Smaganas niez, sāp, ir slikta elpa... Kad var piemeklēt divas izplatītākās smaganu saslimšanas – gingivīts un periodontīts

Veselas smaganas cieši piekļaujas zobu kakliņiem, ir bāli rozā krāsā, bez apsārtuma, nekad neasiņo zobu tīrīšanas vai diegošanas laikā. Tomēr gadās, ka nepietiekama mutes higiēna un vēl kādi citi apstākļi rada labvēlīgu vidi, lai sliktās baktērijas mutē savairotos, veicinot smaganu slimības. Mutes dobuma veselība ir būtiska ne tikai organisma vispārējās veselības uzturēšanā, bet arī labai pašsajūtai, tāpēc par to jārūpējas katru dienu bez izņēmuma. 

Kad smaganu veselība ir apdraudēta?

• Ja ilgstoši slimo

Viens no iemesliem, kas veicina smaganu iekaisumu gingivītu, ir piena sēnīte jeb kandidoze, kas mēdz savairoties gļotādā. Par to liecina apsārtuši plankumi uz smaganām, diskomforts, sausuma un dedzināšanas sajūta. 

Kandidoze bieži rodas pēc smagas, ilgstošas slimošanas, arī pēc antibiotiku lietošanas un vitamīnu trūkuma dēļ. 

“Pēc antibiotiku kursa jālieto probiotikas, kas normalizēs zarnu mikrofloru. Tomēr jāzina, ka arī vielmaiņas traucējumu rezultātā kandidoze mēdz attīstīties, tādēļ diabēta pacientiem paaugstināta cukura līmeņa dēļ pastāv lielāks sēnīšu infekcijas risks. Ja cilvēks, kurš slimo gan ar diabētu, gan arī smēķē, lieto zobu protēzes, tad kandidozes risks vēl vairāk pieaug, bet risinājums ir viens – jācenšas panākt labu diabēta kompensāciju un pareizi jākopj mutes dobums. Arī astmas slimniekiem jāatceras katrreiz pēc inhalatora lietošanas izskalot muti ar ūdeni vai nātrija fluorīda šķīdumu, jo inhalējamie līdzekļi var veicināt sēnītes attīstību un izraisīt gingivītu,” iesaka Mārīte Šukele. Lai veiksmīgāk no kandidozes varētu izārstēties, 

ieteicams atteikties no baltajiem miltiem un cukura uzturā – šie produkti rada skābu vidi mutes dobumā, kas tik ļoti patīk sēnītei. No dabas līdzekļiem ar sēnīti palīdz cīnīties ķiploks, kanēlis, timiāns. 

Pretsēnīšu iedarbība piemīt hlorheksidīna, heksetidīna un oktenidīna preparātiem kā arī tējas koka ēteriskai eļļai.

• Hormonālo pārmaiņu laikā

Arī hormonālās izmaiņas pubertātes, menopauzes vai grūtniecības laikā var izraisīt smaganu asiņošanu. Grūtniecības laikā sievietes organismā mainās hormonālais līdzsvars, paaugstinās estradiola, estriola un progesterona daudzums asinīs, kas var izraisīt smaganu iekaisumu, ko dēvē par grūtnieču gingivītu. Risinājums ir apmeklēt zobu higiēnistu (pat vairākas reizes grūtniecības periodā), kas palīdzēs smaganu stāvokli uzlabot.

• Senioriem

Lai mutes veselība būtu laba, svarīgi, lai siekalu dziedzeri labi funkcionētu, ražotu siekalas un mutes gļotāda tiktu mitrināta. Diemžēl reizēm, kad siekalu dziedzeri sāk slinkot un nefunkcionē kā nākas, attīstās kserostomija – mutes sausums. Reizēm to izraisa lietotie medikamenti (visbiežāk zāles asinsspiediena regulēšanai, pretsāpju līdzekļi, antidepresanti, antihistamīni, miega zāles, diurētiķi), arī pats novecošanās process un citas fonā esošas slimības. Tādēļ kserostomija ir īpaši aktuāla problēma senioriem. 

