Kopš pandēmijas sākuma dubultojies cilvēku skaits ar POTS! Kas tas ir, kā atpazīt un kāpēc bīstamas fiziskās aktivitātes?

Ko nozīmē POTS?

Posturāls – saistīts ar ķermeņa stāvokli.
Ortostatisks – saistīts ar stāvēšanu taisni.
Tahikardija – paātrināta sirdsdarbība.
Sindroms – simptomu grupa.

“Ja aplūkojam, kādām iedzīvotāju grupām organismu var uzskatīt par novājinātu un vairāk pakļautu dažādām infekcijām un to sekām, saraksts ir visai garš – sākot no tiem, kas sirgst ar hroniskām kaitēm, cilvēkiem ar aptaukošanos, smēķētājiem (arī citu atkarību raisošu vielu lietotājiem), onkoloģiskajiem pacientiem līdz tiem, kuri tikko izslimojuši pavisam vienkāršu, piemēram, rinovīrusu. Ja vēl pieskaitām bērnus, pusaudžus un seniorus, ir skaidrs, ka pastāvīgi vai īslaicīgi novājināta imūnsistēma ir ļoti daudziem.

Tiem visiem vīrusu infekciju slimības, jo sevišķi Covid-19, var izraisīt vēl pirms dažiem gadiem maz zināmas un retas blakusparādības. Viena no tām ir POTS,” norāda Inga Orleāne, interniste, kardioloģe “Veselības centru apvienībā”.
 

POTS izpausmes

“Posturālās ortostatiskās tahikardijas sindroms (POTS) ir stāvoklis, kura dēļ, pieceļoties no guļus stāvokļa stāvus vai pat nedaudz pastāvot, rodas vairāku simptomu kopa, piemēram, paātrināta sirdsdarbība, reibonis, nogurums. 

Ir pacienti, kurus nomoka netipiska sirdsdarbības ātruma palielināšanās pēc pozīcijas maiņas vai, piemēram, tas sākas, stāvot rindā pēc pirkumiem. 

Ikvienam kādreiz var sareibt galva, piemēram, strauji iztaisnojoties, bet šis ir citādi un parasti tas cilvēkiem izraisa biedējošās sajūtas – sirdsdarbība ievērojami paātrinās, pat pieceļoties no sēdus pozas. Līdztekus pacienti ziņo par citiem simptomiem, tostarp reiboni, nogurumu, smadzeņu miglu un kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumiem,” skaidro ārste un piebilst, ka starp POTS pacientiem ir arī tādi, kuri sirgst ar mialģisko encefalomielītu/hroniska noguruma sindromu (ME/CFS), kam raksturīgs pēcslodzes vārgums, no kura ir grūti atgūties. 
 

POTS mehānisms

Parasti pieceļoties gravitācija liek apmēram 10 % līdz 15 % asiņu sakrist ķermeņa lejasdaļā – vēderā, kājās, pēdās, arī rokās. Tas nozīmē, ka smadzenēs to nonāk mazāk, reizēm izraisot īslaicīgu reiboni. Veselam cilvēkam tā nenotiek bieži, jo kāju muskuļi palīdz asinis sūknēt atpakaļ uz sirdi. Turklāt autonomā nervu sistēma nodrošina virkni ātru reakciju. 

Lai kompensētu mazāku asins plūsmu, organisms atbrīvo hormonus epinefrīnu (adrenalīnu) un norepinefrīnu. Tie liek sirdij pukstēt nedaudz ātrāk un ar lielāku spēku. Norepinefrīns arī izraisa asinsvadu sašaurināšanos. Tādējādi sirdī un smadzenēs atgriežas vajadzīgais asiņu daudzums.
 

