Bieži reibst galva! Kāpēc tā un ko darīt?

Reiboņu cēlonis var būt saistīts ar iekšējās auss iekaisumu, vīrusu izraisītām infekcijām, kā arī vestibulārā aparāta slimībām. Visbiežāk tam pamatā ir izmaiņas asinsritē – pazemināts vai paaugstināts asinsspiediena, izmaiņas asins sastāvā – anēmija (mazasinība) ar hemoglobīna, dzelzs, eritrocītu trūkumu vai cukura deficīts asinīs. 

Viens no biežākajiem hronisku reiboņu iemesliem ir pazemināts asinsspiediens kombinācijā ar anēmiju.

Reiboni var izraisīt vairākas neiroloģiskas slimības, arī plaši izplatītajai mugurkaula kakla daļas osteohondrozei viens no simptomiem var būt galvas reibonis (kopā ar sāpēm sprandā un saspringumu kakla un plecu zonā). Reibonis var būt arī tā saucamā karstuma dūriena simptoms.

Reiboni kopā ar citiem simptomiem, piemēram, sirdsklauvēm, elpas trūkumu, svīšanu, pēkšņu baiļu sajūtu (panikas lēkmes), var izraisīt veģetatīvās nervu sistēmas disfunkcija, kuras pamatā ir psihoemocionāli traucējumi. 

Vecākiem cilvēkiem galvas reibšana ir novērojama ļoti bieži un izskaidrojama ar vecuma izraisītām pārmaiņām smadzeņu vielā un izteiktām deģeneratīvām izmaiņām mugurkaula kakla daļā.

Ko darīt? 

Jāsaprot, ka reibonis nav slimība, bet gan kādu traucējumu simptoms. Visbiežāk tas pāriet bez ārstēšanas, taču, ja tā pamatā ir kāda slimība, nepieciešama diagnostika un ārstēšana. Ja ārsta apmeklējums uzreiz nav iespējams, pirmās pārbaudes var veikt arī pats, piemēram, izmērīt asinsspiedienu vai pārbaudīt cukura līmeni asinīs.

Akūta galvas reiboņa gadījumā ieteicams pasēdēt pussēdus pozīcijā, nekustinot galvu un fiksējot kaklu ar mīkstu apkaklīti (to var iegādāties aptiekā), jo jebkura galvas pozīcijas maiņa pastiprinās vestibulārā aparāta kairinājumu, tādējādi pastiprinot reiboni.

Gan pēkšņa, gan hroniska galvas reiboņa gadījumā ieteicams vērsties pie ārsta.