Ģenētika un vēzis – kas par to jāzina

Rakstu sēriju atbalsta ERGO.

No 25 gadu vecuma analīzes vajag visām

Ik gadu vismaz 5 % jeb katrai 20. krūts vēža pacientei tiek atklātas ģenētiskas izmaiņas, kas saistītas ar ļaundabīgā audzēja attīstību. Savukārt olnīcu vēža gadījumā ģenētiski zināmās izmaiņas ir pie vainas trīsreiz biežāk. “Un tie nav tikai teorētiski cipari, bet reāli Latvijā fiksēti skaitļi,” saka profesors Arvīds Irmejs un paskaidro, ka minētās ģenētiskās izmaiņas jau ir ieliktas šūpulī un ir zināmas vēl pirms bērna piedzimšanas. Labā ziņa ir tāda, ka ar pārmantoto krūts vai olnīcu vēzi bērna vecumā neslimo, tāpēc šāds skrīnings agrīni netiek veikts. 

Profesors mudina ģenētiskās pārbaudes taisīt visām sievietēm vecumā no 25 līdz vismaz 70 gadiem. 

Īpaši riskants esot olnīcu vēzis, ko parasti atklāj ļoti vēlīni, kad ļaundabīgais audzējs jau izplatījies, turklāt tas grūtāk padodas ārstēšanai nekā krūts vēzis. “Veicot speciālu asinsanalīzi, ir iespēja noteikt, ir vai nav organismā ģenētiskas izmaiņas. Ja atklājam, ka ir, varam veikt virkni pasākumu, lai šo onkoloģisko problēmu atklātu iespējami agrīni, ja tāda attīstās. Tāpat sieviete, kura ir gatava radikālākai pieejai, var izdarīt risku samazinošu operāciju, piemēram, noņemot abas krūtis un aizstājot tās ar implantiem,” stāsta Arvīds Irmejs.

Nezināmā vēsture

Katru gadu Latvijā ir apmēram 60 krūts vēža gadījumu un vidēji 50 olnīcu vēža pacientes, kur pie ļaundabīgā audzēja attīstības vainojama ģenētika. Profesors uzsver, ka ar ģenētiski pārmantotu vēzi biežāk slimo gados jaunas sievietes, īpaši, ja runa ir par krūts ļaundabīgo audzēju: “Daļa no viņām ir mammas vēl pavisam maziem bērniem, bet daļa vēl pat nav paguvušas kļūt par mammām, tāpēc ir ļoti svarīgi veikt šo ģenētisko izmeklēšanu. Arī tad, ja nav neviena zināma gadījuma tuvākā vai tālākā radu lokā.”

Arvīds Irmejs skaidro, ka 

Latvijā pēdējās paaudzēs nav lielu ģimeņu, kā arī ir daudz šķirtu ģimeņu, bijušas emigrācijas, imigrācijas utt. “Tas viss ietekmējis mūsu zināšanas par to, kāda bijusi slimību vēsture mūsu ģimenēs. 

Tāpat ģenētiskās izmaiņas var pārmantot no tēva. Var būt tā, ka sieviete mainīto gēnu manto no sava tēva, kurš to arī mantojis no sava tēva. Var būt visas iespējamās kombinācijas, taču minētais piemērs laupa sievietei informāciju par ģimenes anamnēzi, jo gēns tiek nēsāts, bet neviens vīriešu kārtas pārstāvis ģimenē neslimo, piemēram, ar krūts vēzi,” teic onkologs.

Vēža riska reģistrā 600–700 sieviešu 

Ģenētiski visbiežāk tiek pārmantots jau pieminētais krūts un olnīcu vēzis. Šīs gēnu mutācijas nosaka ar BRCA1 un BRCA2 gēnu testu, taču, kā uzsver profesors, liela nozīme ir ģimenes vēža vēsturei. 

Ja zināmi, piemēram, vairāki kolorektālā jeb resnās un taisnās zarnas vēža gadījumi ģimenē, tad ģenētiķa apmeklējumu nevajadzētu atlikt. Sevišķi, ja kāds no tuviniekiem saslimis līdz 50 gadu vecumam. 

