Naktī guli, bet pa dienu tāpat jūties noguris? Speciālists skaidro, kāpēc tā

Pat ja visu nakti ir pietiekami gulēts, visvairāk miegainību dienā izjūt gados jaunie cilvēki vecumā no 18-29 gadiem jeb 40% no aptaujātajiem. Apstiprinoši par šādu problēmu norādījuši arī 27% vecumā no 30-39 gadiem. Pēc aptaujas datiem var secināt, jo gados vecāki iedzīvotāji, jo mazāk cieš no miegainības dienā. Visvairāk cilvēku, kuri naktī ir izgulējušies, bet pa dienu ir miegaini, dzīvo Rīgā un Vidzemē.

Savukārt 32% norādījuši, ka izjūt miegainību dienā, tad, ja naktī nav labi izgulējušies, un šādu atbildi vismazāk apstiprinājuši respondenti vecumā no 40-49 gadiem – 25%, pārējās vecuma grupās šis rādītājs pārsniedz 30% vai ir pat tuvu 40%. 

29% teikuši, ka retos gadījumos sajūt miegainību arī dienā, un šeit vismazāk ir aptaujāto vecumā no 18-29 gadiem, tikai 19%, bet citās vecuma grupās šādu cilvēku ir vairāk nekā 30% katrā. 
16% uz jautājumu: “Vai izjūtat miegainību dienas laikā?” atbildējuši noraidoši, un biežākā šāda atbilde bijusi senioru vidū – tā atbildējuši 22% no aptaujātajiem vecumā no 60-74 gadiem.  

Jānis Mednieks, neirologs, Neiroloģijas dienesta vadītājs Veselības centru apvienībā, paskaidro: „Miega kvantitāte var nebūt noteicošais faktors, lai cilvēks varētu justies vesels un možs savā ikdienā. Ir pētījumi, kas liecina ka tieši miega kvalitāte ietekmē cilvēka funkcionalitāti."

• Iepriekšējais periods bija saistīts ar ierobežojumu noteiktām izmaiņām mūsu dienaskārtībā,  pieradumos, un tas varētu būt jūtami ietekmējis iedzīvotāju miega režīmu un kvalitāti.
• Ar pandēmiju saistītajam satraukumam tagad klāt nākusi trauksme, ko izraisa pēdējo nedēļu notikumi Ukrainā, un šis kopums, pievienojoties vēl kādiem individuāli izvērtējamiem apstākļiem, varētu būt ievērojami ietekmējis miega kvalitāti.
• Miegainība dienā ir traucējošs un var būt pat ļoti bīstams faktors dažādu profesiju cilvēkiem.
• Šobrīd katram svarīgi rūpēties par naktsmieru un domāt par savu un savu tuvinieku miega higiēnu, nepārspīlējot ar nemitīgu informācijas patērēšanu, izvērtējot savus vakara paradumus, ievērojot telpu vēdināšanas režīmu, cik vien iespējams izvairoties no spilgtiem iespaidiem un lieka satraukuma neilgi pirms iemigšanas.

Atgādinot, ka miegs ir viena no cilvēka pamatvajadzībām, ārsti uzsver, ka lielākā daļa miega traucējumu ir novēršami vai ārstējami, tomēr profesionālu palīdzību meklē pat mazāk nekā trešdaļa no tiem, kas ar šo problēmu sastopas.

Trīs kvalitatīva miega elementi:

1. ilgums – tam jābūt pietiekamam, lai nākamajā dienā varētu būtu atpūties un modrs;
2. nepārtrauktība –  bez būtiskas sadrumstalotības miega periodiem ir jābūt vienmērīgiem;
3. dziļums – lai miegs būtu atjaunojošs tam ir jābūt pietiekami dziļam.