Visu laiku kaut ko aizmirsti? Neignorē to un noskaidro cēloni!

Iemeslus, kādēļ atmiņa mēdz pasliktināties, skaidro un ieteikumos, kā atmiņu uzlabot, dalās aptieku tīkla “Apotheka” sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.

Stress un atpūtas trūkums

Ilgstošs stress, nepietiekams miegs, atpūtas trūkums – ja tas raksturo jūsu dzīvesveidu, par atmiņas traucējumiem nebūtu jābrīnās. Arī risinājums tādā gadījumā ir diezgan likumsakarīgs – atpūta, atvaļinājums, izgulēšanās. 

“Kad pārslodzes režīmā dzīvots daudzus gadus, lai varētu cerēt uz atmiņas uzlabošanos, visticamāk, ar pāris brīvdienām līdzēts nebūs. 

Lai smadzenes spētu atjaunot funkcionēšanas spējas, tām ir jādod laiks, jāsakārto miega režīms, bet vislabāk atpūtu plānot sistemātiski un regulāri,” iesaka Alīna Fleišmane. 

Pasīvs dzīvesveids

Lai pēc iespējas ilgāk saglabātu labu atmiņu, ieteicams nemitīgi nodarbināt smadzenes, mācoties un apgūstot ko jaunu. Ne velti zinātnieki secinājuši – jo izglītotāks cilvēks, jo augstākas ir viņa kognitīvās spējas un arī sūdzības par atmiņas traucējumiem novēro retāk. 

Interesanti, ka krustvārdu mīklu risināšana stereotipiski tiek uzskatīta kā labs atmiņas treniņš, bet tā gluži nav.  

Tieši jaunu prasmju apgūšana vislabāk uzlabo atmiņu, jo, tikai apgūstot jaunas iemaņas, veidojas jauni savienojumi starp galvas smadzeņu šūnām. 

"Jāatceras arī, ka pasīvs dzīvesveids – dators–dīvāns; dīvāns–dators – kaitē atmiņas funkcijai," piebilst farmaceite. Turpretim regulāra aerobā slodze, piemēram, peldēšana, nūjošana, pastaigas, smadzeņu darbībai nāk par labu.

Uzturvielu trūkums

Vēl atmiņa var pasliktināties, ja ēdienkarte nav sabalansēta un tajā trūkst “Omega-3” taukskābju, B grupas vitamīnu, D un E vitamīna, arī dažādu minerālvielu. “B12 vitamīna deficīta gadījumā atmiņas traucējumi mēdz būt ļoti izteikti,” piebilst farmaceite. 

Lai uzņemtu visas nepieciešamās vielas, kas gādā par labu atmiņu, ēdienkartē jāiekļauj:

• treknās zivis;
• kokosriekstu eļļa;
• valrieksti;
• olas;
• zaļā tēja;
• vistas un tītara gaļa;
• siers;
• jogurts;
• ķirbju sēklas;
• olīveļļa;
• ogas;
• spināti;
• tumšā šokolāde. 

Menopauze

Menopauzes periods ir hormonālo pārmaiņu posms sievietes dzīvē, kad organisms pats saviem spēkiem vairs nespēj saražot pietiekami daudz sievišķā hormona – estrogēna. Taču estrogēns ne tikai ietekmē menstruālo ciklu un vielmaiņu, bet piedalās arī dažādos citos svarīgos procesos, tajā skaitā nodrošina labu atmiņu. 

Ja atmiņas traucējumi kļūst apgrūtinoši, par to arī jāpastāsta ginekologam un kopīgi jālemj, vai nepieciešams uzsākt lietot hormonu aizstājterapiju. Šī terapija palīdz novērst izteiktākās menopauzes izpausmes – mazina karstuma viļņus, svīšanu, uzlabo atmiņu.

Narkoze un saslimšanas

Arī cilvēki, kuri pārcietuši vairākas operācijas un narkozes, reizēm sūdzas par atmiņas traucējumiem. Arī jebkura somatiska saslimšana var iet roku rokā ar kognitīvajiem traucējumiem, tai skaitā – atmiņas pasliktināšanos. 

To var izraisīt, piemēram, ielaistas aknu kaites, nieru darbības traucējumi, mazasinība un sirds mazspēja, ilgstoši paaugstināts vai pazemināts asinsspiediens. 

Jāpievērš uzmanība arī holesterīna rādītājam. 

Ja tas ilgstoši ir paaugstināts, asinsvadu sieniņas kļūst biezākas, galvas smadzenēs tiek traucēta asins cirkulācija un līdz ar to arī skābekļa un barības vielu piegāde šūnām.

Ja pasliktinājusies atmiņa, noteikti jāpārbauda arī vairogdziedzeris. Tas ir viens no orgāniem, kas spēj ietekmēt smadzeņu aktivitāti. Tāpat vēlams noteikt glikozes līmeni asinīs, jo nekontrolēta cukura diabēta dēļ tiek bojātas nervu šūnas un smalkie asinsvadi, radot risku nākotnē attīstīties ne tikai atmiņas traucējumiem, bet arī demencei.

Kas vēl var veicināt atmiņas pasliktināšanos?

• Depresija, trauksme.
• Smēķēšana, narkotisko vielu un alkohola lietošana.
• Medikamenti (antidepresanti, antihistamīna preparāti, antibiotikas).
• Galvas traumas.
• Demence.
• Alcheimera slimība.