Vai jūties slikti, kad saules maz, dienas apmākušās un īsas?

Kāpēc ziemā jūtamies slikti?

Saules gaismas trūkums ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē gan fizisko veselību, gan emocionālo labsajūtu un imunitāti, stāsta Z. Zitmane. Īsākas dienas nozīmē mazāku D vitamīna uzņemšanu, kas tieši ietekmē kaulu veselību, imūnsistēmu un daudzus citus svarīgus procesus. 

Tāpat uzturā daudz mazāk tiek lietoti svaigi sezonāli augļi un dārzeņi, kas ir bagāti ar vitamīniem un minerālvielām. Nepareiza diēta arī var sekmēt nogurumu un enerģijas trūkumu.

Savukārt aukstais un mitrais laiks veicina infekciju slimību izplatību, un novājinātā imunitāte var nebūt pietiekami spēcīga, lai cīnītos ar baktērijām un vīrusiem.

Tādēļ šajā laikā ieteicams pievērst uzmanību tam, lai uzņemtu organismam svarīgos vitamīnus un minerālvielas. 

• Normālai nervu sistēmas darbībai nepieciešami C, D un B grupas vitamīni un magnijs. Magnijs un B grupas vitamīni ne vien veicina normālu nervu sistēmas darbību, bet arī palīdz mazināt nogurumu un nespēku, kā arī nodrošināt normālu enerģijas ieguves vielmaiņu. 
• C vitamīns palīdz nodrošināt normālu enerģijas ieguves vielmaiņu, arī samazināt nespēku un nogurumu. 

Kas ir sezonālā depresija?

Šajā laikā ir izplatītas arī garastāvokļa izmaiņas – ap 10% ziemeļu puslodes iedzīvotāju ik gadu attīstās sezonāli afektīvi traucējumi jeb sezonālā depresija. Pat cilvēki, kuriem nav depresijas diagnozes, bieži var izjust motivācijas un enerģijas trūkumu. 

Sezonālā depresija parasti izpaužas ar:

• nogurumu, 
• samazinātu enerģiju un motivāciju,
• miegainību, 
• sociālu izolāciju. 

Viens no ieteikumiem, kā to risināt, ir maksimāli izmantot dabīgo dienas gaismu, pavadīt pēc iespējas vairāk laika ārpus telpām, jo tas var uzlabot garastāvokli. Regulāras fiziskās aktivitātes, tostarp pastaigas, ir lielisks veids, kā palielināt enerģiju un uzlabot noskaņojumu, pat ja laikapstākļi nav ideāli! 

Tāpat sarunas un kopīgas aktivitātes ar draugiem un ģimeni palīdz uzturēt emocionālo saiti un izvairīties no izolācijas sajūtas. 

Ja jūtaties slikti un ir izteikta nevēlēšanās nodarboties ar ikdienas aktivitātēm, konsultējieties ar savu ģimenes ārstu!

Vieglākos gadījumos, nemiera, stresa, trauksmes gadījumā noderēs ārstniecības augu līdzekļi ar nomierinošu iedarbību, kuru sastāvā izmanto, piemēram, piparmētru, melisu, baldriānu, māteri, asinszāli, apini, lavandu. Ja 7–10 dienu laikā sūdzības pastiprinās vai simptomi saglabājas, ir jāvēršas pie ārsta!

Kā tikt vaļā no miegainības?

Ilgi un tumši ziemas rīti var izjaukt regulāro miega ciklu, izraisot vēlmi gulēt ilgāk, rada nogurumu un samazinātu enerģijas līmeni dienas laikā. 

To risināt var palīdzēt regulārs miega grafiks, fiziskās aktivitātes un veselīgs uzturs.

Tāpat ieteicams lietot ārstniecības augus, kas darbojas tonizējoši, palīdz mazināt nogurumu, veicina garīgās un fiziskās darba spējas, kā arī labvēlīgi ietekmē imunitāti. Kā zināmākos var minēt eleiterokoka saknes, rožainās rodiolas sakneņus un žeņšeņa saknes. 

Ja gribas vairāk ēst

Aukstais laiks var ietekmēt ēšanas paradumus.

1. Ķermenis izmanto enerģiju, lai sasildītos, tāpēc var prasīt papildu enerģiju, ko iegūst no pārtikas, īpaši – kalorijām bagātiem pārtikas produktiem. 
2. Aukstais laiks veicina vēlmi pēc siltiem, mājīgiem ēdieniem, kas bieži ir bagāti ar kalorijām – tā ir emocionāla bauda, kas rada siltuma un komforta sajūtu.
3. Daži no cilvēkiem uz garastāvokļa izmaiņām reaģē, palielinot ēšanas daudzumu. 

Lai saglabātu veselīgu uzturu ziemas laikā, izvairītos no liekā svara un saglabātu labu enerģijas līmeni, svarīgi pievērst uzmanību pārtikas produktu kvalitātei, uzturēt mērenību un sekot veselīga uztura plānam. 

Ja negribas kustēties

Bieži vien tie, kas vasarā labprāt sporto ārā, iestājoties aukstākam laikam, vairs nevar saņemties āra fiziskajām aktivitātēm. Taču patiesībā fiziskās aktivitātes ziemas mēnešos var būt īpaši noderīgas, lai uzlabotu emocionālo un fizisko stāvokli. 

Fiziskās aktivitātes veicina endorfīnu jeb laimes hormonu ražošanu, kas uzlabos garastāvokli un samazinās ziemas nogurumu, kā arī tiks stiprināta imūnsistēma un organisma izturība. 

Sportošana vēsā laikā ir veselīga, ja ievērojat pareizus piesardzības principus, piemēram, pareizu apģērba izvēli, izmantojot vairāku slāņu apģērbu, aizsargājot rokas, kājas, ausis un galvu. Iesildīšanās vingrinājumi pirms došanās ārā palīdzēs sagatavot asinsriti un muskuļus fiziskai slodzei. Pats galvenais – dariet to, kas jums patīk un rada prieku!