15 pazīmes, ka organisms cieš no dzelzs trūkuma asinīs

Ģimenes ārste Gundega Skruze-Janava stāsta, ka 70 kg ķermenī ir 4 g dzelzs, no kuriem 1 g noglabāts rezervēs. No apēstā dzelzs uzsūcas apmēram 10 %. “Ja ikdienā apēdam ap 10 mg dzelzs, no tiem zarnās uzsūksies ap 1 mg, kas ir norma veselam, pieaugušajam,” saka ārste un piebilst, ka dzelzs ir būtisks ķieģelītis mūsu organismā, lai tas spētu funkcionēt un vēl jo vairāk – darīt to labi. Dzelzs ir vajadzīgs hemoglobīnam, mioglobīnam (olbaltumviela, kas atrodas muskuļos), dažādiem enzīmiem, hormoniem un pat DNS sintēzei.

Dzelzs deficīta attīstība

Visbiežāk dzelzs deficīts attīstās pakāpeniski.

• 1.fāze: viegls dzelzs deficīts – samazinās šī mikroelementa daudzums kaulu smadzenēs. Šajā stadijā asins analīzes var būt normas robežās, taču iespējams ir redzams nedaudz samazināts ferritīna un transferīna piesātinājuma līmenis asinīs.
• 2. fāze: vidēji smags dzelzs deficīts – samazinās organismā uzkrātās dzelzs rezerves, uz ko norāda asins analīzes: krītas ferritīna līmenis, taču hemoglobīns joprojām ir normas robežās.
• 3. fāze: dzelzs deficīta anēmija – tagad asins analīzēs ir samazināts arī hemoglobīna daudzums, tāpat kā visi iepriekš minētie rādījumi.

Pazīmes, kas var liecināt par dzelzs deficītu organismā

Simptomi parādās brīdī, kad nepietiek dzelzs hemoglobīna un dažādu proteīnu sintēzei un veidojas anēmija.

• Nogurums
• Samazināta fiziskās slodzes tolerance
• Ādas un gļotādu bālums
• Sirdsklauves, aizelšanās
• Galvas reiboņi, galvassāpes
• Troksnis ausīs
• Kognitīvi traucējumi – grūtības koncentrēties, atmiņas traucējumi
• Aukstas rokas, kājas – cilvēkam, kam tā iepriekš nav bijis
• Koilonihija (koylonychia) – nagam iegrimst viducis, un tas izskatās pēc karotītes
• Garšas pārmaiņas
• Mēles gļotādas izmaiņas – iekaisusi vai pārāk gluda (samazinās kārpiņas)
• Pagofāgija – vēlme pagrauzt ko aukstu, piemēram, ledu
• Muskuļu krampji
• Samazināta rezistence pret infekcijām
• Bērniem var būt ēšanas traucējumi, ko dēvē par “pica” – bērns sāk ēst lietas, kas nav ēdiens, piemēram, papīru, putuplastu, smiltis utt.

Kas veicina dzelzs trūkumu organismā

Kā pirmais iemesls jāmin mūsu ikdienas ēdienkarte. Ja tā ir nepilnvērtīga vai aplama ēdienu kombināciju dēļ, dzelzs rezerves organismā pamazām izsīkst. Īpaši svarīgi sekot līdzi šī mikroelementa līmenim asinīs ir veģetāriešiem, vegāniem, cilvēkiem, kuriem ir kādi ēšanas traucējumi. “Un neaizmirstam pieskatīt seniorus, kas ilgstoši pārtiek no “sviestmaižu un tējas” diētas,” uzsver Gundega Skruze-Janava.

Savukārt pastiprināti organisms izlieto dzelzi:

• Grūtniecība laikā – augļa asinsradei nepieciešams papildus dzelzs, kas tiek ņemts no mātes.
• Zīdīšana periodā, jo dzelzs izdalās pienā.
• Intensīvas fiziskās slodzes dēļ.
• Bērniem pirmajā dzīves gadā, jo dzelzs rezerves, ar kurām mazais piedzimst, tiek iztērētas 4–6 mēnešu vecumā. Īpaši augsts risks ir priekšlaikus dzimušiem mazuļiem.
• Daudz dzelzs organisms patērē arī menstruālā cikla dēļ.
• Tāpat šī mikroelementa zudumu veicina dažādas saslimšanas, kam raksturīga asiņošana kuņģa-zarnu traktā, piemēram, kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla, zarnu polipi, zarnu audzēji.
• Ja ilgstoši tiek lietoti kuņģa skābi mazinoši vai proteīnu sintēzi samazinoši medikamenti, piemēram, atsevišķas antibiotikas.
• Ja ir bojāts zarnu epitēlijs, piemēram, celiakija, Krona slimība un daudzu citu saslimšanu gadījumos.

Svarīgi!

Zarnu gļotādu bojā arī ilgstoša nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana, piemēram, aspirīns, ibuprofens, diklofenaks.

Zināšanai

• Vidē ar normālu pH līmeni (pārtika, ko ēdam) dzelzs ir trīsvērtīgs Fe3+ (angliski – ferric).
• Kuņģa skābes iedarbībā divpadsmitpirkstu zarnas enzīmi reducē Fe3+ par Fe2+ (ferrous), kas attiecīgi zarnās uzsūcas. Nereducētais (pāri palikušais) Fe3+ zarnās uzsūkties nevar.
• Hēma sastāvā savukārt ir Fe2+ – tas ir dzelzs, ko uzņemam ar gaļu, kas tātad uzsūcas efektīvāk.
• Asinīs dzelzs tiek transportēts transferīna (olbaltumvielas) sastāvā, savukārt hemoglobīns un eritrocīti tiek ražoti kaulu smadzenēs.