Profesore Dace Zavadska atbild, vai cītīga higiēna pasargā no inficēšanās ar CPV

“Cītīgi ievērojot higiēnu un mazgājot rokas, mēs sevi varam pasargāt, piemēram, no rota vīrusa vai pat kovida, bet cilvēka papilomas vīruss bijis kopā ar cilvēci gadsimtiem ilgi un tam nav saistības ar higiēnu,” uzsver Imunicāzijas valsts padomes vadītāja, profesore, infektoloģe Dace Zavadska. 

Viņa skaidro, ka mums uz ādas ir daudz dažādu mikrobu, vīrusu, baktēriju un viens no tiem varbūt arī CPV. 

Ja ādā vai gļotādā ir kāda mikrotrauma (un tās mēs nemaz nepamanām), papilomas vīrusam durvis ir atvērtas un tas nokļūst līdz dziļākajam ādas slānim, kur var vairoties. “Tāpēc CPV gadījumā higiēna nelīdzēs,” saka profesore. 

Zināms, ka vismaz 80% cilvēces visā pasaulē kaut kad savas dzīves laikā inficējas ar CPV “Vai tad visi šie 80% cilvēku neievēro higiēnu?!” retoriski vaicā speciāliste un turpina: “Higiēna ir vairāk saistīta ar citām infekcijām un ētisko aspektu, taču ne visas infekcijas mēs varam ietekmēt ar higiēnu, un CPV ir viena no tām.” 
 

Par CPV 

Pastāv 150 dažādi vīrusa tipi, no kuriem 40 var izraisīt saslimšanas cilvēkiem, turklāt 13 no tiem ar potenciālu radīt kancerogēnas izmaiņas. Tātad – audzējus izraisoši tipi. Pārējie saistāmi ar dažādām citām saslimšanām, no kuriem biežākās ir papilomas un kārpas. 
Inficēšanās notiek ādas-ādas kontakta un gļotādu ceļā – visbiežāk no mikrotraumām. 

CPV vīruss ir viltīgs. Tas mēdz izdalīt dažādas vielas, lai apmānītu cilvēka imūno sistēmu.

Šis vīruss ielien šūnā un izdala tādas vielas, lai to nevarētu pamanīt, un šūna neiet bojā. Ja šāda šūna neiet bojā, tad imūnsistēma neredz, ka ir notikusi invāzija. Ja šādā veidā vīruss šūnā lēnām vairojas, tad neizdalās tipiskie iekaisuma mediatori, kas palīdz imūnsistēmai saprast, ka kaut kur organismā notiek briesmas. CPV vīruss ir ilgi klusējošs. 
Savukārt vakcinējoties mums asinsritē cirkulē antivielas, un tās var būt arī uz gļotādu virsmām. Antivielu uzdevums ir satvert šo vīrusu, kad tas tikko, tikko ielien organismā, un neļaut tam iekļūt šūnā. Ja tomēr tas izdodas, tad šo vīrusu uzreiz atpazīs šūnu imunitāte un iznīcinās inficēto šūnu. Savukārt ja organisms tam nav sagatavots, nav saņemta vakcīna pret CPV un tādējādi imunsistēma iepazīstināta, kāds tad izskatīsies ienaidnieks, tad vīruss var brīvi vairoties. 

Biežākie audzēju veidi, ko vīriešiem spēj izraisīt CPV 

Dzimumlocekļa, anālās atveres, rīkles, mutes un dažādi citi kakla audzēji, un runa nav par kakla ādu, bet par iekšējiem audzējiem, kas attiecīgi visai bieži tiek atklāti novēloti, kad audzējs jau nopietni liek sevi manīt, piemēram, vīrietim sāk pazust balss vai ir sajūta, ka rīklē ir svešķermenis. 

CPV vakcinācija

• Līdz 15 gadu vecumam jāsaņem divas vakcīnas devas. Otrā deva jāsaņem 9 mēnešus pēc pirmās (tas nekas, ja tiek iekavēta otrās devas saņemšana).
• No 15 gadu vecuma jāsaņem trīs vakcīnas devas. Pēc šī plāna otrā deva ir jāsaņem divus mēnešus pēc pirmās, savukārt trešā deva – 3 mēnešus pēc otrās.
  Šobrīd tiek lēsts, ka revakcinācija pret CPV pēc noteikta gadu skaita nebūs nepieciešama – veicot vakcinācijas kursu, aizsardzība tiek prognozēta visam mūžam.

Informācijai 

Valsts apmaksāto vakcīnu pret cilvēka papilomas vīrusu šobrīd Latvijā var saņemt meitenes, sākot no 12 gadu vecuma līdz pat 18. dzimšanas dienai, kā arī 12 gadu veci zēni ģimenes ārstu praksēs visā Latvijā.
Plašāka informācija www.cpv-info.lv