13 padomi, kā tikt līdz izlaidumam bez galvassāpēm

Pastāv ļoti daudz galvassāpju veidu, kurus galvenokārt var iedalīt pēc to cēloņiem, tāpēc būtiski pazīt savas galvassāpes un spēt atpazīt arī jaunus simptomus, zināt, kad jāvēršas pēc padoma pie speciālista. “Visbiežāk cilvēki sastopas ar saspringuma jeb tensijas tipa galvassāpēm,” skaidro KRC “Jaunķemeri” neiroloģe Anita Balcerbula. “Uzskata, ka ar tensijas galvassāpēm kaut reizi dzīves laikā sastopas vidēji 30–78 % cilvēku. Tās ir primāras galvassāpes, un tas nozīmē, ka šīs sāpes neizraisa citi cēloņi, piemēram, citas saslimšanas vai traumas.”
 

Kā likums tensijas tipa galvassāpes īpaši aktuālas kļūst brīžos, kad visvairāk nepieciešama laba pašsajūta – eksāmenu un sesiju laikā. 

Tensijas tipa galvassāpes izraisa pārāk augsts tonuss, saspringums muskulatūrā, kas apņem skalpu un kakla apvidu. 

Muskuļu tonusu šai zonā savukārt izraisa gan paaugstināts stresa līmenis, gan trauksme, depresija, gan arī gluži ikdienišķas aktivitātes, kas saistītas ar ilgstošu piespiedu pozu, piemēram, sēžot pie datora. 
 

Saspringuma galvassāpes tiek raksturotas kā vieglas vai vidēji smagas, spiedoša rakstura, tādas, kas galvenokārt lokalizējas pieres, deniņu un pakauša rajonā. “Ja studentam vai skolēnam būs sākušās tensijas tipa galvassāpes, viņš visticamāk teiks, ka ir tāda sajūta, it kā ap galvu būtu cieši aplikta spiedoša saite,” raksturo fizioterapeits Kārlis Mazurs. “Lai arī šīs ir galvassāpes, kas rodas no saspringtiem kakla un galvaskausa pamatnes muskuļiem, tās var izprovocēt arī citi faktori, piemēram, gulēšanas poza, nepiemērots spilvens, slikta miega kvalitāte. Arī tad, ja kādreiz bijušas kādas galvas traumas (piemēram, tā saucamā pātagas cirtiena trauma, kas rodas, piedzīvojot satiksmes negadījumu automašīnā – lai arī  drošības josta glābj no būtiskām traumām, trieciena izraisītā enerģija skar gan ķermeņa iekšējos orgānus, gan muskuļus, gan skeletu) un kakla daļas muskuļi ilgstoši atrodas paaugstināta tonusa stāvoklī, eksāmenu stress var kļūt par pēdējo pilienu, kas vēl vairāk pastiprina muskuļu saspringumu, izraisot arī galvassāpes.”
 

Fizioterapeits uzsver, ka saspringuma galvassāpes var ilgt no 30 minūtēm līdz pat vairākām stundām. “Ir gadījumi, kad galva sāp vairākas dienas – tad noteikti jāmeklē speciālista palīdzība, jākonsultējas ar ārstu vai fizioterapeitu, jāiziet kāda no veselības veicināšanas programmām, lai apgūtu dažādus vingrojumus, ko praktizēt ikdienā, un izvairītos no diskomforta, ko rada galvas sāpēšana.”

Lai eksāmenu laiks paiet bez galvassāpēm! 13 veiksmīgi paņēmieni kā ar to tikt galā:

