Veselīga ēšanas uzvedība – kas tas ir?

Kāpēc mēs ēdam?

“Ēšanas uzvedība nosaka to, vai mēs ēdam, kad mums ir garlaicīgi, vai kad jūtamies bēdīgi, vai ēdienā meklējam mierinājumu, vai ar ēdienu sevi apbalvojam, vai sodām,” skaidro “Rimi bērniem” eksperte. 

Ēšanas uzvedības modelis veidojas jau no mazotnes – laikā, kad bērns sāk saprast, ko runā vecāki, kāda apkārtējo cilvēku reakcija seko viņa rīcībai, kā pārējie izturas pret dažādām dzīves situācijām un pārtikas produktiem. 

Lai cik ļoti vecāki stāstot mēģinās pārliecināt bērnu, ka auzu pārslu putra un brokoļi ir veselīgi, vislabāk viņš to sapratīs, ja mamma un tētis paši šos produktus ēdīs un tad izteiksies pozitīvi. 

Divas situācijas, kas liek padomāt

Pirmā. Ēdot brokastis, tētis uzslavē mammu par putras pagatavošanu un piebilst, cik tā ir garšīga. Bērns novēro pieaugušo reakciju un savā prātā atzīmē: tētim šis garšo, mamma savukārt pasmaidīja.

Otrā. Tētis no rīta, paskatoties uz putru, saka: “Ai, sieva, tu jau zini, ka man negaršo tā putra… Labi, mazais, nāc, tu ēd putru, es sev maizītes sataisīšu.” Ko no tā iemācās bērns? Pirmkārt, putra nav kaut kas garšīgs, jo tētis to neēd, otrkārt, mamma centusies, tētis savukārt to nav novērtējis.

 Mammai pasliktinās garastāvoklis, un bērns kā sūklītis uzņem negācijas. Treškārt, putras vietā var apēst maizītes. 

“Jā, maizītēm nav ne vainas, bet bērns uzreiz izveido asociāciju – putra ir kaut kas neinteresants, garlaicīgs, savukārt maizītes ir kaut kas labs, jo tās tētis gatavs sev uztaisīt pats,” piebilst Olga Ļubina.

Ko nevajadzētu teikt un darīt

Līdzīgas paralēles var vilkt ar citiem ēdieniem un ēšanas paradumiem. Piemēram, mēs mācām bērnu neēst, skatoties animācijas filmas televizorā vai planšetē, bet paši brokastojot skatāmies rīta ziņas vai, ēdot vakariņas, ieslēdzam seriālu vai kādu raidījumu. 

Bērnam galvā veidojas saikne: vecāki skatās televizoru, es arī varu skatīties, jo, ja vecāki tā dara, tas ir labi. 

Tāpat vajadzētu padomāt par to, kā mācām bērnu izjust sāta vai izsalkuma sajūtu. Ja pie katra niķa tiek piedāvāts kaut kas graužams, mazais iemācās ēst, kad ir garlaicīgi vai bēdīgi. 

“Šāds rīcības modelis bērnu iemāca neieklausīties sevī un ēst, kaut vēl nav izsalkuma sajūtas,” brīdina “Rimi bērniem” eksperte un piebilst: “Savukārt, ja vecāki izmanto tādas klasiskas frāzes kā “kamēr neizēdīsi šķīvi, no galda iet prom nevarēsi”, bērns iemācās pārēsties.”

Daži padomi, lai veicinātu veselīgas ēšanas uzvedības attīstību 

• Nespiediet bērnam ēst, kad viņš negrib, un to, kas viņam tiešām negaršo.
• Piedāvājiet labāk mazākas porcijas, jo dažreiz pārāk liela porcija bērnu var biedēt.
• Nepiedāvājiet saldumus kā apbalvojumu un neapbalvojiet bērnu par to, ka viņš kaut ko ir apēdis.
• Centieties ieturēt maltītes visa ģimene kopā.
• Ļaujiet bērnam ēst pašam! Jā, būs nekārtība, bet viņš tā labāk varēs izprast ēdiena tekstūru, garšu un sajutīs, ka pats kontrolē ēšanas procesu.