Nejaukais aizcietējums. Vai palīdzēt var jogurts vai labās baktērijas?

Reizēm tiek uzskatīts, ka aizcietējums ir tad, kad cilvēkam vēdera izeja nenotiek katru dienu, tomēr tā gluži nav, norāda speciāliste. Normāli ir arī, ja vēdera izeja ir divas reizes dienā vai reizi vairākās dienās. Lai noteiktu, vai tas tiešām ir aizcietējums vai cilvēka īpatnība, ir nepieciešams izrunāties ar speciālistu un ievākt anamnēzi, lai labāk saprastu, kas var būt par iemeslu aizcietējumiem, uzsver speciāliste.

Kāpēc rodas aizcietējumi

Vēdera izejai ir vairāki ietekmējošie faktori, piemēram, iedzimtība. Sievietēm tie var rasties pēc ginekoloģiskām operācijām, tam var būt dažādi anatomiskie faktori. Vēdera izeju var ietekmēt arī dažādi medikamenti – ir daudz zāļu, kas bremzē zarnu darbību. Tāpat parazīti var izraisīt aizcietējumus. Arī vecums ir faktors, kad zarnu perestaltika kļūst vājāka. Daudziem pacientiem ir novērojami aizcietējumi, kad viņi dodas pensijā – izmainās dzīves ritms, un izmainās arī vēdera izeja. Protams, mūsdienās vēdera izeju ietekmē pārtika – ja uzturā lieto nelielu šķiedrvielu apjomu (baltmaizi, maizītes), var rasties aizcietējumi. Arī gulošiem pacientiem var parādīties aizcietējumi, pacientiem pēc zarnu operācijām.

Pirmā palīdzība sev

Ja tomēr ir aizdomas, ka aizcietējums var būt radies dzīvesveida, stresa vai uztura dēļ, vai ir iespējams sev palīdzēt, lai atgūtu labāku pašsajūtu? “Protams, ēdienam un uzturam ir liela nozīme, īpaši šķiedrvielām un pietiekamam šķidruma daudzumam uzturā. Arī piena produkti, kas satur labās baktērijas, var palīdzēt. Taču ir daudzi cilvēki, kas nepanes šo diētu,” atklāj speciāliste. Viņa arī uzsver fizisko aktivitāšu nozīmi – ir svarīgi, lai ķermenis piedzīvo kustības: pastaigas, peldēšanu vai ko citu.

Atceries! Līdz pilnīgai diagnostikai pret aizcietējumu var palīdzēt:

• Uztura maiņa. Ja iespējams un ja organisms panes, ieteicams uzturs, kas satur vairāk šķiedrvielu, piemēram, žāvētas plūmes, dārzeņus.
• Uzturā ir vērts iekļaut skābpiena produktus, piemēram, jogurtu, kefīru.
• Svarīgi, lai ik dienu tiktu uzņemts pietiekams daudzums šķidruma.
• Ikdienā jānodrošina sev fiziskās aktivitātes un jāmazina mazkustīgs dzīvesveids. Ja iespējams, vairāk jāstaigā kājām, jāvingro, jāpeld.
• Ieteicams lietot probiotikas, kas var palīdzēt regulēt vēdera izeju.
• Rekomendēta laksatīvā terapija – dažādi medikamenti, kas palīdz pret cietu vēdera izeju. Ja nav iespējams ātri tikt pie ārsta, var lūgt arī farmaceita padomu. Jāņem vērā, ka katram pacientam var palīdzēt atšķirīgi medikamenti.

Kad aizcietējumam jāpievērš īpaša uzmanība

Īpaši jāskatās, vai aizcietējumi ir parādījušies tieši pēdējā laikā vai tā bijis visu mūžu. Ja tas ir bijis visu mūžu, var meklēt iedzimtības faktorus, taču, ja aizcietējumi parādās pēdējā laikā, tam noteikti jāpievērš uzmanība. “Tas var būt arī zarnu vēža simptoms. Protams, ne vienmēr tā ir, bet to ir vērts atcerēties, ka cilvēkiem pēc 45 gadu vecuma profilaktiski ir ieteicams veikt kolonoskopiju – arī bez jebkādiem simptomiem vai aizdomām. Tāpat var pārbaudīt fēču izmeklējumus, var noskaidrot zarnu iekaisumu rādītāju, var veikt sonogrāfiju – tas var palīdzēt diagnosticēt, kāpēc var būt radies aizcietējums,” skaidro Linda Erne. Līdz ar to var teikt, ka aizcietējums nav tikai diskomforta jautājums – aiz tā var slēpties arī kāda nopietnāka slimība.
 

Vai klizma ir opcija

Ja sajūta ir ļoti, ļoti nepatīkama, vai būtu pieļaujams taisīt klizmu? Speciāliste tomēr uzsver, ka mūsdienās ir pieejami diezgan daudzi dažādi medikamenti un klizma būtu kā galējais glābiņš. “Protams, ir pieejamas mikroklizmas, kuras ir rekomendētas pirms proktologa apskates vai pirms operācijas; un var būt gadījumi, kad pacientam ir ilgstoši aizcietējumi un veidojas koprolīti – tad jā. Tomēr ikdienā tas nebūs risinājums, ja ir pieejami medikamenti,” teic speciālists.

Kad noteikti jāmeklē palīdzība pie ārsta

Tomēr ir situācijas, kas prasa rūpīgāku izpēti un kuras nevajadzētu atstāt bez ievērības, bet gan vērsties pie ģimenes ārsta vai speciālista:

• ja aizcietējumi ir sākušies pēkšņi un parādījušies pēdējā laikā, bet iepriekš nekas tāds nav piedzīvots;
• ja ir asins izdalījumi fēcēs;
• ja ir izteikts svara zudums un novājēšana;
• ja ir samazināta apetīte.