12 augļi un dārzeņi, kuros ir visvairāk pesticīdu atliekvielas

Nav noslēpums, ka komerciālā audzēšanā (un patiesībā arī tajā, ko lieto pašu patēriņā) cilvēki izmanto augu aizsardzības līdzekļus jeb pesticīdus, lai pasargātu ražu no kaitēkļu ietekmes. Lai arī lielākā daļa ķīmisko savienojumu galaproduktā nenonāk, tā sauktās pesticīdu atliekvielas mēs tomēr ar apstrādātajiem produktiem uzņemsim.

Tiesa, visi Latvijā izmantotie pesticīdi ir atļauti lietošanā, un pesticīdu atliekvielu daudzums katrā atsevišķā produktā ir normas robežās. Taču kas notiek, ja mūsu uzturā ir daudz tādu produktu, kuri saņēmuši vairākkārtēju apstrādi ar pesticīdiem? Kā ar bērniem? Vai viņiem esošais pesticīdu atliekvielu daudzums arī ir drošs? Kā atšķirt augus, kuru audzēšanā tiek izmantots lielāks pesticīdu daudzums, no tiem, kuru audzēšanā pesticīdi tiek lietoti krietni mazāk? Vai ir kādas auga daļas, kurās pesticīdu atliekvielu daudzums ir lielāks?

Pesticīdi un endokrīnā sistēma

Vispirms jāsaprot, ko sliktu pesticīdu atliekvielas var mums nodarīt, ja reiz to daudzums produktos ir atļauto normu robežās. Teorētiski – neko, ja mēs ēstu tikai vienu produktu, kas satur pesticīdu atliekvielas, bet problēma ir tā, ka šādu produktu mūsu uzturā ir daudz.

Diemžēl pesticīdi ne tikai pasargā augus no kaitēkļiem, bet arī izjauc mūsu endokrīnās sistēmas veselību. Tie traucē normālu endokrīnās sistēmas darbību un var arī veicināt ar hormoniem saistīta vēža, diabēta vai neauglības attīstīšanos. Tātad – ietekme ir nopietna.

Turklāt pieauguša cilvēka organisms ir nobriedis, un visas orgānu sistēmas ir izveidojušās, bet bērna organismā gan mātes miesās grūtniecības laikā, gan arī pēc tam, kad mazulis piedzimis, orgāni tikai veidojas un attīstās. Pesticīdu atliekvielu “kokteiļa” uzņemšanas sekas nav vēl definētas, bet fakts, ka konkrētie savienojumi nevēlami iedarbojas uz cilvēka endokrīno sistēmu, gan ir skaidrs.

Mizas un tajās esošie savienojumi

Dārzeņi un augļi ir veselīgi, īpaši vērtīgi ir savienojumi, kas atrodas dārzeņu, augļu un ogu mizās, – izrādās, tajās ir augstāka šķiedrvielu un antioksidantu koncentrācija nekā nomizotos augļos, ogās vai dārzeņos. Pētījumos ir atklāts, ka tieši mizas tuvumā un pašā mizā ir visvairāk antioksidantu. Tiesa, arī pesticīdu atliekvielu.

Ko darīt? Mizot, lai samazinātu pesticīdu atliekvielu uzņemšanu, vai ēst ar visu mizu, lai uzņemtu vairāk šķiedrvielu un antioksidantu?

Visticamāk, tas būs atkarīgs no situācijas. Nekas briesmīgs nenotiks, ja daļu produktu ēdīsiet ar visu mizu, bet, ja drošāk jūtaties, produktus mizojot, tad varat darīt arī tā. Galu galā šķiedrvielas varam uzņemt arī ar citiem pārtikas produktiem – graudaugiem, pākšaugiem, riekstiem un sēklām. Teiksiet, ka to audzēšanā arī izmanto pesticīdus. Tiesa. Tāpēc tas varētu nebūt īstais risinājums, lai samazinātu pesticīdu atliekvielu uzņemšanu.

Labāks variants varētu būt šāds – ja gribam ēst dārzeņus, augļus un ogas ar visām miziņām, lai uzņemtu gan šķiedrvielas, gan antioksidantus, bet neuzņemtu tur esošās pesticīdu atliekvielas, jāizvēlas produkti, kas audzēti bioloģiskajās saimniecībās, vai jāaudzē pašiem. Vai arī – jālasa tālāk un jāuzzina, kuru produktu audzēšanā pesticīdus izmanto visretāk.

Kā samazināt pesticīdu daudzumu?

ASV Vides aizsardzības aģentūra (EPA) iesaka vairākus veidus, kā parūpēties par mazāku pesticīdu atliekvielu daudzumu mūsu uzturā. Skaidrs, ka ne vienmēr ir pieejami bioloģiski audzēti produkti un ne visi var tos atļauties, tāpēc lielākā daļa cilvēku pērk veikalā augļus un dārzeņus, kas audzēti konvencionālās saimniecībās.

