4 pamatoti iemesli, kāpēc šosezon slimojam tik daudz

Rakstu sēriju “Ģimenes imunitāte” atbalsta BENU Aptieka. 

1. Mainoties gadalaikam, mainās arī imunitāte

Tas notiek katru gadu – gaisa temperatūrai samazinoties un aukstajam gaisam ieplūstot deguna ejās, mēs zaudējam ap 50 % gļotādas barjeru imunitātes. Aukstuma ietekmē samazinās to imūnās sistēmas šūnu skaits, kas mīt deguna gļotādā, un kas ir atbildīgas par cīņu pret vīrusiem, baktērijām un sēnītēm. Tātad sejas maskas, ko valkājām 2020. un 2021. gada rudens un ziemas sezonā, darbojās ne tikai kā barjera, neļaujot vīrusiem un baktērijām iekļūt elpceļos, bet arī uzturot deguna ejās imunitātei labvēlīgu temperatūru.

2. Pūļa imunitātes kritums

2020. un 2021. gada ziemas sezonās fiziskās distancēšanās un sejas masku valkāšanas iespaidā kā pieaugušie, tā arī bērni daudz mazāk slimoja ar akūtām elpceļu infekcijas slimībām. Pārslimojot kādu no akūtām elpceļu infekcijām, organisms neizveido ilglaicīgu imunitāti, taču pieaugušam cilvēkam tā ir pietiekama, lai neslimotu smagi vairākkārt vienas sezonas laikā. 

Nesaskaroties ar infekciju izraisītājiem vairākas sezonas pēc kārtas, imūnā atmiņa ir samazinājusies.

3. Sabiedrības uzvedības pārmaiņas

Atceļot Covid-19 ierobežojumus, bija manāms sabiedrības izsalkums pēc socializēšanās un izklaides pasākumiem. Rudens un ziemas sezonā tiekoties iekštelpās, kas slikti vēdinātas, iespēja inficēties ir lielāka nekā vasaras laikā ārā pasākumos.
Otrs aspekts ir Covid-19 pandēmijas laikā daļā sabiedrības radusies skepse pret vakcināciju, kā rezultātā samazinājušies pat iepriekš pietiekamā līmenī esošie imunizācijas aptveres rādītāji, piemēram, 1–7 gadus vecu bērnu vakcinācija pret difteriju un stingumkrampjiem.

4. Organisma imūno spēju samazināšanās, pārslimojot Covid-19

Pētniecībā vēl daudz darba, lai atklātu, kādi ir mehānismi, caur kuriem Covid-19 pārslimošana, tai skaitā asimptomātiska, ietekmē vispārējo organisma imunitāti un uz cik ilgu laiku, taču skaidrs ir viens – Covid-19 pandēmija nav palikusi bez sekām. Šībrīža pētījumi rāda, ka SARS-CoV-2 infekcija jeb 

Covid-19 var vājināt šūnu imunitāti, kas atbildīga par baktēriju vai vīrusa inficēto cilvēka organisma šūnu tiešu iznīcināšanu bez antivielu iesaistes. 

Savukārt tiem pacientiem, kas cieš no ilgstošā Covid, saglabājas hronisks iekaisuma process un var atkal aktivēties organismā “snaudošie” vīrusi, piemēram, jostas roze pēc bērnībā pārslimotām vējbakām vai Epšteina-Barra vīruss.