Ko uzrāda dažādi gēnu testi un kādos gadījumos tos veikt? Skaidro eksperte

Pirms veikt ģenētiskos testus Preventīvās medicīnas speciāliste Dr. Jana Janovska mudināja konsultēties ar savu ārstu. “Mēs varam sataisīt ļoti daudz dažādas analīzes. Arī mūsu medicīniskās iespējas 21. gadsimtā ir ļoti plašas, bet, vai vienam cilvēkam ir nepieciešams veikt visas šīs analīzes? Es domāju, ka nē.” Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā “Revidents” atklāja ārste.
Ne visiem ir nepieciešamas ģenētiskās analīzes, bet ir noderīgi zināt dzimtas slimību vēsturi.

FOTO: Shutterstock.com

Ne visiem ir nepieciešamas ģenētiskās analīzes, bet ir noderīgi zināt dzimtas slimību vēsturi.

Preventīvās medicīnas speciāliste Dr. Jana Janovska stāstīja, ka ģenētiskie testi, ar kuriem viņa strādā, uzrāda ģenētiskās variācijas jeb snipus. Tās ir izmaiņas gēnos, kas var ietekmēt dažādu saslimšanu attīstības riskus.

 

Testēti tiek nevis visi gēni, bet konkrēti to kopumi, lai saprastu, vai, piemēram, cilvēkam, kura vecākiem ir bijusi viena vai cita saslimšana, tā ir pārmantota.  Piemēram, ir iespējams veikt testu, lai saprastu, vai konkrētajam cilvēkam, ja viņš piekops neveselīgu dzīvesveidu, ir iespēja saslimt ar cukura diabētu.

 

“Skaidrs, ka mēs varam sataisīt ļoti daudz dažādas analīzes. Arī mūsu medicīniskās iespējas 21. gadsimtā ir ļoti plašas, bet, vai vienam cilvēkam ir nepieciešams veikt visas šīs analīzes? Es domāju, ka nē,” vērtēja eksperte. Viņa mudināja vispirms doties pie sava ārsta un kopā ar viņu izvērtēt savu vecāku slimības vēsturi, iespējamos pārmantoto slimību riskus un tikai tad veikt konkrētus ģenētiskos testus, lai šīs aizdomas novērstu vai pamatotu.

 

Sievietēm biežāk ģenētiskās analīzes veic, lai identificētu savu hormonālo statusu - estrogēnus: “Jo problēmas rodas tad, kad sieviešu estrogēni detoksificējas jeb izvadās ne visai labā ceļā. Un tas nozīmē, ka viņām paaugstinās risks uz to, ka tas var izraisīt onkoloģiju - krūts vēža saslimšanas vai olnīcu vēzi,” viņa skaidroja.

 

Janovska stāstīja, ka šajos testos riski tiek vizualizēti un eksperti var saprast, kā šo pārdzimtību var ietekmēt dzīves laikā. Pirmais, ar ko esot jāsāk, ir dzīvesstila izmaiņas.

Tad, piemēram, sievietēm, kurai konstatēts risks saslimt ar krūts vai olnīcu vēzi, tiek ieteikts vairāk nodarboties ar sportu un fiziskām aktivitātēm - vismaz 20 - 30 minūtes dienā.

 

Reklāma
Reklāma

Daktere arī novērojusi, ka bieži vien tie cilvēki, kas nāk ar sūdzībām par veselību, ir tie, kuriem ir vāji vai pavisam izsīkuši organisma resursi - trūkst vitamīnu, minerālvielu.

 

“[Šīs aktivitātes] palīdz izvadīt visus sliktos metabolītus no organisma, kas arī neuzkrājas. Tas uzlabo vielmaiņu. Vēl mēs arī ļoti skatāmies uz pārtiku - uz kalorāžu. Mēs iemācām pareizi izvērtēt produktus, kas nevis paaugstinās iekaisumu viņas organismā, jo ir tāda pārtika, kas izraisa iekaisumu organismā, bet tieši otrādi - organismu attīrīs un nepiesārņos,” pauda speciāliste.

 

Janovska arī min, ka daudz ko par cilvēku, viņa veselību un dzīvesveidu var noteikt ar visparastākajām vitamīnu un hormonu analīzēm un šī informācija ir būtiska, lai saprastu, kas cilvēkam kaiš un kā to novērst. Daktere arī novērojusi, ka bieži vien tie cilvēki, kas nāk ar sūdzībām par veselību, ir tie, kuriem ir vāji vai pavisam izsīkuši organisma resursi - trūkst vitamīnu, minerālvielu.

 

Bet, ja novājinātam organismam vēl klāt nāk predispozīcija, risks, ka pārmantotā slimība attīstīsies, ir augsts: “Līdz ar to šī saruna ar ārstu dod izpratni un zināšanas par to, kas ir un ko darīt. No tā nav jābaidās, jo man ir vairāki cilvēki, vairāki pacienti, kuri tiešām ir ļoti iekustinājuši savu metabolismu, savu vielmaiņu, savu pašsajūtu - enerģijas, dzīves kvalitātes un atmiņas ziņā. [Tas tā noticis] dēļ tā, ka viņi ir izpratuši savu organismu filigrānākā, detalizētākā līmenī.”

 

Visbiežāk pie speciālistes vēršas vīrieši, kuriem rūp sirds un asinsvadu saslimšanas, ir nenormēts dzīves grafiks un liela spriedze. Otra visbiežāk sastopamā grupa ir sportisti, kuriem interesē izprast sevi un sava organisma darbību. “[Nāk arī] ļoti daudzas sievietes premenopauziolā periodā - tieši tad, kad mēs runājam par riskiem hormonu aizstājterapijā. Tātad tas ir krūts vēža un olnīcu vēža attīstības riski un trombozes.”

Saistītie raksti