Kam pievērst uzmanību, lai varētu nodzīvot garu un laimīgu mūžu ar veselu sirdi?

Kāpēc sirds apstājas?

Sirds un asinsrites slimības, kas visbiežāk kļūst par nāves cēloni, ir 

• koronārā sirds slimība, 
• insults,
• sirds mazspēja.

Koronārā sirds slimība, kuras sekas var būt gan miokarda infarkts, gan sirds mazspēja, nereti saistīta ar virkni citu slimību un dzīvesveida kļūdām, piemēram, cukura diabētu, augstu holesterīna līmeni, smēķēšanu, mazkustīgu dzīvesveidu. 

Insults var būt:

• išēmisks – saistīts ar smadzeņu asinsvadu nosprostošanos aterosklerozes vai trombozes dēļ;
• hemorāģisks – saistīts ar asinsvada plīsumu. 

Išēmiska insulta gadījumā viens no biežākajiem iemesliem ir mirdzaritmija, bet asinsizplūdumu galvā bieži izraisa augsts un nekontrolēts asinsspiediens. 

Sirds mazspēja parasti ir kādas citas sirds slimības sekas – pārciests miokarda infarkts, sirds muskuļu slimības, vārstuļu slimības, slikti kontrolēta arteriāla hipertensija un citi iemesli – gan dzīves laikā iegūti, gan iedzimti.

Kādas ir biežākās kļūdas?

Savas veselības atstāšana otrajā plānā

Latvijā cilvēki ir ļoti pacietīgi, īpaši cilvēki, kas veic lauku darbus un ir citādi aizņemti, bieži veselību noliek otrajā plānā. Tomēr tai ir jābūt katra cilvēka prioritātei, jo nereti pie ārsta vai slimnīcā nonāk pacienti jau ar notikušu infarktu vai insultu, ko varēja novērst, ja palīdzība tiktu meklēta pie pirmajiem brīdinošajiem signāliem.

Neapzinīga un neregulāra medikamentu lietošana

Reizēm pacienti uzskata, ka medikamentus, piemēram, sirds mazspējas vai citu sirds veselības problēmu ārstēšanai, var lietot kursa veidā un pārtraukt lietot, kad iepakojums iztukšots. Ja rodas jautājumi par medikamentu lietošanas izmaiņām, tas noteikti ir jāpārrunā ar ārstējošo ārstu.

Pārlieku paļaušanās uz “labiem gēniem”

“Manā vecmāmiņa dzīvoja līdz 90 gadiem – ilgdzīvošana mums ir gēnos!” šo vai līdzīgu secinājumu nereti sanāk dzirdēt no pacientiem kā attaisnojumu vieglprātīgākai pieejai savai sirds veselībai, saka kardioloģe B. Barone. Tomēr, kā uzsver ārste, nedrīkstam vieglprātīgi paļauties uz “labajiem gēniem” vien. 

Kam jāpievērš uzmanība noteiktā vecumā?

No 20 līdz 40 gadu vecumam

Pirmo reizi holesterīna rādītāju ieteicams noteikt, jau uzsākot skolas gaitas, lai pārliecinātos, ka bērnam nav iedzimtas ģimenes hiperholisterinēmijas, kad paaugstinātu holesterīnu asinīs diktē gēni. Ja viss kārtībā un holesterīns atbilst normai, nākamo reizi šo rādītāju asinīs nosaka 18 gadu vecumā un tad vēl pēc 10 gadiem. 

Tomēr reizēm gadās, ka vienmēr holesterīns turējies normas robežās, bet ap 30 gadu vecumu tas pēkšņi paaugstinās, lai gan šķiet, ka dzīvesveidā nekas būtiski nav mainījies. 

Ap 30 gadu vecumu cilvēka organismā atkal mainās hormonu diktētā vielmaiņa, un organisms sāk vairāk ražot arī holesterīnu. Šis vecums ir tas laiks, kad cilvēkam ir vislielākais potenciāls uz garīgo un fizisko darbu, ko nosaka aktīvā vielmaiņa – organisms ar maksimālu jaudu ražo visu nepieciešamo, lai to varētu ņemt un tērēt. Un ražo arī holesterīnu, lai var fiziski smagi strādāt, sportot, bet, ja fizisku aktivitāšu pietrūkst, muskuļi netiek nodarbināti, kādā brīdī arī holesterīns asinīs sāk paaugstināties. 

Taču arī sportot vajag ar prātu! Tiklīdz sportiskās aktivitātes kļūst intensīvākas, treniņi pāriet nopietnākā līmenī, pirms tam ieteicams veikt izmeklējumus, veikt ehokardiogrāfiju, lai izslēgtu iedzimtas vai dzīves laikā iegūtas sirdskaites un noskaidrotu, vai plānotā fiziskā slodze nekaitēs. Ja sports tuvojas profesionālam līmenim, arī attieksmei pret sirdi jākļūst profesionālai – jāveic slodzes tolerances testi, veloergometrija, jāpārliecinās, vai slodzes laikā nerodas sirds ritma traucējumi.

Kā vēl ar uzturu samazināt holesterīnu?

• Biežāk brokastīs izvēlies auzu pārslas – pilngraudu musli, putras.
• Centies pievienot maltītēm nedaudz linsēklu, kad vien tas iespējams.
• Deserta vietā izvēlies svaigus augļus.
• Ik dienu apēd vismaz pa vienam ābolam.
• Biežāk ēdienkartē iekļauj pupiņas, zirņus un lēcas.
• Iekļauj uzturā liesus olbaltumvielu avotus – grieķu jogurtu, pākšaugus, balto vistas gaļu, tītara gaļu, tofu, pienu ar samazinātu tauku saturu.
• Mazāk ēd produktus, kas satur piesātinātos taukus – treknu gaļu un treknus piena produktus.
• Izvairies no produktiem, kas satur transtaukskābes – tie ir rūpnieciski gatavoti saldumi, gaļas produkti, ātrās ēdināšanas produkti, neveselīgi našķi.

No 40 līdz 50 gadu vecumam

“Asinsspiedienam vienmēr jābūt 120/80 mmHg un pulsam no 60 līdz 70 sitieniem minūtē neatkarīgi no tā, vai cilvēkam ir 18 vai 50 gadu. Šie skaitļi gluži kā reizrēķins jāzina katram,” saka farmaceite I. Krastiņa. Lai šie rādītāji saglabātos normas robežās, nepieciešams mazināt riska faktorus:

• atmest smēķēšanu, 
• ēst veselīgu, vitamīniem un minerālvielām bagātu ēdienu, 
• samazināt stresa līmeni ikdienā,
• iekustināt mazkustīgo dzīvesveidu. 

Pēc 40 gadu vecuma vielmaiņa kļūst lēnāka, šajā vecumposmā arī daudzi, ko daba apveltījusi ar slaidu augumu, ievēro, ka ķermeņa formas mainās, svars var pieaugt. Liekais svars ir vēl viens būtisks riska faktors, kas nelabvēlīgi ietekmē sirdi, veicina gan asinsspiediena, gan holesterīna līmeņa paaugstināšanos. 

Sirds novērtēs Vidusjūras diētu, kurā netrūkst svaigu dārzeņu, zivju un olīveļļas, kas satur vērtīgās taukskābes, jāēd avokado, rieksti, pākšaugi, auzu pārslas, ķiploki. Ja nevar nodrošināt, ka zivis tiek baudītas vismaz trīs četras reizes nedēļā, papildus jāuzņem zivju eļļa, kas satur Omega-3 taukskābes. 

No 40 gadu vecuma holesterīna rādītājs jānosaka reizi piecos gados, ja vien iepriekš tas netika uzrādīts paaugstināts un nav citu kardiovaskulāro riska faktoru. 

Jāatvēl laiks atpūtai no darbiem un 7–8 stundu veselīgam miegam.

3 zelta padomi sirds veselībai šajā vecumā

• Turpini sportot. Vislabāk, ja tie ir spēka treniņi, kas prasa muskuļu slodzi un patērē holesterīnu. Arī vingrošana, braukšana ar velosipēdu, pastaigas un citas aktivitātes var nedaudz samazināt tā saukto sliktā un paaugstināt labā holesterīna līmeni.

• Mācies atpūsties! Stress un pārslodze ir kaitīga sirds veselībai un var tai radīt papildu riska faktorus.

• Atceries, ka paaugstināts holesterīns ir īpaši bīstams kombinācijā ar smēķēšanu, lieko svaru, paaugstinātu asinsspiedienu un cukura diabētu. Jāatrod gribasspēks, lai atbrīvotos no kaitīgajiem dzīvesveida paradumiem, jāzina savs cukura līmenis asinīs. 

60 un vairāk gadu

Arī situācijās, kad hipertensijas vai paaugstināta holesterīna mazināšanai ārsts izrakstījis medikamentus vai arī cilvēkam konstatēta kāda sirds un asinsvadu saslimšana, veselīgs dzīvesveids aizvien spēlē lielu lomu. Tiesa, ar gadiem mainās garšu izjūta, kārojas vairāk saldu vai sāļu, bet atceries – sāļiem ēdieniem nē!

Veselam cilvēkam dienā nevajadzētu uzņemt vairāk par 4–5 gramiem sāls, bet, ja asinsspiediens ir paaugstināts, sāls patēriņš nedrīkst pārsniegt 1–2 gramus dienā. 

Lai stiprinātu sirds un asinsvadu veselību, var uzņemt koenzīmu Q10, kas nodrošina šūnas ar enerģiju. Tas ir īpaši svarīgi tiem, kam jau diagnosticēta kāda sirds un asinsvadu slimība. Arī magnijs un kālijs palīdz normalizēt sirdsdarbību un asinsspiedienu. Fiziskajām aktivitātēm ieteicams nedēļā atrast vismaz 3–5 stundas, jo kustību laikā tiek sabalansēta cukura un holesterīna vielmaiņa, norūdīti asinsvadi, to iekšējā gļotāda kļūst gluda, un uz tādas holesterīnam vairs nav tik viegli nogulsnēties.

Kāda ir ģimenes slimību vēsture?

Nozīmīgs faktors rūpēm par sirds veselību ir savas ģimenes slimību vēstures pārzināšana. Runājot par sirds slimībām, būtu svarīgi zināt, vai ģimenē ir bijuši agrīni kardiovaskulāri notikumi:

• infarkts, 
• insults (vīriešiem līdz 55 gadu vecumam, sievietēm – līdz 65 gadu vecumam),
• pēkšņa nāve agrīnā vecumā vai sporta, fizisko aktivitāšu laikā – tādos gadījumos var būt kardiomiopātijas vai iedzimtu ritma traucējumu risks. 

Ja esam informēti par šiem riskiem, varam tos mazināt, labāk kontrolēt – laikus veikt pārbaudes, piemēram, holesterīna līmeņa analīzes, ehokardiogrāfiju, Holtera monitorēšanu, atbilstoši individuālajai situācijai. 

“Mēs nevaram ietekmēt savu vecumu, dzimumu, nelabvēlīgo iedzimtību, bet mēs varam ietekmēt pārējos – modificējamos kardiovaskulārā riska faktorus, piemēram, asinsspiedienu, holesterīna līmeni, smēķēšanu, lieko svaru,” uzsver B. Barone.