Dzirde: kas patiešām to bojā un kā rīkoties, ja auss sāp?

Konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, “Veselības centrs 4” otorinolaringoloģe (LOR) dr. Inese Krūmiņa un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Mūsdienu straujais temps, kad dzīve kļūst arvien nervozāka, skaļāka un ātrāka, var ietekmēt arī mūsu dzirdi, stāsta dr. I. Krūmiņa. Ilgstošs troksnis, piemēram, darbā, skaļas mūzikas klausīšanās (īpaši ar austiņām) pastiprina iespēju, ka ar laiku dzirde pasliktinās. 

Savukārt pēc akūta trokšņa, piemēram, rokkoncerta, diskotēkas, negadījuma, iekliegšanas ausī, sprādziena un citiem, dzirde var pasliktināties neatgriezeniski. 

Taču ne tikai trokšņainai videi ir ietekme. Arī pastāvīgs saspringums un piespiedu pozas, piemēram, darbs pie datora, var radīt asinsrites traucējumus mugurkaula kakla daļā, kas ar laiku var arī radīt dzirdes problēmas. 
 

Rūpes par dzirdi – visos vecumos

Par dzirdi ir jārūpējas visa mūža garumā, uzsver otorinolaringoloģe dr. I. Krūmiņa. Sākotnēji vecākiem ir jāgādā par to, lai bērnu ieskauj droša un piemērota vide. Bērna dzirdes galvenie riska faktori ir skaļas rotaļlietas ar augstiem decibeliem, jo tās rada troksni, kas var pavājināt bērna dzirdi. Savukārt lielākiem bērniem būtisks riska faktors ir skaļas mūzikas klausīšanās. Vēl viens riska faktors ir infekcijas, piemēram, vidusauss iekaisumi, ieilgusi, apgrūtināta deguna elpošana. 
 

Pie LOR jādodas, ja: 

• vecāki ievēro, ka bērns pārprasa,
• skaļi skatās TV,
• lūdz vecākiem skaļāk lasīt vakara pasaku,
• ir izdalījumi un tecēšana no auss.

Savukārt pieaugušā vecumā galvenie dzirdes riska faktori ir saistīti ar asinsrites traucējumiem, piemēram, augstu holesterīna līmeni un izmaiņām sprandā. 

Iespējami arī jaunveidojumi gan vidusausī, gan iekšējā ausī, gan smadzenēs. Tāpat jāņem vērā, ka ar gadiem mēs visi sākam sliktāk dzirdēt. Dzirdes slieksni nosaka audiogrammā.
 

Simptomi, ko nedrīkst ignorēt, un profilakse

Dr. I. Krūmiņa uzsver, ka gan sāpes, gan dzirdes pasliktināšanās ir simptomi, kuriem ir jānoskaidro iemesls, tāpēc jādodas pie speciālista. Īpaši nevajadzētu atlikt vizīti, ja ir pēkšņs dzirdes zudums vai pasliktināšanās.
 

Par labas dzirdes saglabāšanu un ausu veselību ir jārūpējas ikdienā! Visur jābūt harmonijai – darbs un atpūta, fiziskās aktivitātes – īpaši mugurkaula kakla daļā. Jāseko veselīga uztura padomiem un savam holesterīna līmenim asinīs. Jāsamazina trokšņa kaitīgo ietekmi ikdienā, kā arī jāārstē infekcijas slimības – gan degunā, gan rīklē, gan ausīs.  
 

BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece iesaka ikdienā izvairīties no biežas austiņu lietošanas. Savukārt, ja darbs norit trokšņainā vidē, jālieto piemēroti dzirdes aizsardzības līdzekļi. Ja lielākā darba dienas daļa paiet sēdus pie datora, ir svarīgi nodrošināt ergonomiski iekārtotu darba vietu. Darba dienas gaitā ir regulāri jāizkustas un jāveic vingrinājumi kakla un plecu daļai, lai mazinātu sasprindzinājumu. Ieteicamas regulāras un katra veselības stāvoklim piemērotas fiziskās aktivitātes visa organisma un ausu veselībai, jo tās uzlabo asinsriti. Tāpat ieteicamas pastaigas, izvēloties laikapstākļiem atbilstošu galvassegu.
 

Atceries!

• Nesmēķē vai atmet smēķēšanu, ja ir šāds kaitīgs ieradums.
• Ievēro pareizu ausu tīrīšanu – netīri ausis ar vates kociņiem un neko neliec ausīs.
• Izvaries no traumām un, apmeklējot baseinu, lieto peldcepuri un ausu aizbāžņus.

No minerālvielām ausu veselībai nozīmīgi ir kālijs, magnijs un cinks, bet no vitamīniem D, A, E, C un B grupas vitamīni. Uztura bagātinātājos dzirdei izmanto arī melleņu, griķu un ginka ekstraktu.

Ausu sāpes un tautas metodes

Pastāv dažādas tautas receptes gadījumiem, ja sāp ausis, tomēr tās nevajadzētu izmantot, saka farmaceite. Piemēram, nevajag sāpošo ausi sildīt vai likt sildošas kompreses, jo tā var veicināt iekaisuma procesu. Kā arī nevajadzētu ārstēt ausu sāpes pēc tautas metodes, liekot ausī pelargoniju jeb ausu puķi vai pilinot ausī tās sulu, jo auga daļas var palikt auss iekšpusē un kaitēt. Pie ausu sāpēm neiesaka pilināt arī bezrecepšu ausu pilienus, kamēr pacientu nav izmeklējis ārsts, jo tos nedrīkst lietot, ja ir perforēta bungādiņa. 
 

Lai nepiemeklētu ausu sāpes, ir laicīgi jāārstē iesnas, ievērojot pareizu deguna higiēnu. Ja uzradušās ausu sāpes, līdz ārsta vizītei var lietot pretsāpju līdzekļus (paracetamolu vai ibuprofēnu saturošus), lai mazinātu sāpes. 
 

Kas jāzina par pareizu un saudzīgu ausu tīrīšanu? 

Ausu sērs pilda aizsargfunkciju – aizsargā no putekļiem, svešķermeņiem, baktērijām un sēnītēm, kā arī mitrina, uzsver klīniskā farmaceite I. Priedniece. Ausis pēc mazgāšanās izslauka no ārpuses ar dvielīti vai mīkstu salveti.
 

Nevajag tīrīt ausis ar vates kociņiem! Tie nav tam paredzēti, jo var savainot bungādiņu, ausu ejas, veicināt iekaisumu rašanos, aizstumt ausu sēru dziļāk un veicināt sēra korķa veidošanos. Ausu tīrīšanai nedrīkst izmantot arī citus priekšmetus, piemēram, matu adatas vai sprādzes, sērkociņus. Ausu sēra sablīvējumu šķīdināšanai un profilaksei pret sēra sablīvējuma veidošanos aptiekās ir pieejami speciāli aerosoli un pilieni, par kuru lietošanu ir jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu.