Cik ilgi jāpaliek mājās, ja esi slims ar Covid-19 un vēl 7 jautājumi par rīcību inficēšanās gadījumā

Cik ilgi jāpaliek mājās, ja “ātrais tests” ir pozitīvs un ir infekcijas simptomi?

Ja ir saslimšanas simptomi – drudzis, sāpošs kakls, klepus, iesnas –, vajadzētu palikt mājās, sazināties ar ģimenes ārstu un ārstēties, līdz simptomi izzūd un pēc tam vēl trīs dienas. Ja akūti augšējo elpceļu saslimšanas simptomi turpinās ilgāk par nedēļu, papildu trīs dienas nepiemēro.  
 

Vai jāpaliek mājās, ja tests pozitīvs, bet simptomu nav?

Covid-19 var noritēt arī bez simptomiem, lai gan paštests ir pozitīvs. Tad mājas izolācijā vajadzētu pavadīt vismaz trīs dienas, skaitot no nākamās dienas pēc tā veikšanas.

Vajadzētu ievērot drošības pasākumus, piemēram, rūpīgi mazgāt rokas, nelietot kopējus traukus ar citiem mājsaimniecībā dzīvojošajiem. Ja ir vajadzīga darbnespējas lapa, tad, protams, jāsazinās ar ģimenes ārstu. Bet, iespējams, tas nav nepieciešams, jo ar darba devēju var vienoties par iespēju strādāt attālināti. 
 

Vai aizvien ir iespējams veikt bezmaksas testu laboratorijā?

Valsts apmaksāta testēšana patlaban notiek tikai stacionārajās iestādēs simptomu gadījumā – to izvērtē pati veselības aprūpes iestāde – un atsevišķos gadījumos arī grūtniecēm. Ja ir simptomi un vienkārši gribas pārliecināties, vai tiešām esat inficējies ar Covid-19, laboratoriski veikts tests patlaban ir maksas pakalpojums. Šobrīd plaši pieejami Covid-19 testi, kurus katrs pats var veikt mājās.
 

Cik precīzi ir testi, kas palikuši pāri vēl no iepriekšējiem iepirkumiem? Bērniem tādus aizvien dala skolās, pieaugušajiem – darba vietās.

Šobrīd cirkulē koronavīrusa omikrona paveidi, tāpēc šie testi aizvien ir derīgi, ja vien ir atbilstošs derīguma termiņš. Reizēm cilvēki apšauba rezultātu ticamību, jo ir visi simptomi, bet Covid-19 tests negatīvs. Taču var būt arī tā, ka testa veikšanas brīdī vīruss organismā vēl nav tik ļoti savairojies, lai uzrādītu pozitīvu rezultātu. Jebkurā gadījumā – ja ir saslimšanas simptomi, jāpaliek mājās un jāārstējas. 
 

Vai pārējiem mājsaimniecībā dzīvojošajiem būtu jāpaliek mājās, ja kāds no ģimenes locekļiem slimo ar Covid-19?

Vairs nav noteikts, ka kaut kas būtu jādara obligāti. Bet katram sabiedrības loceklim ir jāsaprot, ka no paša rīcības atkarīga pārējo veselība. Līdz ar to savam veselības stāvoklim jāseko individuāli un jāpadomā arī par pārējiem: ja man ir slimības simptomi, tad neeju uz darbu; ja mājsaimniecībā ir Covid-19 slimnieks, ar kuru regulāri kontaktējos, man kā kontaktpersonai saslimšanas risks ir lielāks. 
 

Kontaktpersonām ieteicams palikt mājās un strādāt attālināti septiņas dienas pēc pēdējā kontakta ar Covid-19 slimnieku. 

Ja par to ar darba devēju nav iespējams vienoties, strādājot klātienē, vajadzētu lietot respiratoru vai sejas aizsargmasku, ceturtajā un septītajā dienā pēc pēdējā kontakta ar inficētu personu veikt paštestu un citus drošības pasākumus. 

Skolu un bērnudārzu audzēkņiem nav iespēja šādā situācijā palikt mājās, bet noteikti jānovēro veselības stāvoklis.
 

Cik ilgs ir slimības inkubācijas periods un kad tā ir vislipīgākā?

Covid-19 infekcija savu dabu nav mainījusi. Tāpat kā iepriekšējos gados, cilvēks var inficēt citus jau divas dienas pirms simptomu parādīšanās. Nav iespējams noteikt, kurā brīdī slimība ir vislipīgākā, tas atkarīgs no saslimšanas gaitas, bet parasti – piektajā līdz septītajā dienā. 

Jāņem vērā arī tas, ka sabiedrībā izveidojusies hibrīdimunitāte, jo daudzi iedzīvotāji Covid-19 jau pārslimojuši un pat vairākkārt, daudzi ir vakcinējušies. Arī sabiedrībā cirkulējošo omikrona paveidu klīniskā gaita ir vieglāka nekā delta paveidiem Covid-19 pirmsākumos, kad dienā bija vairāk nekā tūkstoš saslimušo un ļoti daudzi smagā stāvoklī nonāca stacionāros. 
 

Vai bērnus ir ieteicams vakcinēt pret Covid-19?

Pašreiz tiek rekomendēts vakcinēt bērnus, kuriem ir hroniskas saslimšanas. Bet par šo tēmu noteikti ir vērts aprunāties ar ģimenes ārstu vai speciālistu, kurš bērnu novēro. 

Taču noteikti vajadzētu apsvērt vakcināciju pret gripu, jo bērni ir lielākie šīs slimības izplatītāji. 

Viņi gripu parasti pārslimo vieglāk, bet pastāv liels risks inficēt vecākus, vecvecākus, kam tas ir sevišķi bīstami, piemēram, hronisku slimību gadījumos.
 

Vai nevajadzētu tomēr atsākt lietot sejas maskas? 

Lēmuma, kas to noteiktu par obligātu drošības pasākumu, šobrīd nav. Sejas aizsargmasku vai respiratoru lietošanu vajadzētu izvērtēt individuāli. Šādu iespēju ieteicams apsvērt riska grupām, piemēram, senioriem, cilvēkiem, kam ir hroniskas slimības, ja nepieciešams doties uz vietām, kur ir pūļi un nav iespējams distancēties, tajā skaitā braucot sabiedriskajā transportā.