Tas pats ir sakāms par dzemdes ķermeņa vēzi (nejaukt ar dzemdes kakla vēzi, ko pārsvarā izraisa cilvēka papilomas vīruss – aut.). Dzemdes ķermeņa ļaundabīgs audzējs ierindojas vienā gēnu grupā ar resnās un taisnās zarnas vēzi. “Piemēram, ja ģimenē zināms kaut viens resnās un taisnās zarnas vēža gadījums 55 gadu vecumā un dzemdes ķermeņa vēzis 45 gados, tad šo cilvēku pēcnācējam vai tuvam radiniekam arī būtu nepieciešama ģenētiķa konsultācija, lai apsvērtu, vai nepieciešama ģenētiska izmeklēšana,” pauž Arvīds Irmejs.  

Viņš atklāj, ka pašlaik pārmantotā vēža riska reģistrā ir no 600 līdz 700 sieviešu, kurām atklātas BRCA1, BRCA2 gēnu ģenētiskas izmaiņas: “Daļa šo sieviešu ir veselas, daļa jau ir saslimušas, taču veselās tiek iekļautas ikgadējā magnētiskās rezonanses skrīningā, ko var saukt par personalizēto skrīningu. Saslimšanas gadījumā tas palīdz atklāt vien dažus milimetrus lielu audzēju, ko nevarētu redzēt ne ultrasonogrāfijas izmeklējumā, ne mamogrāfijā. Tāpēc ideālā gadījumā ģenētisko testu, nosakot biežākās gēnu izmaiņas, vajadzētu veikt ikvienai sievietei 25 gadu vecumā.” 
Arvīds Irmejs uzskata, ka šo testu vajadzētu iekļaut vēža skrīninga programmā, tāpat kā, piemēram, mamogrāfiju. “Tās būtu vidēji 10 000 sievietes gadā, tātad mēs uzzināsim, kurām 50 sievietēm (mutācijas biežums 1:200) ir šīs ģenētiskās izmaiņas un tāpēc nepieciešama personalizēta pieeja,” savu viedokli pamato profesors. 
Jāpiebilst gan, ka 

arī tagad jebkura sieviete var veikt ģenētiskās analīzes bez maksas ar ginekologa izsniegtu nosūtījumu. 

Savukārt visām krūts un olnīcu vēža pacientēm ģenētiskie izmeklējumi tiek veikti diagnozes un ārstēšanas procesā.

Ko dod vēža apdrošināšana? 

No šā gada Latvijā pieejams jauns pakalpojums – vēža apdrošināšana, ko piedāvā ERGO.

Tā paredz, ka ļaundabīga audzēja gadījumā klientam tiek izmaksāta atlīdzība, ar kuru iespējams rīkoties pēc saviem ieskatiem un nepieciešamības: izmantot izmeklējumiem, medikamentiem, operācijai vai, piemēram, norēķiniem par ikdienas vajadzībām, kuru apmaksa slimības laikā var kļūt problemātiska darba nespējas dēļ. 

Polise nodrošina finansiālu aizsardzību tūlītējai ārstēšanās sākšanai un paredz atlīdzību arī onkoloģisku slimību agrīnās stadijās, tostarp ādas vēža gadījumā.

Šo apdrošināšanu iespējams iegādāties vecumā no 18 līdz 64 gadiem, izvēloties sev piemērotāko apdrošināšanas summu no 3000 līdz pat 100 000 eiro. Ir zināms, ka ERGO klienti Igaunijā vidēji izvēlas 49 000 eiro, bet Lietuvā – 28 000 eiro lielu vēža apdrošināšanas summu.

Polise stājas spēkā sešus mēnešus pēc tās iegādes. Kā uzsver “ERGO Life Insurance SE” Dzīvības un Veselības apdrošināšanas departamentu direktors Baltijā Gints Konrads, jāatceras, ka tā ir iespējamā riska apdrošināšana: “Ja cilvēkam jau ir konstatēta ļaundabīga slimība, vēža polise viņam nebūs piemērota, jo tā paredz apdrošināšanu pret iespējamu saslimšanu, nevis jau konstatētu diagnozi.” Taču polisi noteikti var iegādāties cilvēks, kuram ir atklāta ģenētiska predispozīcija ļaundabīga audzēja attīstībai, jo, formējot ERGO apdrošināšanu, dati par ģenētiskiem izmeklējumiem netiek prasīti.

Polise ir īpaši pretimnākoša ģimenēm ar bērniem. Apdrošinātā esošie un polises darbības laikā dzimušie bērni tiek automātiski apdrošināti bez maksas par pusi no vecāku apdrošinājuma summas – ar limitu līdz 25 000 eiro.

Plašāka informācija pieejama pa tālruni 1887, rakstot uz info@ergo.lv vai tuvākajā ERGO filiālē.