“Ja mute ir sausa, zobi nesaņem pietiekami daudz minerālvielu, kas palīdz tiem atjaunoties. Siekalu trūkuma dēļ savairojas baktērijas un veicina smaganu iekaisumu,” nelabvēlīgo situāciju izskaidro farmaceite. Lai cīnītos ar sausumu mutē, jāatceras bieži dzert ūdeni maziem malciņiem, košļāt košļājamo gumiju, bet aptiekā var iegādāties gēlus, kas paredzēti sausas mutes dobuma kopšanai, nodrošinot aizsargkārtu gan zobiem, gan mutes audiem, kā arī palīdz kontrolēt sliktu elpu.

• Ja esi onkoloģijas pacients

Īpaši liela vērība mutes kopšanai jāvelta arī staru un ķīmijterapijas laikā. Ārstēšanās laikā staru un ķīmijterapijas ietekmē bojā iet ne tikai vēža, bet arī citas šūnas, tāpēc mazinās organisma aizsargspējas, un mutes gļotāda ir tā, kas uz šīm pārmaiņām reaģē visātrāk un pacients nereti novēro smaganu asiņošanu, samazināta siekalu sekrēciju, veidojas sāpīgas čūlas (aftas) mutes dobumā vai uz lūpām.

• Mūžīgi darbos aizņemtajiem

Jāatceras, ka galvenokārt smaganu iekaisums gingivīts rodas aplikuma dēļ uz zobiem un smaganām, kas netiek labi notīrīts. Ja gingivītu savlaicīgi neārstē, tas var pāriet periodontītā – zobu balstošo audu iekaisumā, kas sākotnēji izpaužas ar pietūkušām, apsārtušām asiņojošām smaganām, bet ar laiku veidojas smaganu “kabatas” un pastāv risks zobu zaudēt. Tādēļ arī no smaganu veselības viedokļa ir bīstami būt tik aizņemtiem savos ikdienas darbos, ka neatliek laika pienācīgām rūpēm par mutes kopšanu. Mārīte Šukele stāsta: 

“Ja aplikums netiek regulāri notīrīts, baktērijas vairojas, ražo toksīnus, kas veicina iekaisumu. 

Aplikuma veidošanos veicina arī plombu pārkares, nekvalitatīvi kroņi, tilti, implanti, protēzes, kas apgrūtina zobu tīrīšanu, tāpēc reizi gadā jāatrod laiks vizītei pie zobārsta un divreiz gadā jāapmeklē higiēnists.”

Kas jāievēro, lai smaganas būtu veselas

   • Jātīra zobi divas reizes dienā ar zobu pastu, kas satur vismaz 1450 ppm (fluora vienības).
   • Jālieto zobu birste ar mīkstiem sariņiem, un tā jāmaina ik pēc trīs mēnešiem vai reizi sezonā.
   • Jāatceras diegot zobus vismaz reizi dienā.
   • 20 minūtes pēc ēšanas ieteicams lietot košļājamo gumiju.
   • Ieteicams izvairīties no cukuru saturošu našķu lietošanas starp ēdienreizēm.
   • Jāapmeklē zobu higiēnists divas reizes gadā.
   • Regulāri jāpārbauda mutes dobuma veselība pie zobārsta.
   • Jācenšas ikdienā ēst veselīgi.
   • Jāuzņem C un B grupas vitamīni. It īpaši B vitamīna trūkums var izraisīt mutes dobuma iekaisumu, kas rada garšas sajūtas traucējumus, gļotādas bojājumus, mutes kandidozi, pārmērīgu siekalu izdalīšanos.
   • Jāatsakās no smēķēšanas. Smēķētājiem ir izteiktāks C vitamīna trūkums, kas var izraisīt smaganu asiņošanu.