“POTS gadījumā, cilvēkam stāvot, lielāks asins daudzums uzkrājas sirds apvidū. Organisms uz to reaģē, atbrīvojot vairāk norepinefrīna vai epinefrīna, taču asinsvadi nespēj normāli reaģēt uz šiem hormoniem, un sirds sāk sisties lielā ātrumā. Šī nelīdzsvarotība var izraisīt reiboni, ģīboni un spēku izsīkumu. Lai gan patlaban uzskata, ka POTS nav dzīvībai bīstams, tas var ievērojami sarežģīt ikdienas dzīvi. Labā ziņa – ir zināmas ārstēšanas stratēģijas, kas var palīdzēt mazināt simptomus.”
 

POTS simptomi

Simptomi parādās uzreiz vai dažas minūtes pēc piecelšanās sēdus vai stāvēšanas. Guļus stāvoklis var dažus no tiem mazināt. Sekas – pacienti, kuri cieš no POTS, savu nespēku un simptomus cenšas mazināt guļot, kas nereti nozīmē, ka guļus stāvoklī tiek pavadītas dienas, nedēļas, mēneši. 
 

Lai gan zināmākais no simptomiem ir paātrināta sirdsdarbība, simptomātika ir daudzveidīga un katram pacientam var atšķirties. 

• Sirdsklauves vai paātrināta sirdsdarbība.
• Reibonis, īpaši stāvot kājās vai garākās pastaigās.
• Ģībonis vai tam tuvs stāvoklis.
• Aizmāršība un problēmas ar fokusēšanu (smadzeņu migla).
• Izsīkums/nogurums.
• Nervozitāte vai satraukums.
• Trīce un pārmērīga svīšana.
• Elpas trūkums (aizdusa).
• Sāpes krūtīs.
• Galvassāpes.
• Slikta pašsajūta.
• Vēdera uzpūšanās.
• Sejas nobālēšana un purpursarkana roku un kāju krāsa, ja tās ir zemākas par sirds līmeni.
• Miega traucējumi, ko izraisa sāpes krūtīs, paātrināta sirdsdarbība un pārmērīga svīšana miega laikā. 

Izcelsme un iespējamie saasinājumi

Pētnieki vēl nav pārliecināti, kas tieši izraisa POTS. Pašlaik pieņemts sagrupēt to apakštipos: neiropātijas; hiperadrenerģiskie; hipovolēmiskie POTS. Taču ir arvien vairāk pierādījumu, ka POTS varētu būt autoimūna slimība, proti, imūnsistēma nezināmu iemeslu dēļ uzbrūk veseliem audiem.
 

POTS simptomi bieži pasliktinās šādās situācijās:

• atrodoties siltā vidē, piemēram, karstā vannā vai dušā, vai karstā telpā; 
• ilgstoši stāvot, piemēram, gaidot rindā vai iepērkoties; 
• vingrojot vai sportojot;
• menstruāciju laikā;
• lietojot uzturā daudz ogļhidrātu;
• dehidrācijas rezultātā. 

Diagnoze un testi

Inga Orleāne norāda: “POTS veselības aprūpes sniedzējiem var būt grūti diagnosticēt daudzu un dažkārt pretrunīgu simptomu dēļ. Turklāt tie rodas un attīstās laika gaitā, attiecīgi – ir grūti saistāmi ar pirmcēloni. Pacientiem simptomi var būt mēnešiem ilgi, pirms tiek uzstādīta POTS diagnoze.

Vispirms ir jāievāc anamnēze – jānoskaidro par simptomiem, ko jūt pacients, lietotajiem medikamentiem un slimības vēsturi. Būs nepieciešama fiziskā pārbaude, mērot sirdsdarbības ātrumu un arteriālo asinsspiedienu, ja tiek mainīts ķermeņa stāvoklis. Iespējams, jāveic papildu testus, lai palīdzētu apstiprināt POTS diagnozi vai izslēgtu citas slimības.”
 

Viens no vienkāršākajiem testiem, ko var veikt katrs veselības aprūpes speciālists, ir tā dēvētais 10 minūšu NASA tests. 

Pacients apguļas uz kušetes, un viņam divreiz izmēra asinsspiedienu un sirdsdarbību. Tad palūdz piecelties, atspiesties pret sienu (lai nepaģībtu), atkal izmēra asinsspiedienu un sirdsdarbību, mērījumus atkārto 10 reizes ik pēc minūtēm. 

