Zarnu mikroflora ziemā un pavasarī

Pētījumi liecina, ka vīrusu, baktēriju, mikrobu komplekts, kas mīt cilvēka zarnās, katram ir unikāls. Mikrobiomam jeb organismā mītošam baktēriju kopumam ir daudz plašāka funkcija, ne tikai uzturēt kārtību zarnu traktā. Tas ietekmē ne vien zarnu trakta darbību un gremošanas procesus, bet arī mentālo veselību, plaušu veselību, imūnsistēmas darbību, noslieci uz alerģijām vai depresiju, – stāsta ārste pediatre Daira Brenča. Zarnu mikroflora ir daļa no mūsu veselības un pašsajūtas.

Kas ietekmē zarnu mikrofloru

Cilvēka mikrobioms veidojas pirmajās 1000 dzīves dienās. Jaundzimušā bērna zarnu traktā pārsvarā mīt bifidobaktērijas, kas ir 80–85 % no mikrobioma. Tieši mātes pienā ir īpašas vielas, kuras veicina stabilu zarnu mikrofloru, kas katram indivīdam ir īpaša. Tātad labākais bērnam pirmajā dzīves gadā ir saņemt mammas pienu un pēc tam noteiktā laikā – vidēji no piecu mēnešu vecuma – pareizi uzsākt veselīgu un daudzveidīgu piebarošanu, lai mazulis augtu vesels un arī atbilstoši vecumam dabīgi mainītos zarnu mikroflora. 

Zarnu trakta mikrofloru ietekmē arī ģenētika, sezonalitāte, vide un cilvēka vecums, veselības stāvoklis, paradumi un ieradumi, medikamentu lietošana. Kopumā mikrobioms mainās visas dzīves laikā. Pieauguša cilvēka zarnu traktā ir ap 1000 dažādu baktēriju un vīrusu sugu, kas  sadarbojas, konkurē un notur līdzsvaru. Jo stabilāks ir mikrobioms, jo labāka organisma spēja pretoties slimībām. 

Kas “garšo” probiotikām 

Lai mikrobioms spētu darboties, ir nepieciešami labvēlīgi apstākļi gan mikrofloras izdzīvošanai, gan tās pabarošanai. Probiotiķu uzdevums ir cīnīties ar patogēnajām baktērijām zarnu traktā un uzturēt šajā vidē kārtību. Probiotiķi – daļa no mikrobioma – ir labvēlīgās baktērijas, kas mīt zarnās, un prebiotiķi ir barība, ko šīs baktērijas ēd. Tātad tas, ko ēdam, ietekmē to, kādas baktērijas atrodas un sadzīvo mūsu zarnās. 

Tāpēc jāatceras – lai labās baktērijas dzīvotu un vairotos mūsu gremošanas traktā bez probiotiķu lietošanas, ir svarīgi nodrošināt organismu ar pilnvērtīgu un daudzveidīgu uzturu, lai tiktu radīta labvēlīga vide mikroflorai, tās stabilitātei.

Probiotikām “garšo” svaigi dārzeņi, augļi, produkti, kas satur daudz šķiedrvielu, rupja maize, pilngraudu produkti, skābpiena produkti, zaļumi, sēklas. 

Sezonāla ēdienkarte izdara savas korekcijas. Ziemā un pavasarī mazāk ēdam svaigus augļus, dārzeņus, salātus, tāpēc par uzturu ir jādomā īpaši. Piemēram, laba izvēle ir kāposti, ziemā arī skābēti kāposti, kāļi, rutki. 

Pediatre savā daudzu gadu praksē novērojusi, kā mainās mazu bērnu ēšanas paradumi. Arvien biežāk ikdienas ēdienkartē ir balto miltu izstrādājumi, cukurs, saldie sieriņi, saldināti dzērieni, rūpnieciski ražoti pusfabrikāti, kas nav piemērots ēdiens probiotiķiem un veselam mikrobiomam. Ilgstoši nesaņemot vajadzīgo ēdienu, probiotiķus nomāc patogēnās baktērijas. 

Tas ietekmē bērna vispārējo veselības stāvokli un samazina imunitāti, kas veidojas zarnās. Tālāk jau seko vielmaiņas problēmas, var parādīties tendence uz alerģijām un aptaukošanos.

Mainot un pilnveidojot ēdienkarti, pārskatot ikdienas paradumus, vairāk kustoties, situāciju var labot. Pieauguša cilvēka zarnu traktā ir apmēram divi kilogrami dažādu labu mūsu veselības sargu. Mikrobioms mainās lēni, un ātrus rezultātus gaidīt nevajadzētu.   

Pazīmes, kas liecina, ka zarnu mikroflora nav vesela:

• diskomforts vēderā un zarnu traktā;
• smaguma sajūta;
• vēdera pūšanās;
• gāzēšanās;
• vēdera darbības traucējumi – caureja, aizcietējumi;
• alerģiju paasinājumi, hronisku slimību pamošanās.

Ziemas sezonas slimības un zarnu trakta mikroflora

Rudens, ziemas un pavasara sezonā gan bērni, gan pieaugušie slimo vairāk. Bērniem tas ir normāls imūnās sistēmas nobriešanas process, jo organisma cīņa ar vīrusiem trenē imūnsistēmu. Toties gan zāļu lietošana, gan slimošana ietekmē mikrofloru. 

Ja bērns saslimst un viņam nepamatoti tiek dotas zāles, tās posta normālo, veselo mikrobiomu, kas savukārt nespēj pilnvērtīgi uzturēt spēcīgu imūnsistēmu. Sākas tāds kā apburtais loks – slims cilvēks lieto zāles, zāles ietekmē zarnu mikrofloru, un tā vairs nespēj strādāt pilnvērtīgi. Tāpēc dažreiz labākais risinājums ir “mazāk ir labāk”, – uzsver ārste. Proti, ne vienmēr viss uzreiz jārisina ar zālēm, bet gan jāļauj imunitātei pastrādāt un mācīties.

Pēc slimošanas un zāļu, sevišķi antibiotiku, lietošanas zarnu traktam var palīdzēt gan ar pareizu uzturu, pietiekamu šķidruma daudzumu, fiziskām aktivitātēm un arī ar pareiziem un ar ārsta palīdzību izvēlētiem probiotiķiem – labajām baktērijām. “Būtiski ir saprast, kāds probiotiķu celms kurai problēmai palīdz. Cilvēks bez zināšanām nevar pats izvēlēties to, kas izlikts aptieku plauktos. Pasaulē ir izstrādātas oficiālas vadlīnijas probiotiku lietošanai. Visi ieteikumi ir balstīti uz zinātniskiem pētījumiem. Turklāt zarnu trakta mikroflora katrā vecumā ir cita, tāpēc probiotiķi ir jāizvēlas piemērotam vecumam un saslimšanai,” skaidro ārste. 

Viņa arī uzsver, ka nepareizi izvēlētas probiotikas, iespējams, dod vairāk mīnusu nekā plusu. Tās izjauc zarnu trakta darbību, rada nevajadzīgu papildu slodzi, un var sākties disbakterioze*. Ar probiotiķiem neārstē slimību, vienkārši palīdz ieviest kārtību organismā. 

* Disbakterioze ir nelabvēlīgas pārmaiņas zarnu mikroflorā. Disbakteriozes gadījumā baktērijas savairojas tur, kur to parasti nav vai ir maz, vai krasi mainās attiecības starp dažādām zarnu mikrofloras sugām.