Nešpetnā angīna – viss, kas par to jāzina

Raksts tapis sadarbībā ar LOR Klīniku.

Plaši pazīstamā angīna ir tā pati diagnoze ar svešādo nosaukumu tonsillīts. Lielākoties mēs no tā baidāmies gan slimības lipīguma, gan patiešām nopietno izpausmju dēļ. 
Ilze Dobele stāsta, ka angīna ir akūts bakteriāls aukslēju mandeļu iekaisums, un biežākais slimības izraisītājs ir A grupas β hemolītiskais Streptococcus pyogenes. “Retāk iekaisumu izraisa citas baktērijas, kā arī dažādi vīrusi. No vīrusiem īpaši minams Epšteina-Barra vīruss, kas akūtā inficēšanās periodā ir infekciozās mononukleozes ierosinātājs, bet hroniska iekaisuma gadījumā bieži pastāvīgi atrodams mandeļu audos,” norāda daktere.
  

Kā inficējas ar angīnu? 

Inficēšanās notiek gaisa-pilienu izplatības ceļā, inficējoties no slima cilvēka. “Tāpēc līdzīgi kā citu infekciju slimību gadījumā bieži jāmazgā rokas, jāvēdina telpas, jādzer no savas krūzes un jāēd ar savu karoti,” teic Ilze Dobele un uzsver, ka sirdzēju gan nav jāizolē atsevišķā telpā, taču visiem rūpīgi jāievēro higiēnas pamatnosacījumi.

Raksturīgie simptomi

Angīnai ir straujš slimības sākums – paaugstināta ķermeņa temperatūra pat līdz 40 grādiem, drudzis un stipras sāpes kaklā, kas bieži rīšanas laikā izstaro ausīs. “Mandeļu pietūkuma dēļ ir sāpīga rīšana, dažkārt pat nevar ne padzerties, ne paēst, bet smagākos gadījumos var būt elpošanas grūtības,” teic speciāliste un piebilst, ka ar angīnu slimo bērni un jaunieši, taču  tā iespējama jebkurā vecumā.

Kā ārstē?

“Diagnozi “angīna” ārsts nosaka kakla apskates laikā,” stāsta Ilze Dobele, “tai raksturīgs rīkles gļotādas apsārtums, aukslēju mandeles ir pietūkušas, klātas strutainiem aplikumiem. Zemžokļa rajonā sataustāmi palielināti kakla limfmezgli, asins analīzēs vērojama iekaisuma rādītāju – leikocītu, C reaktīvā olbaltuma un eritrocītu grimšanas ātruma palielināšanās.” 

Speciāliste atklāj, ka retos gadījumos angīna var būt smagas slimības, piemēram, leikozes pirmais simptoms, tāpēc “ārsts vienmēr novērtē pacienta vispārējo stāvokli, analizē raksturīgos un ne tik bieži sastopamos simptomus, nosaka kādas analīzes un izmeklējumi katrā gadījumā nepieciešami”. 

Akūtu bakteriālu tonsillītu jeb angīnu un hroniska iekaisuma paasinājumu ārstē ar antibiotikām, parasti ar penicilīnu, kā arī pretdrudža un pretsāpju līdzekļiem. Svarīgi arī ievērot mājas režīmu, dzert pietiekami daudz šķidruma un izvairīties no fiziskas slodzes.

Hroniska angīna

Jā, arī tāda ir. Hroniskas angīnas gadījumā aukslēju mandelēs pastāvīgi atrodas baktērijas un/vai vīrusi (biežākie – Streptococci, Epšteina-Barra vīruss). Tāpat aukslēju mandelēs ir notikušas strukturālas izmaiņas, kas uzskatāmas par pastāvīgas infekcijas avotu organismā. 

Hroniska mandeļu iekaisuma gadījumā snaudošo baktēriju var atmodināt jebkura akūta augšējo elpceļu infekcija, tāpēc, kā norāda daktere, hroniskas angīnas ārstēšanas izvēles metode ir tonsilektomija jeb aukslēju mandeļu izgriešana stacionārā vispārējā anestēzijā.

Cik ilgi var inficēt citus?

Parasti angīnai raksturīgie simptomi ilgst no 7 – 10 dienām, savukārt slimības inkubācijas periods ir 4 – 12 dienas. “Parasti tā ir apmēram nedēļa jeb 5 – 7 dienas, tas atkarīgs no slimības ierosinātāja,” atklāj Ilze Dobele un atgādina, ka bakteriālas angīnas gadījumā slimnieks ir “lipīgs” vēl divas dienas pēc antibiotiku lietošanas sākuma.  

Atceries!

Ja mājās ir mīkstās rotaļlietas, kuras bērns mīļo arī slimošanas laikā, tās vajadzētu izmazgāt pēc tam. Gluži tāpat kā pēc citām elpceļu slimībām, jo mantas ir samīļotas, apkošļātas utt.  

Bīstamās blakusparādības

“Komplikācijas iespējamas gan akūtas, gan hroniskas angīnas gadījumā,” brīdina daktere, “infekcijai izplatoties ārpus mandeles, tūska un sastrutojums var radīt pat dzīvībai draudošu elpceļu nosprostojumu, kas prasa neatliekamu ķirurģisku iejaukšanos. Tā sauktais pēc streptococcu iekaisums var radīt izmaiņas nierēs, locītavās un sirds vārstuļos.” 
Ilze Dobele uzsver, ka stipru kakla sāpju, drudža un paaugstinātas ķermeņa temperatūras gadījumā vienmēr jākonsultējas ar ārstu: “Kakla pietūkums, elpošanas grūtības, īpaši atrodoties guļus stāvoklī, kā arī grūtības atvērt muti norāda par neatliekamas medicīniskas palīdzības nepieciešamību.”  

Tā nedari, ja ir angīna!

• Neskalo kaklu, piemēram, ar sālsūdens vai kādu citu šķīdumu;
• Neēd un nedzer karstus, gļotādu kairinošus ēdienus un dzērienus, piemēram, ingveru, čili, karstu tēju.
• Nav ieteicams sildīt kaklu, ieziest to ar pretiekaisuma ziedēm un līmēt sinepju vai pipara plāksterus.

Vai zīdaiņiem mēdz būt angīna?

Pavisam retos gadījumos mēdz gan būt, taču tad bērnam ir augsta ķermeņa temperatūra, viņš neēd, nedzer un visticamāk viņam būs apgrūtināta elpošana. Tādos gadījumos noteikti jāsazinās ar ģimenes ārstu vai neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķiem.

 LOR Klīnika

Rīgā, Vienības gatvē 51

Rīgā, Brīvības gatvē 410

Tālr. 25 727 676