Partneris krāc un traucē gulēt. Vai viņu pagriezt vai pabakstīt ir laba ideja?

Kāpēc cilvēks vispār krāc?

Katrs no mums ik pa laikam var krākt, taču, ja tas notiek regulāri, ir vērts aizdomāties par iespējamām veselības problēmām, norāda ārste. 

Tam, ka cilvēks krāc, var būt ļoti dažādi iemesli, bet lielākoties tie ir fizioloģiski.

1. Cilvēka anatomiskās īpatnības, piemēram, mutes dobuma anatomiski faktori.
2. Augšējo elpceļu sašaurināšanās, ko var izraisīt deguna polipi, mīksto aukslēju patoloģijas, deguna starpsienas līkumi.
3. Palielināts ķermeņa svars, kura dēļ var sašaurināties elpošanas ceļi, jo veidojas spiediens uz kakla rajonu, īpaši – guļot noteiktā pozīcijā.
4. Hroniski deguna gļotādas iekaisumi.
5. Alkohola lietošana – tā ļoti negatīvi ietekmē gan miegu, gan fizisko veselību kopumā.
6. Nepietiekams miegs. Arī tas var radīt kakla muskuļu relaksāciju, kā rezultātā sākas krākšana.
7. Obstruktīvās miega apnoja. Vēl par šo slimību signalizē elpošanas apstāšanās miegā un pamošanās nakts laikā.
8. Vairogdziedzera problēmas. Vairogdziedzera hiperfunkcija un palielināšanās, ja tajā ir mezgli, rada spiedienu un sašaurinājumu elpceļos, līdz ar to rodas grūtības ieelpot, īpaši – naktī.

Noteikti jāiet pie ārsta!

Gadījumā, ja cilvēks krāc bieži, tas nav nekāds joks. Viņam noteikti vajadzētu vērsties pie ārsta-speciālista, uzsver Natālija Bērziņa. Īpaši svarīgi tas vēl citu riska faktoru gadījumā. Pie tādiem pieskaitāmi: 

• vīrieša dzimums;
• vecums lielāks par 50 gadiem;
• paaugstināts asinsspiediens;
• virssvars, aptaukošanās;
• mazkustīgs dzīvesveids;
• sirds un asinsvadu saslimšanas;
• elpceļu saslimšanas.

“Ja cilvēks, kuram ir krākšana, neiet uz izmeklējumiem pie ārsta, tas palielina risku attīstīties sirds un asinsvadu saslimšanām, metaboliskiem jeb vielmaiņas traucējumiem,” brīdina ārste. Krākšana ietekmē arī cilvēka pašsajūtu. Tā kā šī iemesla dēļ pasliktinās miega kvalitāte, dienas laikā iespējams hronisks nogurums. Ar laiku var attīstīties sekundārs bezmiegs, kas ir biežs pamatslimības pavadonis. 

Ar sūdzībām par krākšanu var vērsties pie ausu, kakla, deguna ārsta, pulmonologa, endokrinologa vai miega apnojas speciālista. Lai izslēgtu obstruktīvās miega apnojas risku, var veikt skrīninga izmeklējumu ar “MicroCheck” aparātu. 

• Der zināt

Obstruktīvās miega apnoja ir elpceļu nosprostojuma epizodes nakts laikā, kas miega trūkuma dēļ izraisa simptomus dienā. Slimības lēkmes izraisa skābekļa trūkumu, kas ilgtermiņā palielina augsta asinsspiediena, miokarda infarkta un insulta risku.

Paņēmieni, kā novērst krākšanu

Ja speciālists pacientam konstatē obstruktīvo miega apnoju, tiek veikti precizējoši izmeklējumi, lai piemeklētu atbilstošu skābekļa plūsmu naktī, ko nodrošina speciāla iekārta – CPAP aparāts. Lai koriģētu slimības izraisītās negatīvās sekas veselībai un pat dzīvībai, šo aparātu cilvēkam guļot nāksies izmantot visas turpmākās dzīves laikā, stāsta “GrandVer Klīnikas” vadītāja.

Taču, ja ārsti nekonstatē nopietnu fizisku saslimšanu, krākšanu var novērst ar dažādiem citiem paņēmieniem. Vispirms jau vajadzētu veikt dzīvesveida korekcijas – nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, ja tas netiek darīts pietiekamā apjomā, un virssvara gadījumā samazināt ķermeņa masu. Vēl būtiski pievērst uzmanību miega higiēnai – ievērot regulāru miega režīmu, īsi pirms došanās gulēt neēst treknu un asu ēdienu.

Lai novērstu krākšanu, var izmantot arī pozicionēšanu – neļaut cilvēkam gulēt uz muguras. Tas iespējams, aiz muguras noliekot nelielu tenisa bumbiņu brīdī, kad partneris guļ uz kreisajiem sāniem. Šāda rīcība traucēs nakts laikā mainīt pozīciju, iesaka Natālija Bērziņa. Vēl viens risinājums var būt kapes, kas pozicionē pareizu žokļa stāvokli un mazina elpceļu sašaurināšanās iespēju.

Ņem vērā!

Pirms došanās pie ārsta, vērtīgi sagatavoties, pierakstos fiksējot:

sūdzības un problēmas būtību,

• krākšanas epizožu biežumu,
• elpošanas apstāšanās epizodes miegā (par to jāvaicā partnerim),
• pamošanās reižu skaitu naktī, laiku, kurā tas parasti notiek,
• miega režīmu – cikos iet gulēt, cikos ceļas,
• informāciju par medikamentiem, ja tādus lieto,
• asinsspiediena un sirdsdarbības frekvences pārmaiņas,
• cik sen jau ir sūdzības.

Lai ārsts iegūtu pilnīgu informāciju par pacienta veselības stāvokli, uz vizīti vajadzētu ņemt līdzi arī izrakstus, ko izsnieguši citi speciālisti.

Vai bakstīšana palīdz?

Bieži dzīvesbiedri naktī krācošos partnerus mēdz pabikstīt, lūgt pagriezties uz sāniem vai citādi mainīt pozīciju. Daktere apliecina, ka šo metodi var izmantot ilgtermiņā, bet tikai ar nosacījumu, ka cilvēks ir veicis nepieciešamos izmeklējumus, zina, kas notiek ar viņa veselību un regulāri apmeklē ārstu.

Vēl dzirdētas tādas tautas metodes kā deguna aizspiešana. “Ja cilvēkam ir miega apnoja, šāda rīcība ir ļoti bīstama,” brīdina Natālija Bērziņa. “Šajā gadījumā naktī rodas elpošanas apstāšanās epizodes. Aizspiežot degunu, situācija tiek vēl vairāk pasliktināta.” Līdzīgi ir saistībā ar ieteikumu aizlīmēt muti. Arī tas krācējam var būt bīstami veselībai un pat dzīvībai.