Veicināt redzes bojāšanos var pat neveiksmīgi izvēlētas saulesbrilles un nepārdomāts uzturs. Ieteikumi redzes veselībai

1. Domājiet, ko liekat uz šķīvja

Laba redze sākas ar ēšanas paradumu korekciju! Uzturvielas, piemēram, Omega-3 taukskābes, luteīns, cinks un C un E vitamīni, var palīdzēt novērst vai aizkavēt ar vecumu saistītas redzes problēmas, piemēram, tīklenes deģenerāciju un kataraktu, kas ir vieni no biežākajiem akluma cēloņiem mūža otrajā pusē. Lai uzņemtu acīm vajadzīgas uzturvielas, iesakāms uzturā iekļaut šādus produktus:

• zaļos lapu dārzeņus, piemēram, spinātus un kāpostus;
• lasi, tunci un citas treknās zivis;
• olas, riekstus, pupiņas un citus augu izcelsmes proteīna avotus;
• apelsīnus un citus citrusaugļus vai to sulas;
• austeres un cūkgaļu.

Sabalansēts uzturs palīdz arī izvairīties no aptaukošanās un ar to saistītām slimībām, piemēram, 2. tipa diabētu.

Ja nu rodas aizdomas, ka kāda no minētajām uzturvielām trūkst, ir vērts, pirms tam apspriežoties ar ārstu, farmaceitu vai uztura speciālistu, apsvērt domu par uztura bagātinātāju lietošanu. Aptiekā pieejamais klāsts ir visnotaļ bagātīgs. „Mēness aptiekā” pieejami kvalitatīvi uztura bagātinātāji ar augstu antioksidantu saturu. Aktīvā sastāvdaļa ir, piemēram, bioflavonoīds no Francijas jūras priedes mizas. Priedes mizas bioflavonoīdam piemīt īpašas antioksidanta spējas, tas palīdz stiprināt imūnsistēmu, asinsvadu sienas un kapilārus. Ir līdzekļi, kas satur ne tikai priedes mizas ekstraktu, bet arī zaļās tējas, melleņu ogu ekstraktu. To galvenās sastāvdaļas ir bioflavonoīdi, polifenoli un antociāni.

Plašāk pazīstami antioksidanti ir luteīns un zeaksantīns. Tie ir acs mākulas pigmenti, ko cilvēka organisms nesintezē, bet uzņem ar pārtiku vai uztura bagātinātājiem. 

Luteīns un zekasantīns acī filtrē saules kaitīgo zilās gaismas komponentu un ultravioleto starojumu. Šiem antioksidantiem piemīt spēja uzlabot redzes asumu un kontrastu. Dienā ieteicams uzņemt 10–20 mg luteīna un zekasantīna. Pietiekams luteīna un zekasantīna daudzums ir pievienots speciālajos acu vitamīnu kompleksos.

Ne mazāk vērtīga acu veselībai un redzes saglabāšanai ir zivju eļļa jeb omega-3 taukskābes un arī A vitamīns. Vērtīgākās no omega-3 taukskābēm ir alfa-linolskābe, eikozapentaēnskābi (EPA) un dokozaheksaēnskābi (DHA). Alfa-linoskābe atrodama augu eļļās, pākšaugos, ķirbjos, riekstos un sēklās. Eikozapentaēnskābi (EPA) un dokozaheksaēnskābi (DHA) var uzņemt ar treknām zivīm un krila eļļu.

2. Atmetiet smēķēšanu

Smēķēšana veicina dabiskās lēcas apduļķošanos (kataraktu), mākulas deģenerācijas attīstību, kā arī citas acs asinsvadu un veselības problēmas. Ja iepriekš jau esat centies atbrīvoties no smēķēšanas, bet tas nav izdevies, noteikti mēģiniet vēl. Lūdziet palīdzību savam ārstam vai arī padomu farmaceitam – aptiekās ir iegādājami līdzekļi, kurus var izmantot kā atbalsta terapiju.

 3. Valkājiet saulesbrilles

Pareizi izvēlētas saulesbrilles palīdzēs aizsargāt acis no ultravioletajiem (UV) stariem. Pārāk liela UV iedarbība palielina kataraktas un mākulas deģenerācijas iespējamību.

Izvēlieties saulesbrilles, kas bloķē 99% līdz 100% UVA un UVB staru. Ieapaļas un lielas briļļu lēcas palīdz aizsargāt acis no sāniem (par ko nereti aizmirstam, izvēloties brilles, kas atbilst modei, nevis acu aizsardzībai). Polarizētās lēcas samazina atspīdumu braukšanas laikā.

