Bērnu slimnīcā veikta unikāla operācija; bērna smadzenēs veiksmīgi implantēti 12 elektrodi

Tas, ka Bērnu slimnīcas ārsti ir apguvuši sarežģītās un dārgās izmeklējuma metodes veikšanu, daudziem epilepsijas slimniekiem dod cerības nākotnē dzīvot bez epilepsijas lēkmēm. Epilepsija ir centrālās nervu sistēmas traucējumi, kas izraisa dažāda smaguma lēkmes – no neparastu sajūtu mirkļiem līdz pat samaņas zudumam un ilgstošiem intensīviem krampjiem. Traucējumi var sākties jebkurā vecumā, cēloņi ir iespējami vairāki. Rutīnas izmeklēšanas metode ir elektroencefalogrāfija (EEG).

“Smadzenes ir sarežģīts orgāns, to virsma nav gluda, vairākas smadzeņu zonas atrodas dziļumā. 

Ar elektrodiem, kuri tiek piestiprināti pie galvas EEG veikšanas laikā, mēs nevaram noķert elektriskos signālus, ko rada šīs smadzeņu zonas, kas atrodas dziļumā. 

Ir vairāki epilepsijas veidi, tai skaitā tādi, kur lēkmes rodas vienā smadzeņu zonā un tad izplatās tālāk. Šajos gadījumos medikamenti nereti ir mazefektīvi, bet var palīdzēt operācija. Taču mums ir precīzi jāzina, kura smadzeņu zona jāoperē. Ja ārstiem ir hipotēzes par to, kuras smadzeņu struktūras, kas atrodas dziļumā, varētu būt vainīgās, pārbaudīt pieņēmumus iespējams ar stereo elektroencefalogrāfiju (SEEG),” skaidro Jurģis Strautmanis, bērnu neirologs, Bērnu slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra vadītājs.

SEEG nav jauna metode, tā izgudrota pagājušā gadsimta vidū un jau tad attīstījusies ASV, Kanādā, Francijā un citās valstīs. Bet sarežģītības un ar metodes sākotnējo versiju saistīto ētisko apsvērumu dēļ tā popularitāti guvusi lēni. SEEG plaši sāka izmantot tikai šajā gadsimtā. Lai precīzi ievadītu elektrodus smadzeņu zonās, kas atrodas dziļumā, ārstam vajadzīgas zināšanas, prasmes, tehnoloģijas un finansējums. Eiropas vadošās klīnikas Itālijā un Francijā, kas specializējušās epilepsijas ķirurģiskā ārstēšanā, gadā veic vien dažus desmitus šādu operāciju. Bērnu slimnīcā vajadzētu veikt aptuveni 10 vai vairāk tā dēvēto dziļuma elektrodu implantācijas operāciju gadā.

“Ar neironavigācijas iekārtas palīdzību ievadot 12 elektrodus dziļajās smadzeņu zonās, operācija ilga aptuveni četras stundas.

Bet, izvirzot hipotēzes un veicot precīzus aprēķinus, tai rūpīgi gatavojāmies vairākas nedēļas. Tas raksturo operācijas sarežģītību, pirms tās veikšanas bija arī jāizsver riski. Mums viss izdevās, jūtam lielu gandarījumu. Šādas operācijas nav domātas tikai bērniem, tās var būt palīdzošas daudziem pieaugušiem epilepsijas pacientiem. Tās var veikt, sākot no trīs gadu vecuma,” stāsta Basels Jakubs Vahbe, neiroķirurgs, virsārsts Bērnu slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikā.

Pēc īpašo elektrodu implantēšanas tiek veikti mērījumi, kas atkarībā no epilepsijas lēkmju biežuma tiek fiksēti periodā no dažām dienām līdz vairākām nedēļām, kad elektrodi ir jāizņem. Elektrodu izņemšana ir vienkārša manipulācija. Precīzie SEEG rezultāti parāda ne tikai to, kura smadzeņu zona rada epilepsijas lēkmes, bet ļauj arī izlemt, vai nākamā operācija ir iespējama, kā arī prognozēt, kāds varētu būt tās rezultāts. Optimālā situācijā pēc otrās operācijas epilepsijas lēkmes pacientu vairs netraucē. Bet jārēķinās, ka rezultāti ne vienmēr parāda optimāla risinājuma iespējamību.

“Veicot dziļuma elektrodu implantāciju dziļo smadzeņu struktūrās, SEEG mērījumus un, iespējams, nākamo operāciju, varam teikt bērnam un viņa vecākiem, ka esam izdarījuši visu, ko mūsdienu medicīna piedāvā tiem epilepsijas pacientiem, kuriem medikamenti nepalīdz,” atzīst Jurģis Strautmanis.