10 mīti par labas veselības simbolu – ābolu. Cik tajos patiesības?

To, kā priekšstati un ikdienas novērojumi saskan ar pētījumos noskaidroto, skaidro “Mēness aptiekas” farmaceite Daiva Āboliņa.

Mīts: āboli padara baltākus zobus

Ābola skābums patiešām var mazliet ietekmēt zobu krāsu, līdzīgi kā pēc dārza darbiem vai kartupeļu mizošanas samitrinām rokas ar kaut ko skābenu, piemēram, plaukstās saspiestām jāņogām. Iespējams arī, ka ābola kumosa nokošana un sakošļāšana var veicināt siekalu sekrēciju mutē un samazināt zobu bojāšanos, pazeminot baktēriju līmeni, taču pārliecinošu pierādījumu tam nav. 

Āboli neaizstās zobu suku. Turklāt skābu ābolu ēšana var “nolobīt” zobus, uz brīdi padarot tos jutīgus. Tāpēc augļu ražas laikā, kad tos lietojam vairāk nekā citkārt, ieteicams parūpēties par līdzekļiem, kas mazina jutīgumu: 

• zobu pastu, 
• skalojamo līdzekli;
• gelu, 

kas satur, piemēram, nātrija fluorīdu, bet ne spirtu. Zobu pastu, kas paredzēta jutīgiem zobiem, var uzspiest zirņa lielumā uz pirksta gala un iemasēt jutīgajās vietās, lai ātrāk iedarbojas. 

Ja ir tendence uz zobu jutīgumu, zobu sukai jābūt ar maigiem sariņiem jeb atzīmi “soft”, katru dienu ir jālieto zobu diegs, lai neveidotos zobakmens un neatkāptos smaganas.

Mīts: āboli palīdz pret caureju un aizcietējumiem

Ābolos esošās šķiedras tiešām var palīdzēt tikt galā ar šīm nepatīkamajām problēmām. Šķiedra var:

• absorbēt ūdeni resnajā zarnā, lai tās saturs virzītos uz priekšu (aizcietējuma gadījumā);
• absorbēt lieko ūdeni no zarnu satura, lai palēninātu zarnu darbību (ja ir caureja). 

Taču, ja problēma ieilgst, jāmeklē mediķa padoms.

Mīts: āboli pasargā no Alcheimera slimības

Pētījums par ābolu priekšrocībām liecina, ka ābolu sulas dzeršana var mazināt Alcheimera slimības risku un cīnīties ar novecošanās ietekmi uz smadzenēm. Tomēr – lai gan pētījumi cilvēku populācijā līdz šim nav uzrādījuši nozīmīgus efektus, taču kā veselīgas, vitamīniem bagātas ēdienkartes papildinājums ābols, protams, ir neatsverams, jo sevišķi – vecāka gadagājuma cilvēkiem, kam uzņemtie vitamīni un papildu šķidrums noteikti ietekmēs arī domu skaidrību.

Mīts: āboli samazina risku saslimt ar vēzi

Amerikas vēža pētījumu asociācijas publiskotajos datos teikts, ka flavonoliem bagāto ābolu iekļaušana uzturā var palīdzēt samazināt aizkuņģa dziedzera vēža attīstības risku pat 23%. Savukārt Kornela universitātes pētnieki ābolu mizā ir identificējuši vairākus savienojumus, kas var aizkavēt vēža šūnu augšanu aknās un resnajā zarnā. 

Amerikas vēža pētījumu asociācijas publiskotajos datos teikts, ka flavonoliem bagāto ābolu iekļaušana uzturā var palīdzēt samazināt aizkuņģa dziedzera vēža attīstības risku pat 23%. Savukārt Kornela universitātes pētnieki ābolu mizā ir identificējuši vairākus savienojumus, kas var aizkavēt vēža šūnu augšanu aknās un resnajā zarnā. 

Mīts: āboli sazina diabēta iespējamību

Dažos nelielos pētījumos iegūtie rezultāti vieš cerību, ka sievietēm, kuras apēd vismaz vienu ābolu dienā, ir par 28% mazāks risks saslimt ar 2. tipa cukura diabētu nekā tām, kuras ābolus neiekļauj savā ēdienkartē. Šajā auglī ir ārkārtīgi augsts pektīna – šķīstošās šķiedras – saturs, kas samazina cukura līmeņa svārstības asinīs.

Mīts: āboli pazemina holesterīna līmeni

Šķīstošā šķiedra, kas atrodama ābolos, sasaistās ar taukiem zarnās, kas palīdz samazināt holesterīna līmeni. 

Mīts: āboli nodrošina detoksikāciju

Aknas ir atbildīgas par toksīnu izvadīšanu no organisma. Viena no labākajām un vienkāršākajām lietām, ko var darīt, lai palīdzētu aknām, ir veselīgs uzturs, kas paredz augļu, tai skaitā, ābolu, iekļaušana ēdienkartē. 

Ja ēdīsim vairākkārt pārstrādātu pārtiku vai arī dzīvesveida dēļ iedzīvosimies kādā veselības problēmā, kas prasa lietot zāles, aknām būs vairāk darba. Tādēļ sākam ar viena ābola iekļaušanu uzturā, aizstājot ar šo veselīgo augli čipsu paku vai kūpinājumu!

Mīts: āboli palīdz imūnsistēmai strādāt efektīvi

Sarkanie āboli satur antioksidantu, ko sauc par kvercetīnu. Daži pētījumi vēsta, ka kvercetīns var palīdzēt uzlabot un stiprināt kopējo veselības stāvokli, tātad – arī imūnsistēmu, it īpaši, lielas slodzes gadījumos. 

Mīts: āboli palīdz uzturēt sirdi veselu

Pētījumi uzrāda saistību augstai šķīstošo šķiedrvielu uzņemšanai ar lēnāku holesterīnu nogulsnēšanos artērijās. Fenola savienojums, kas atrodas ābolu mizās, arī neļauj organismā nonākušajam holesterīnam, sadzīviski runājot, pielipt un sacietēt uz artēriju sieniņām. Kad šis aplikums uzkrājas artērijās, “aizsērējums” apgrūtina asins plūsmu uz sirdi, izraisot koronāro artēriju slimību. 

Tomēr ābols viens pats nedz ārstēs, nedz arī pilnībā pasargās sirdi no visām vainām. Līdztekus jābūt arī fiziskām aktivitātēm un, protams, ja ārsts ir nozīmējis medikamentus, piemēram, asinsspiediena mazināšanai, tie noteikti lietojami un ar āboliem vai citām dabas veltēm nav aizstājami.

Mīts: āboli novērš hemoroīdu rašanos

No ābolu ēšanas vien hemoroīdi nepazudīs, tos vienkārši mazāk provocēs aizcietējuma radītais spiediens. Taču šķiedrvielas un pietiekams šķidruma daudzums palīdz kontrolēt aizcietējumus, uztur vienmērīgu un līdzsvarotu zarnu darbību un novērš sasprindzinājumu tualetes apmeklējuma laikā, kas neizbēgami rodas, ja vēders nedarbojas kā pulkstenis.