Veselīgs dzīvesveids sākas bērnībā. Kas jāēd bērnam, lai izaugtu par supercilvēku – iesaka Kristofs Blaus

Bērnu ēšanas problēmas nereti saistās ar vecāku laika trūkumu

“Manā bērnībā bērni ar lieko svaru skolā bija izņēmums. Tagad katrā klasē ir vairāki bērni ar svara problēmām. Lielākoties iemesls ir nepareiza ēšana, un tikai retos gadījumos pie vainas ir slimības,” stāsta Nutrameg dibinātājs Kristofs Blaus, kura uzņēmums pērn sadarbībā ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas uztura speciālistiem izstrādāja veselīgu našķu recepšu grāmatu, lai iedvesmotu bērnus izvēlēties veselīgas un garšīgas uzkodas.

Veselības ministrija sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS 2022. gadā veiktā pētījumā secinājusi, ka 19,2% Latvijas piecgadīgo bērnu jeb katram piektajam piecgadniekam ir lieka ķermeņa masa un aptaukošanās. Toties tikai 10% vecāku uzskata, ka ar viņu bērna ķermeņa masu kaut kas nav kārtībā, tātad tikai puse šo bērnu vecāku apzinās aptaukošanās problēmu. Arī Nutrameg darbā nav novērojams, ka pieaugušie censtos mainīt bērnu ēdienkarti. 

“Mēs vēl esam jauna ekonomika. Tikai neliela Latvijas sabiedrības daļa dzīvo no kaut kā mantota, kā tas notiek Eiropas valstīs bez padomju nospieduma: piemēram, no vectētiņa mantotā villa tiek izīrēta tūristiem, un pašam nav tik garas stundas jāstrādā, lai sevi nodrošinātu. Mēs esam pirmā paaudze Latvijā, kam būs kapitāls, un mūsu bērni jau dzīvos citādi. Bet dzīve jaunajās ekonomikās nozīmē, ka mēs daudz strādājam un maz laika pavadām ar bērniem, mazāk viņus pieskatām un nepietiekami nododam izpratni par to, kas ir veselīgi, ko vajadzētu vai nevajadzētu ēst,” uzskata Kristofs Blaus.

Pārprastais bio/ekoloģiskais ēdiens 

Svara un ēšanas pareizību, pēc uzņēmēja domām, cilvēki lielākoties uztver kā kaut ko, kam būtu jauki atrast laiku un spēku, bet bez kā tomēr ikdienā var iztikt un kam pieķeras tikai, kad sākas nopietnas veselības problēmas. 
“Sabiedrībā netrūkst kultivētu mītu. Mēs labi apzināmies konkrētas neveselīgo produktu kategorijas – čipsi, limonāde, saldumi. Un tad patērētājs izvairās no šiem vispārzināmajiem ļaunumiem, dzīvo, tā teikt, diezgan godīgi, un pats brīnās, kāpēc katru gadu daži liekie kilogrami klāt. Piemēram, ražotājs reklamē savu dabisko, ekoloģisko, bio kviešu maizīti bez ģenētiski modificētiem graudiem. Patērētājam tas izklausās veselīgi, un viņš, labu gribot, nopērk maizīti, dod bērniem, ēd pats utt., bet ārpus radara paliek jautājums – vai vispār vajadzētu ēst baltmaizi un cik daudz? 

Tā, protams, var būt kvalitatīva, bet tas automātiski nenozīmē “veselīgs” vai “diētisks”. Un kādos apjomos un kāda maize – baltā vai pilngraudu, vai rudzu – vispār ir tev vajadzīga? Cilvēki meklē veselīgumu, vien retais atzīsies, ka dzīvo reāli neveselīgi, bet tik un tā uzķeras uz sirsnīgiem pārtikas ražotāju saukļiem par bioloģiskumu, veselīgumu, nepievienotu cukuru utt. 

Esmu saticis cilvēkus ar 20 liekiem kilogramiem, un viņi no sirds tic, ka dzīvo veselīgi, jo, piemēram, dzer no rīta svaigi spiestas sulas vai arī vakarā uzēd jogurtu – veselībai un tā. 

Tādā jogurtiņā ir vismaz pāris tējkarošu cukura uz katriem nieka simt gramiem. Un uz darbu paņem līdzi dienišķo baltmaizīti ar sieru un šķiņķi, kausēto sieriņu – tās taču visas labas lietas, un cilvēks domā, ka ēd veselīgi, tie taču nav čipsi ar limonādi, tad jau viss kārtībā. Bet baltmaize, sviests, siers – tie ir baltie milti ar taukiem. Cilvēki uzņem vitamīnus – spiež mājās apelsīnu sulu. Bet vienā glāzē ir vairāk nekā 100 kaloriju un 6 tējkarotes cukura. Un vai cilvēks apzinās, ka sulā vairs nav ļoti vērtīgo šķiedrvielu, kas, izspiežot sulu, paliek ārpus glāzes?” retoriski jautā Kristofs Blaus.

Viņš uzsver – 

pieaugušo paradumus pārņem arī bērni, tāpēc gan ģimenē, gan skolā būtu īpaši jādomā par to, ko liekam galdā. 

“Manam bērnam ir trīs gadi, un viņš nekad nav ēdis čipsus, nav dzēris nevienu limonādi, mēs viņam gatavojam drusku garlaicīgu, bet ļoti veselīgu ēdienu vispār bez garšvielām. Rezultātā viņa mīļākais dzēriens ir ūdens, bet ēdiens – biezpiens, tvaicēta zivs vai vista, dārzeņi. Viņa dzimšanas dienas kūku apēd pieaugušie, jo pats labāk izvēlas kaut ko citu, pret saldumiem ir vienaldzīgs.”

