Bērnu slimnīcas speciālisti: slimības gaita un pirmie soļi Covid-19 saslimšanas gadījumā

“Pēdējā mēneša laikā ar Covid-19 stacionēto bērnu skaits ir mainīgs, tomēr noslodze ir salīdzinoša liela, ik dienu stacionārā ārstējas ap 20 pacienti, kuru vidējais slimnīcā pavadītais laiks ir divas dienas. Lai arī katru dienu slimnīcas Neatliekamās palīdzības nodaļā, ar Covid19 pazīmēm, vēršas caurmērā 30 bērni, no tiem tiek stacionēta neliela daļa. Tomēr uzturēšanās un ārstu palīdzība slimnīcā vairumā gadījumu ir vajadzīga tiem bērniem, kuriem ir vēl kādas citas saslimšanās. Bērni parasti Covid-19 pārslimo viegli - pirmajās dienās ierasti ir paaugstināta temperatūra un slikta pašsajūta, taču dažu dienu laikā veselība pakāpeniski uzlabojas. Bērniem nav nepieciešama specifiska ārstēšana un viņu pašsajūtu var uzlabot tāpat kā drudža gadījumā,” situāciju komentē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītāja vietniece prof. Jana Pavāre.
 

Kad saslimst bērns, vecākiem mēdz rasties satraukums un neziņa, kā rīkoties saslimšanas gadījumā. Ja brīvdienās nav pieejams atbalsts no ģimenes ārsta, ir grūti patstāvīgi izvērtēt, kad jādodas uz slimnīcu un vai tas ir nepieciešams konkrētajā situācijā.  
 

Pirmajā slimošanas dienā bērns var justies vissliktāk, tādēļ var būt samazināta apetīte, paaugstināta ķermeņa temperatūra, palielināta miegainība. Bērna veselības stāvoklis ir jānovēro, bet jāatceras, ka arī mēs – pieaugušie slikti jūtamies pirmajās slimības dienās. 
 

Bērnu slimnīcas speciālisti piedāvā piecus ieteikumus, kā uzlabot bērnu pašsajūtu slimošanas laikā un palīdzēt atveseļoties mājas apstākļos:
 

• Ja paaugstināta ķermeņa temperatūra bērnam rada diskomfortu (visbiežāk tad tā pārsniedz 39oC) bērnam var palīdzēt, dodot ierastos pretdrudža, temperatūru pazeminošus līdzekļus (paracetamolu vai ibuprofēnu saturošus medikamentus).

Svarīgi ir izpildīt ārsta rekomendācijas un sekot, vai bērnam tiek dota pareizā zāļu deva un ievērots starplaiks starp medikamentiem. Bērna vecumam un svaram atbilstoša deva ir norādīta katra medikamenta lietošanas instrukcijā. Būtiski ir ievērot arī pareizu zāļu uzglabāšanu. 

Lai novērtētu medikamenta iedarbību, ir jānogaida vismaz 30-40 minūtes pēc medikamenta lietošanas. Nav nepieciešams pazemināt temperatūru līdz normālai (36.6oC). Paaugstinātas temperatūras pazemināšanās par vienu grādu ir uzlūkojama kā labs efekts. 
 

• Pirmās trīs vai četras dienas, temperatūra var būt paaugstināta. Vissvarīgāk ir saprast kā bērns jūtas periodā starp augstās temperatūras epizodēm. Ja bērns labprāt rotaļājas, ēd un jūtas omulīgi, nav pamats satraukumam. Paaugstināta ķermeņa temperatūra ir dabīga organisma aizsargreakcija, lai arī tā var likt bažīties vecākiem par bērna veselības stāvokli. Ja pēc temperatūras pazemināšanās bērns jūtas labāk, tad viņu droši dažas dienas var novērot mājās, sekojot līdzi, vai bērna pašsajūta šai laikā uzlabojas.
   
• Covid-19 saslimšanas gadījumā apetīte bērniem samazinās arī garšas un smaržas zuduma dēļ, tāpēc apetītes zudums var būt izteiktāks nekā citās saslimšanas reizēs. Svarīgi ir sekot regulārai šķidruma uzņemšanai un piedāvāt ēdienu mazākās porcijās, bet biežāk, īpaši zīdaiņiem. Ja bērns citādi jūtas labi, nav novērojama samazināta urinācija vai tādas atūdeņošanās pazīmes kā iekritis lielais avotiņš, “iekritušas” acis, raudāšana bez asarām vai izspīlēts vēders, bērns var turpināt veseļoties mājas apstākļos.

• Tomēr jaundzimušo bērnu vecākiem vienmēr ir svarīgi situāciju izvērtēt kopā ar speciālistiem. Ja bērns ir jaunāks par vienu mēnesi, obligāti un bez kavēšanās ir jāvēršas slimnīcā, lai ārsti spētu noteikt paaugstinātas temperatūras iemeslu un nozīmēt turpmāko terapiju. Ja bērnam ir 1- 3 mēneši, ir nepieciešama tūlītēja ģimenes ārsta vai pediatra konsultācija, lai izvērtētu situāciju un nepieciešamos tālākos soļus. Sākotnēji konsultācija var notikt arī attālināti, kā esošajos apstākļos to piedāvā gan vairāki ģimenes ārsti, gan Bērnu slimnīcas pediatri.
• Tāpat ārsta palīdzība nekavējoties jāmeklē, ja bērns sācis elpot smagi, ātrāk un seklāk nekā parasti, ir zilganas lūpiņas vai seja, bērns ir ļoti mazaktīvs, atsakās no dzeršanas, mazi zīdaiņi ēd būtiski mazāk nekā parasti, zīž mazaktīvi, ir miegaini. Ārsta palīdzība vienmēr būs vajadzīga bērniem ar vēl citām sūdzībām bez paaugstinātas temperatūras, piemēram, ja bērnam ir krampji vai grūtības elpot.

Bērnu slimnīcas pediatra konsultāciju var saņemt, zvanot pa tālruni 80708866 (darbalaiks no plkst. 8.00 līdz 17.00), bet pa tālruni 26112887 speciālistam var zvanīt brīvdienās un svētku dienās laikā no plkst. 10.00 līdz 17.00, un kopš 4. februāra arī nakts stundās no plkst. 22.00 līdz 8.00. No 21. februāra, lielā pieprasījuma dēļ, tiks pagarināts attālināto pediatra konsultāciju darba laiks vakaros no plkst. 20.00 līdz 8.00.

“Redzot vecāku interesi, sapratām, ka mums ir jāturpina uzsākto konsultāciju sniegšana ārpus ģimenes ārstu pieņemšanas laika. Taču ņemot vērā, ka konsultācijas sniedz tikai viens Bērnu slimnīcas speciālists, kas vakara stundās pieņem arī pacientus klātienē, lūdzam vecākus būt saprotošiem un mēģināt atkārtot zvanu, ja mūs neizdodas sazvanīt. Tāpat vēlamies vērst vecāku uzmanību, ka konsultācija tiek oficiāli reģistrēta, tāpēc aicinām raitai konsultācijas gaitai sagatavot bērna personas kodu un citu informāciju, kas pediatram palīdzētu izvērtēt bērna veselības stāvokli,” stāsta Bērnu slimību klīnikas virsārste Alla Silova.