Arī kontaktlēcas ir iespējams iegādāties ar UV staru aizsardzību, kas aptumšojas gaišajā dienas daļā un paliek gaišas tumšajā, tādējādi pildot saulesbriļļu funkciju.

4. Lietojiet acu aizsargus

Ja darbā vai mājās izmantojat aerosolus vai bīstamus smidzināmus līdzekļus, valkājiet aizsargbrilles.

Arī tādi sporta veidi kā hokejs, teniss, bokss, florbols un daudzi citi ietver acu traumatisma riskus. Pierodiet valkāt acu aizsargus pēc iespējas biežāk. Ķiveres ar aizsargājošām sejas maskām vai sporta brilles ar polikarbonāta lēcām pasargās acis negadījumos. Labāk 100 reizes uzvilkt aizsargbrilles par lieku, nekā to vienu nelaimīgo reizi palikt bez! Ja nu tomēr gadījusies nelaime, jāvēršas traumpunktā. 

5. Samaziniet laiku, ko pavadāt pie ekrāniem

Pārāk ilga skatīšanās datora vai tālruņa ekrānā var izraisīt:

• acu pārpūli;
• neskaidru redzi;
• problēmas ar fokusēšanu tālumā;
• sausumu;
• galvassāpes;
• sāpes kaklā, mugurā un plecos.

Ja nu tomēr ikdienas darbs saistīts ar datora lietošanu, vēlams iegādāties brilles ar speciālu klājumu. Tāpat noderēs t.s. „mākslīgās asaras” jeb līdzekļi acu virsmas mitrināšanai. Tie aptiekās ir dažādu veidu, tāpēc noteikti, ja vien ārsts nav ieteicis kādu konkrētu, jājautā pēc padoma farmaceitam.

Lūk, pasākumu kopums, kas jāņem vērā, lai saudzētu acis darbā pie datora!

• Pārliecinieties, vai valkājiet jums piemērotas brilles vai kontaktlēcas un tās ir piemērotas, lai ilgstoši skatītos ekrānā.
• Ja acu nogurums nepāriet, konsultējieties ar savu oftalmologu par speciālu briļļu iegādi.
• Pārvietojiet ekrānu tā, lai jūsu acis būtu vienā līmenī ar monitora augšdaļu. Tas ļauj nedaudz novirzīt skatu uz ekrānu citā leņķī.
• Centieties izvairīties no gaismas atspīduma uz ekrāna.
• Izvēlieties ērtu, atbalstošu krēslu. Novietojiet to tā, lai jūsu pēdas būtu vienā līmenī ar grīdu.
• Ja parādās smilšu graudiņa sajūta acīs, kas liecina par acs sausumu, izmantojiet mitrinošos acu pilienus vai gēlus.
• Atpūtiniet acis ik pēc 20 minūtēm. Skatieties 6 m attālumā 20 sekundes. Izkustieties vismaz ik pēc 2 stundām, vismaz 15 minūtes.

6. Regulāri apmeklējiet oftalmologu!

Ikvienam ir nepieciešama regulāra acu pārbaude, pat maziem bērniem. Regulāri apmeklējiet oftalmologu, lai pārbaudītu savas acis. Tas palīdz profilaktiski pasargāt redzi saglabājot to pēc iespējas labāku.

Acu pārbaudēs var arī atklāt slimības, kurām nav specifisku simptomu piemēram, glaukomu. Ir svarīga šo slimību savlaicīga atklāšana, jo agrīnā stadijā ārstēšana ir vieglāka un ar labākām prognozēm.

Oftalmologi ir ārsti, kas specializējas acu slimību diagnostikā un ārstēšanā. Viņi var nodrošināt vispārēju acu aprūpi, ārstē acu slimības un veic acu operācijas. Nepieciešamības gadījumā jūs nosūtīs pie optometrista- briļļu vai kontaktlēcu korekcijas piemeklēšanai.

Visaptveroša acu pārbaude var ietvert:

• pacienta iztaujāšanu par viņa paša un viņa ģimenes slimības vēsturi;
• redzes asuma pārbaudi, lai noskaidrotu, vai esat tuvredzīgs, tālredzīgs, vai jums ir astigmātisms vai presbiopija (ar vecumu saistītas redzes izmaiņas);
• acu spiediena pārbaude ;
• acu ārējo un mikroskopisko izmeklēšanu pirms un pēc acu zīlīšu paplašināšanas;
• pēc nepieciešamības veiks arī citus izmeklējumus, ja tie būs nepieciešami.