Ko ēd lielākā Latvijas veselības tehnoloģiju uzņēmuma dibinātājs? 

“Man pašam nav paveicies ar vielmaiņu, ilgu laiku esmu cīnījies ar pazeminātu svaru – runa ir par apmēram 20 kilogramiem – un diezgan nopietnām komplikācijām, esmu vairākas nedēļas nogulējis arī slimnīcā gremošanas sistēmas problēmu dēļ,” atklāj Kristofs Blaus. “Mans tagadējais dzīvesveids ir ļāvis svaru stabilizēt optimālā līmenī nemainīgi nu jau apmēram desmit gadus. Ledusskapī man pārsvarā ir dārzeņi, siers, kāda gaļa vai zivs. Mājās nekad nav maizes. Kad gribu našķoties, cenšos turēties tālāk no čipsiem, tā vietā ņemu skābētus gurķīšus, mazos tomātiņus vai burkānus – tajos ir ļoti maz kaloriju, un tādas izvirtības nenodara postu formai. Protams, ne vienmēr izdodas.” 

Uzņēmējs atzīst, ka ierobežo sevi ēšanas ziņā ļoti maz, taču to var atļauties, pateicoties stingram paradumam trīsreiz nedēļā cilāt svarus. Ar krosu un kardiotreniņiem regulēt svaru ir grūti. Savukārt muskuļi pat miera stāvoklī patērē vairāk kaloriju, nekā, piemēram, tauku šūnas tādā pašā svarā. Diviem cilvēkiem ar vienādu svaru var būt vajadzīgas pilnīgi atšķirīgas ēdienkartes, jo vienam svars sastāv no muskuļiem, otram – no taukiem. Katrs muskuļu kilograms ļauj mazāk uztraukties par apēstajām kalorijām.

“Lai sevi motivētu atteikties no saldumiem, cenšos parēķināt, cik minūtes būtu jāskrien, lai uzņemtās kalorijas sadedzinātu. Kad padomāju, ka tā šokolāde nozīmē 40 minūšu krosu, tik ļoti vairs negribas,” 

atzīst Kristofs Blaus. “Ja joprojām gribas – ir šokolāde ar 500 kalorijām uz 100 gramiem, un ir šokolāde ar 300; kāri pēc saldumiem vienlīdz remdēs abas, tāpēc ņemšu to, kurā mazāk kaloriju. Iepērkoties es patiešām salīdzinu šādas lietas – ja gribu tomātu sulu, apskatīšu tās visas un ņemšu to, kurai mazāk kaloriju, sāls utt. Nelietoju saldinātos dzērienus, nekur nepievienoju ne cukuru, ne sīrupu. Kafiju dzeru melnu vai ar piena vegāniskajām alternatīvām, kuras manam organismam vieglāk pārstrādāt. Reizēm labprātāk gurķīšu un tomātiņu vietā izēstu lielo ģimenes čipsu paku, bet dabūšu klāt 1000 kaloriju, un kur es tās likšu? Ja mēnesī apēd 7 pakas, gada laikā – 12 kilogrami klāt.”

Bērnus barot kā nākotnes supercilvēkus

Kristofs Blaus ir pārliecināts, ka nozīmīgu darbu varētu un vajadzētu veikt skolās, lai bērni augtu skaistāki, veselāki, spēcīgāki un smadzenes strādātu labāk. 

“Ir apsveicami, ka no skolu ēdienkartēm izņemtas bulciņas un cukuroti dzērieni, bet kotleti ar balto mērcīti un kartupeļiem tur joprojām atradīsim, tā ēsta paaudzēs, kaut arī no uztura viedokļa nav labākā kombinācija. Manuprāt, ir izcila iespēja barot skolās bērnus kā supercilvēkus, kā nākotnes latviešu genofondu. Un to ietekmēt varam mēs, pieaugušie: ko uzliksim viņiem uz šķīvja, to viņi arī ēdīs. Ja uz šķīvja liktu vairāk svaigu dārzeņu, tvaicētas zivis, vērtīgus pilngraudu produktus, mēs dotu iespēju bērniem augt par supercilvēkiem ar izcilu veselību, kuriem arī pieaugot tos rasolus, zivju pirkstiņus un čipsus negribēsies,” ir pārliecināts Kristofs Blaus.

Uzņēmējam ir ideja, kā radīt tādu skolu ēdienkarti, kuru labprāt pārņemtu un adaptētu arī citas valstis: “Varētu dot uzdevumu mūsu zemes labākajiem uztura speciālistiem, treneriem, pārtikas tehnologiem un pavāriem – nākt klajā ar labāko iespējamo, jaunākajos pētījumos balstīto skolu ēdienkarti, kas iekļaujas jau esošajā budžetā, lai bērni ēstu, cik iespējams, gudri. Šādā projektā labprāt iesaistītos labākie speciālisti, arī no Nutrameg komandas. Tāda projekta nozīme būtu jāuztver tikpat nopietni kā Baltijas ceļš vai iestāšanās NATO. 

Iztiekot bez sentimenta – bērni ir nākotne, tad kāpēc nerealizēt šādu iespējamo misiju un neiedot bērniem neticamu veselības potenciālu caur skolu pusdienām? 

Uzturs būtiski ietekmē jebkuru, īpaši jau augošu organismu, smadzeņu darbību, tas nozīmē veidot stiprāku un veselāku sabiedrību, kam galva strādā labāk visās jomās.”