Standartā POTS diagnosticē, ja, kājās stāvot, pulss pieaug par 30 sitieniem minūtē. Taču dažkārt tie var būt 20 vai 40 sitieni minūtē, diagnoze jāskata kontekstā ar citām pazīmēm. 

POTS ir disautonomijas paveids, ja pacients neatbilst POTS kritērijiem, iespējams, viņam ir citi autonomās nervu sistēmas traucējumi, ko dēvē par disautonomiju.

POTS vadība un ārstēšana

“Svarīgi apzināties, ka POTS nav iespējams izārstēt. Tā vietā izmanto vairākas stratēģijas, lai pārvaldītu POTS simptomus. Ārstēšana ir individuāla, pamatojoties uz konkrēto simptomātiku. Galvenās ārstēšanas formas ir vingrojumi un fiziskās aktivitātes, kā arī pielāgota diēta,” saka ārste, gan piebilstot, ka 

nederēs kura katra aktivitāte, un, ja POTS iestājies kā Covid-19 sekas, tad vingrošana vispār nebūs piemērota.

Vispārīgi norādījumi par uztura izmaiņām 

• Palielināt nātrija daudzumu uzturā no 3000 miligramiem (mg) līdz 10 000 mg dienā. Tas varētu šķist savādi, jo parasti ārsti rekomendē ierobežot sāls patēriņu, taču POTS gadījums ir citāds. Lai vienlaikus nenodarītu sev pāri, var vienkārši papildināt ēdienkarti ar veselīgākām sāļajām uzkodām, piemēram, buljonu, marinētiem gurķiem, olīvām, anšoviem, skābētiem kāpostiem. Nevajadzētu aizrauties ar sāļiem čipsiem un krekeriem.
• Dzert 2 līdz 2,5 litrus šķidruma dienā. Ūdens ir labākā izvēle.
• Ēst mazas un biežas maltītes, nevis dažas lielas. Apjomīgas ēdienreizes var pasliktināt POTS simptomus, jo organisms novirza daudz asiņu gremošanas procesam.
• Diēta ar augstu šķiedrvielu īpatsvaru un saliktajiem ogļhidrātiem var palīdzēt samazināt glikozes (cukura) līmeni asinīs un mazināt POTS simptomus.
• Veidot līdzsvarotu ēdienkarti – bagātu ar olbaltumvielām, dārzeņiem, piena produktiem un augļiem.
• Plānot iepirkšanos, izmantojot produktu sarakstu, lai pārliecinātos, ka ir izvēlēta veselīga pārtika.

Prognoze

Pacientiem ar POTS perspektīva kopumā ir laba, lai gan tā var nopietni traucēt ikdienas dzīvi. Lielākais risks ir gūt savainojumus, piemēram, noģībstot.

POTS simptomi var parādīties un izzust gadiem ilgi. Apmēram 80 % gadījumu stāvoklis uzlabojas, taču daudziem tā nenotiek. Tādēļ pats būtiskākais ir simptomu kontrole un šo simptomu radītā stresa pārvaldīšana.

Kā vingrot un kustēties, ja ir POTS?

Saskaņā ar ASV iegūtajiem datiem, 6 % pieaugušo amerikāņu pašlaik dzīvo ar garā kovida simptomiem. Tiek lēsts, ka 79 % no tiem novērotas POTS pazīmes.

Līdz nesenam laikam kā rehabilitācijas veidu ārsti rekomendēja mērenas fiziskā aktivitātes, taču jaunākās aptaujas vēsta – 89,5 % pacientu ziņo par recidīviem pēc slodzes. Savukārt citi pacienti – par grūtībām izpildīt atsevišķas ieteiktās aktivitātes. Tas ir ļoti augsts rādītājs.

Ja vien vingrošana nav kontrindicēta un ārstējošais speciālists lēš, ka no fiziskās slodzes paaugstināšanas stāvoklis nepasliktinātos, rūpīgi sekojot veselībai, ir vērts izmēģināt dažus fizisko aktivitāšu veidus. 
 

