7 soļi bērna norūdīšanai vasarā

Kā atklāj Sanita Mitenberga, iepriekšējā ziema un arī pavasaris mazu bērnu vecākiem pagājis raibi. Ziemā ģimenes satraucās par slimošanu ar Covid-19, bet, sākoties pavasarim, kad tika atcelti ierobežojumi, sekoja lielāks citu slimību uzliesmojums. Bērni slimoja, piemēram, ar gripu, saķēra iesnas, klepu. Tomēr ir lietas, ko šajā vasarā savas veselības labā var darīt katra ģimene, vien jāatceras, ka norūdīšanos var uzsākt tad, kad bērns ir vesels.

Ko nozīmē norūdīšanās?

Ar rūdīšanos parasti saprotam skraidīšanu ar basām kājām, lēkāšanu pa peļķēm un varbūt aukstāku ēdienu ēšanu. Jā, tā parasti no malas izskatās! Faktiski rūdīšanās ir organisma pierašana pie dažādiem apstākļiem un termoregulācijas funkciju nostiprināšana. Norūdīšanās aktivitāšu pamatā ir sistemātisks nervu un asinsrites treniņš, kad organisms pamazām piemērojas mainīgajiem ārējas vides apstākļiem un aktivizē dažādas aizsargreakcijas. 

“Lieliski, ja rūdīšanās aktivitātes ģimenes var iekļaut savā ikdienā dabiski, nepiespiesti. Bērnam ir svarīgs harmonisks, dabisks dzīves ritms, pēc iespējas dzīvošanās laukā, regulārs un veselīgs uzturs.

 Tas ir daudz svarīgāk par stingri plānotu aukstu dušu un rīvēšanos ar dvieli,” teic Sanita Mitenbergaun aicina ģimenes piedzīvot rūdīšanos ar prieku.

Septiņi soļi, lai norūdītos

Tā kā būtiska ir organisma rūdīšana pret aukstumu, mitrumu, kā arī krasām temperatūras maiņām, parasti visvienkāršākie un efektīvākie norūdīšanās līdzekļi ir dabas faktori – gaiss, ūdens, saule. 

1. Kustības. Kustieties pēc iespējas vairāk! Vasara tam ir lieliski piemērots laiks. Dodieties ar bērnu uz rotaļlaukumu, parku, mežu, pastaigu takām. Dodiet bērnam iespēju izkustēties, izskrieties, braukt ar riteni. Vasaras vakari ir gari, pēc darba varat ieplānot laiku pavadīt ārā.
2. Svaigs gaiss. Skābeklis ir nozīmīgs elements bērna veselības stiprināšanā, tāpēc katru dienu vajadzētu doties ārā neatkarīgi no laikapstākļiem. Tāpat vēlams regulāri vēdināt telpas (ja vien laukā nav pārāk karsts). Pa nakti var radināties gulēt pie atvērta loga, tikai jāseko līdzi, vai bērnam nekļūst pārāk vēsi.
3. Saule. Saule ir D vitamīna avots un arī lielisks palīgs norūdīšanās procesā. Tomēr ar sauli ir jābūt uzmanīgiem – atrodoties saulē, jālieto saules aizsargkrēms un jānēsā cepure. Īpaši karstajās dienās nevajadzētu atrasties ārā laikā no plkst. 11.00 līdz 16.00. Ja bērnam parādās sejas apsārtums un mazulis sāk svīst, jādod padzerties un jāļauj atpūsties.
4. Ūdens. Vasara iet roku rokā ar peldēšanos – ezeros, upēs, jūrās, arī ūdens parkos. Parasti bērni daudz drošāk plunčājas vēsos ūdeņos nekā pieaugušie – ja bērns nedrebinās, jūtas labi, viņam nav zilas lūpas, to var ļaut, tikai jāseko bērna pašsajūtai. Pēc tam svarīgi bērnu kārtīgi noslaucīt un saģērbt. Ja vecāki redz, ka bērnam ir auksti – parādījusies zosāda un ir zilas lūpas, mazais nekavējoties jāapģērbj un jāsasilda.
5. Basas pēdas un brīvs apģērbs. Skraidīšana ar basām pēdām pa dažādām virsmām ir perfekta slimošanas profilakse. Bradāšana pa ūdeni, skraidīšana pa siltām smiltiņām, iešana pa zālāju, maziem akmentiņiem vai čiekuriņiem stimulēs pēdas. Tāpat bērnam nepieciešams tāds apģērbs, kas ļauj brīvi kustēties. Svarīgi ir nesaģērbt mazo pārāk silti, jo sasvīstot bērni kļūst jutīgāki pret slimībām, nekā nedaudz nosalstot.
6. Kontrasti. Visi šie dabas faktori – ūdens, gaiss, saule – sniedz lielisku iespēju organismam piedzīvot kontrastus. Ja notiek šīs periodiskās maiņas, piemēram, vēss ūdens un siltas smiltis, tas pieradina un norūda organismu.
7. Vasaras veltes un apetīte. Ja bērns maz ēd, tas var nozīmēt, ka viņš par maz kustas un netiek patērēta enerģija. Laba apetīte un vasaras veltes – ogas, jaunie dārzeņi, zaļumi – sniedz organismam iespēju uzkrāt vitamīnus jaunajai rudens sezonai.

Lai norūdīšanās neizraisītu pēkšņu saslimšanu, ievēro šos principus! 

1. Norūdieties pakāpeniski – pamazām pieaugot rūdīšanās intensitātei un ilgumam.
2. Dariet to sistemātiski un regulāri – ja uzsākat kādu aktivitāti, dariet to regulāri.
3. Norūdieties ar prieku un cieņu pret katra bērna īpatnībām. Visām aktivitātēm ir jāraisa prieks. Tāpat jāņem vērā bērna psiholoģiskais stāvoklis, hroniskās saslimšanas, noskaņojums. Jāatceras, ka rūdīšanās nav veicama laikā, kad ir akūta saslimšanas stadija, paaugstināta ķermeņa temperatūra vai kāda cita saslimšana.

Vēl dažas piebildes

Norūdīšanās sniedz ne tikai ieguldījumu veselības stiprināšanā, bet arī pozitīvas sajūtas, pieredzi, veido atmiņas par vasaru. 

Tomēr rūdīšanās negarantē, ka bērns ziemā neslimos vai nesaķers iesnas.

 Norūdīšanās samazina to saslimšanu iespējamību, kas saistītas ar fizisko faktoru kaitīgo ietekmi. Tā nevar pasargāt no infekcijas slimībām un akūtām vīrusu saslimšanām. Ja, piemēram, bērnudārzā ir sākušās vējbakas vai gripa, iepriekšēja norūdīšanās nepasargās bērnu no saslimšanas, toties norūdīts bērns slimos vieglākā formā un izveseļosies ātrāk, arī komplikāciju risks būs mazāks.