1. Sāpes spranda daļā, savilkti kakla muskuļi, tirpšanas sajūta rokās ir ķermeņa sūtīts signāls, ka steidzami jāmaina poza vai nodarbe. Lai šādus signālus nepiedzīvotu, ieteicams pašam atcerēties reizi 1–1,5h paņemt pauzi, lai izkustētos, piemēram, uzkāptu vienu stāvu augstāk pa kāpnēm un tad atkal lejā. Atceries, ka skatīšanās savā viedtālrunī nav tā atpūta, ko šajā gadījumā ķermenis vēlas.
2. Iekārto ergonomisku darba vidi. Ja pieejams klēpjdators, to ir visai viegli novietot augstāk, piemēram, uz kaudzītē saliktām grāmatām, lai paceltu augstāk vai pat mājas apstākļos izveidotu sev pagaidu stāvgaldu. 
3. Tensijas tipa galvassāpes palīdz mazināt siltas kompreses, ko liek uz  saspringušajiem kakla daļas muskuļiem. Arī duša pilda silto komprešu funkciju.
4. Centies ne tikai izgulēties, bet ievērot gulēšanas režīmu – doties pie miera un mosties no rīta vienā un tajā pašā laikā. Galvassāpes var provocēt gan miega trūkums, gan arī pārmērīgi ilga gulēšana, piemēram, nedēļās nogalēs. 
5. Noliekot grāmatu zem spilvena, zināšanas galvā pa nakti nenonāks! “Pats esmu mēģinājis – nepalīdz!” apstiprina fizioterapeits Kārlis Mazurs un iesaka vismaz stundu pirms gulētiešanas nolikt malā jebkuras ierīces.
6. Vislabākā gulēšanas poza ir uz sāna pozā, kas mugurkaulu ļauj saglabāt taisnu. Tātad jāizvēlas piemērota augstuma spilvens – tas nevar būt lielāks vai mazāks par pleca augstumu. 
7. Adekvāta šķidruma uzņemšana ikdienā (1.5–2 l) ir svarīga. Precīzs mehānisms, kāpēc šķidruma trūkums rada galvassāpes gan vēl nav zināms, piebilst neiroloģe Anita Balcerbula. 
8. Ievēro regulāras un pilnvērtīgas ēdienreizes.
9. Jāapzinās savi kaitīgie paradumi, piemēram, smēķēšana vai pārmērīga kafijas lietošana un jādomā, kā nākotnē dzīvesveidu padarīt veselīgāku, bet tieši pirms eksāmeniem vai sesijām radikāli mainīt ierastos paradumus neiesaka, lai neradītu organismam papildus stresu.
10. Atrodi laiku regulārām fiziskām aktivitātēm – pastaigas, nūjošana, skriešana, riteņbraukšana, peldēšana. Vēlams vismaz trīs reizes nedēļā.
11. Ierobežo kofeīna, cukura un alkohola patēriņu. Kaut arī kofeīns atsevišķos gadījumos spēj mazināt galvassāpes, tas var būt arī provocējošs faktors, lai tās sāktos. Parasti tas notiek gadījumos, ja kafija tiek dzerta regulāri un organisms pieradis pie kofeīna. “Galvassāpes parasti tad sākas situācijās, kad kofeīna darbība beidzas, bet nav uzņemta jau nākamā deva. Šajā gadījumā tiek runāts par no kofeīna atkarīgām galvassāpēm. Tāpat pārmērīga kofeīnu saturošu dzērienu uzņemšana var radīt miega traucējumus, kas savukārt ir papildus riska faktors galvassāpēm,” teic neiroloģe.
12. Strādājot pie datora vai sēžot pie galda, galva ir izvirzīta uz priekšu. Fizioterapeits Kārlis Mazurs iesaka izpildīt šādu vingrinājumu: apsēdies taisnu muguru, pieliec pirkstu pie zoda un, viegli to piespiežot, pabīdi galvu atpakaļ. “Lai labāk saprastu šo vingrinājumu, parasti skaidroju tā – iztēlojaties, ka šādi cenšaties taisīt dubultzodu, ar pirkstu zodu un galvu viegli pabīdot atpakaļ. Taču dāmām nav jāuztraucas – vingrinājums skaistumam nekaitēs, tikai palīdzēs atslābināt kakla muskulatūru.”
13. Vēl viens paņēmiens, ko iesaka fizioterapeits galvassāpju mazināšanai – tiklīdz jūti, ka drīz sāpes būs klāt, ieslidini pirkstus matos un izkustini skalpu. Asinsrite galvas ādā uzlabosies un sāpes mazināsies.