• Mazgājiet! Mazgājiet un noberziet produktus tekošā ūdenī. Tekošs ūdens palīdzēs aizskalot baktērijas un pesticīdu atliekvielas, tiesa, ne visas.
• Mizojiet! Vispirms nomazgājiet un tad mizojiet, lai vēl vairāk samazinātu netīrumu, baktēriju un pesticīdu atliekvielu nonākšanu jūsu organismā.
• Ēdiet daudzveidīgus produktus! Tā kā pilnībā atbrīvoties no pesticīdu atliekvielām nav iespējams, tad visprātīgākais būtu ēst daudzveidīgus produktus, lai samazinātu kāda konkrēta pesticīda atliekvielu uzņemšanu lielākā daudzumā.

Vai izmantot kādus speciālus mazgāšanas līdzekļus? Līdz šim nav pierādījumu, ka speciālu mazgāšanas līdzekļu lietošana būtu pārāka par parastu mazgāšanu ar ūdeni. Turklāt, mazgājot ar līdzekļiem, kam pievienots sāls vai etiķis, mēs varam veicināt pesticīdu atliekvielu ķīmisku reaģēšanu ar konkrēto šķīdumu, kā rezultātā var rasties nevēlami savienojumi.

Ar pesticīdiem bagātīgākie un trūcīgākie augļi un dārzeņi

ASV Vides darba grupa (EWG) ir sagatavojusi sarakstu ar dārzeņiem, augļiem un ogām, kas satur visvairāk pesticīdu atliekvielu, kā arī ar tiem, kas satur vismazāk, nosaucot tos – Netīrais ducis (Dirty Dozen) un Tīrie piecpadsmit (Clean Fifteen).

Kopā tika analizēti paraugi no 46 augļiem, ogām un dārzeņiem. Netīrā duča sarakstā iekļauti dārzeņi un augļi, kas visvairāk bijuši piesārņoti ar pesticīdiem, salīdzinot ar citiem produktiem, kā arī konkrēto pesticīdu atliekvielu daudzums tajos ir bijis vislielākais.

Netīrais ducis

• Vairāk nekā 90 % no zemeņu, ābolu, saldo ķiršu, spinātu, nektarīnu un vīnogu paraugiem tika atrastas vismaz divu pesticīdu atliekvielas.
• Visvairāk dažādu pesticīdu atliekvielu tika atrasts virziņkāpostos un citos lapu dārzeņos, kā arī asajos piparos un paprikā – kopumā 103 dažādi savienojumi lapu dārzeņos un 101 paprikā un saldajos piparos.
• Vienā virziņkāposta paraugā tika atrasts pat 21 pesticīds.
• Spinātu paraugos vidēji bija 1,8 reizes vairāk pesticīdu atliekvielu uz svara, ja salīdzina ar jebkuru citu no testētajiem produktiem.
• Visbiežāk atrastais pesticīds lapu dārzeņos bija DCPA, ko Eiropā aizliedza jau 2009. gadā kā iespējamu kancerogēnu savienojumu cilvēka veselībai.

1. vietā – zemenes

2. vietā – spināti

3. vietā – virziņkāposts un citi lapu dārzeņi

4. vietā – nektarīni

5. vietā – āboli

6. vietā – vīnogas

7. vietā – paprika un asie pipari

8. vietā – saldie ķirši

9. vietā – persiki

10. vietā – bumbieri

11. vietā – selerija

12. vietā – tomāti

Tīrie piecpadsmit

• Gandrīz 70 % no uzskaitītajiem augļiem un dārzeņiem netika atrastas nekādas pesticīdu atliekvielas.
• Avokado un saldā kukurūza bija vistīrākie produkti – mazāk nekā 2 % analizēto materiālu varēja atrast kādas pesticīdu atliekvielas.
• Nepilnos 5 % no visiem 15 augļiem un dārzeņiem varēja noteikt divus vai vairāk pesticīdus.
• Pirmie seši no Tīrā piecpadsmitnieka uzrādīja tikai trīs vai mazāk pesticīdu klātbūtni testējamā paraugā.

1. vietā – avokado

2. vietā – saldā kukurūza

3. vietā – ananass

4. vietā – sīpoli

5. vietā – papaija

6. vietā – saldēti zaļie zirnīši

7. vietā – sparģeļi

8. vietā – melone (Honeydew šķirne)

9. vietā – kivi

10. vietā – kāposts

11. vietā – sēnes

12. vietā – kantalupes melone

13. vietā – mango

14. vietā – arbūzs

15. vietā – saldais kartupelis

! Šie ir dati no ASV, nevis Latvijas, tāpēc pie mums saraksts varētu būt citāds.

Avots: "100 Labi padomi Par veselību"