Izometriskie vingrinājumi 

Tie ietver muskuļu saraušanos, faktiski nekustinot ķermeni. Proti, izometriski saspiež muskuļus un virza asinis uz sirdi. Tos var veikt, guļot gultā vai sēdus. Ieteicams to darīt gultā pirms piecelšanās, lai sagatavotu ķermeni sēdēšanai un stāvēšanai. Taču pirms to uzsākšanas noteikti jākonsultējas ar ārstu un rūpīgi jāseko līdzi pašsajūtai. POTS kā t.s. garā kovida izpausme ļoti ātri izsīcina cietušā fiziskās spējas, kas reizumis neatjaunojas ne tikai stundu, bet pat dienu laikā. 
 

Lēna ķermeņa pārvietošana 

Uzmanīgi pāriet no guļus uz sēdus stāvokli, piemēram, uz gultas malas. Tur jāuzkavējas vairākas minūtes, ļaujot ķermenim dabiski pielāgoties pozīcijas maiņai. Nostājoties uz kājām, pirms spert soļus, brīdi jāpagaida, lai ļautu asinsspiedienam pielāgoties. 

Ja sareibst galva, dažas minūtes var palikt šajā pozīcijā, lai saprastu, vai reibonis pāriet izzūd. Ja nē, jāatgriežas iepriekšējā pozīcijā. Galvenais ir kustēties lēnām.
 

Sākumā – pieticīga pastaigu programma 

Ieteicams saskaitīt, cik soļus var veikt, neradot simptomus. Šīs darbības ir sākotnējais sākumstāvoklis. Jāsāk ar pastaigu reizi dienā un, atbilstoši spējām, var palielināt pastaigas slodzi – nedaudz ilgākā laikā, attālumā vai pievienojot soļus. Ja ir laba pašsajūta, var pievienot otru pastaigu dienā. Vienkārša soļu skaitīšanas stratēģija – veikt 100 līdz 300 soļus stundā. Katru nedēļu vai ik pēc dažām nedēļām pievienot vairāk soļu ikdienas kopsummai.
 

Vienkārša joga vai pilates 

Pamata vingrojumu praktizēšana, koncentrējoties uz elpošanu. Taču tikai gadījumos, ja tas nepasliktina stāvokli. 
 

Vai ir zāles pret POTS?

“Nav neviena medikamenta, kas būtu apstiprināts tieši POTS ārstēšanai, tomēr var izrakstīt kādus konkrētus līdzekļus, kas palīdzētu tikt galā ar mokošajiem simptomiem. Parasti tie ir preparāti, kas nodrošina sāls aizturi vai tādi, kas var mazināt tahikardiju. Tā kā zēlām mēdz būt blakusparādības un tās var mijiedarboties, saruna ar farmaceitu, līdztekus ārsta rekomendācijām, ir ieteicama. 

POTS simptomu kontrole ietver bieža pulsa un asinsspiediena uzraudzību. Regulāra asinsspiediena un pulsa mērīšana un, kas īpaši svarīgi – pierakstīšana, var sniegt ieskatu slimības gaitā un palīdzēt precizēt ārstēšanu. Pacientam ieteicams iegādāties kvalitatīvu asinsspiediena mērīšanas ierīci un pulsometru. 

Svarīga POTS pacientiem ir arī miega pārvaldība, jo POTS tā kvalitāti var ietekmēt. Slimībai, ar ko sirgstot, pacients daudz laika pavada guļus, pilnvērtīgs miegs naktīs kļūst grūtāk iegūstams. Tādēļ ieteicama ir stingra miega režīma ievērošana, guļamtelpas vēdināšana un, specifiski šai slimībai, gultas galvgaļa pacelšanai uz augšu nelielā leņķī. 

Medicīnas prece, ko var ieteikt pacientiem, ir kompresijas zeķes – arī tās var palīdzēt izspiest asinis no kājām, lai mazinātu POTS simptomus,” norāda Inga Orleāne.