Ar ko sākt, lai atmestu smēķēšanu?

Kādu paņēmienu izvēlēties

Lai atmestu smēķēšanu, pilnīgi visiem viena metode nederēs, uzreiz brīdina Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Ambulatori konsultatīvās nodaļas vadītāja Inga Landsmane. Vienam var palīdzēt tikai medikamentu terapija, citam – psiholoģiskais atbalsts, vēl kādam pietiks ar pašiedvesmu.

“Labā prakse būtu pacientu, kurš vēlas atmest smēķēšanu, ārstēt kompleksi,” norāda Inga Landsmane, “tomēr dzīvē tas ne vienmēr tiek izmantots.” Atšķirībā no citu atkarību izraisošo vielu lietotājiem smēķētāji pie mediķiem pēc palīdzības vēršas reti. Lielākajai daļai šķiet, ka īstajā brīdī pietiks ar personisko gribasspēku. Taču pieredze rāda, ka ar pirmo reizi atmest smēķēšanu visbiežāk tomēr neizdodas.

Atsaucoties uz pētījumiem par efektīvākajām metodēm, lai atbrīvotos no atkarības, speciāliste iesaka apmeklēt grupas nodarbības psihologa vadībā. “Ja blakus ir cilvēki ar līdzīgu problēmu, var uzklausīt viņu pieredzi un izstrādāt jaunus uzvedības modeļus,” viņa pamato. Ja nelīdz arī tas, palīdzību var meklēt pie narkologa.

Vai nogriezt kā ar nazi?

Reizēm cilvēki nolemj no smēķēšanas atbrīvoties, “sākot no rītdienas” vai “sākot no Jaunā gada”. Vai ir pareizi to pārtraukt darīt vienā brīdī, nogriežot kā ar nazi? Inga Landsmane uzskata, ka pareizāk būtu šo procesu vizīt pakāpeniski, samazinot izsmēķēto cigarešu daudzumu. Tādējādi cilvēks soli pa solim aptuveni divu nedēļu laikā nonāks līdz dienai, kad atbrīvošanās no atkarības notiks pavisam. 

Kā rīkoties “svētdienas smēķētājiem”

Vēl viena grupa ir tā sauktie svētdienas smēķētāji, kas cigareti aizkūpina tikai vēlu vakaros vai noteiktos apstākļos – ballītēs, makšķerējot, alkohola lietošanas laikā. Šajā gadījumā, iespējams, runa vairāk ir nevis par ķīmisko atkarību, bet ieradumu. Tas izstrādājas, ja cilvēks kādu nodarbi atkārto katru dienu vai noteiktos apstākļos, skaidro speciāliste. 

“Cilvēks pats to ir izvēlējies kā relaksācijas veidu un uzskata, ka šo procesu kontrolē,” viņa saka. 

Tomēr jebkuru psihoaktīvo vielu lietošanas gadījumā pastāv risks, ka kontroles mehānisms vienā mirklī var zust un lietošana kļūt sistemātiska un izteikta. 

Tas nozīmē – ja mammai vai tētim pēc nogurdinošas dienas vakarā vajag izsmēķēt trīs cigaretes, lai relaksētos, var pienākt brīdis, kad atļausies izpīpēt vairāk – piecas, septiņas… Bet pēc tam var gribēties uzsmēķēt biežāk, respektīvi, arī pa dienu vai no rīta. 

“Svētdienas smēķētājiem” no sava ieraduma atbrīvoties var palīdzēt aizvien ilgāku pārtraukumu veidošana. Piemēram, var censties nesmēķēt vienu vakaru, bet nākamajā to atkal darīt, pēc tam divus vakarus izlaist utt. Jo garāks būs pārtraukums, jo mazāka būs vajadzība ieradumu atkārtot. Lai atmešana būtu pēc iespējas vieglāka, vietā var likt kaut ko citu, kā sportošanu, grāmatu lasīšanu.

Varbūt labāk “saltiņu”?

Pēdējā laikā aizvien vairāk cilvēku parastās cigaretes izvēlas aizstāt ar “saltiņiem” vai citām elektroniskajām smēķēšanas iekārtām. Pasaules Veselības organizācija gan tās neiesaka lietot kā metodi, lai atbrīvotos no smēķēšanas, atzīmē Inga Landsmane. Turklāt – patlaban vēl nav izpētīts, kādus riskus veselībai rada elektronisko smēķēšanas iekārtu lietošana ilgtermiņā. 

Uz provocējošo jautājumu, vai labāk ir smēķēt cigaretes vai lietot elektroniskās smēķēšanas iekārtas, speciāliste atbild, sakot: “Labāk ir doties uz grupas terapiju un atmest to pavisam, lai vairs nekaitētu savai un apkārtējo veselībai.”