drošā un kontrolētā veidā. Savukārt dabīgā imunitāte sev līdzi nes ne mazums risku, piemēram, smagu slimības gaitu, risku dzīvībai un tā sauktā garā Covid draudus (ilgtermiņa veselības problēmas pēc Covid-19). Dabīgā imunitāte ir atkarīga no daudziem faktoriem. Lielbritānijas imunoloģijas biedrības speciālisti skaidro, ka tās spēja aizsargāt no atkārtotas saslimšanas ar Covid-19 var būt saistīta gan ar vecumu, gan sākotnējās slimības gaitu un smagumu.

Plašas Covid-19 izplatības apstākļos vakcinācija ir galvenais risinājums pandēmijas ierobežošanā un uzveikšanā. Vakcinējoties situācijā, kad organismam ar vīrusu saskarsme vēl nav bijusi, vai ar vakcinācijas palīdzību uzturot augstu un noturīgu imunitāti pēc Covid-19 pārslimošanas, mēs būtiski samazinām risku ne vien primāri vai atkārtoti inficēties, bet arī piedzīvot smagu slimības gaitu, nonākt slimnīcā vai zaudēt dzīvību. Tāpat būtiski atcerēties, ka vakcinācija, lai gan ievērojami mazina, tomēr pilnībā neizslēdz iespēju inficēties vai izplatīt infekciju tālāk, tādēļ svarīgi ir arī pēc vakcinēšanās turpināt ievērot piesardzības pasākumus – dezinficēt rokas, vēdināt telpas, ievērot distanci, lietot mutes un deguna aizsegu publiskās vietās, u.tml.