Kā novērst dzemdes kakla vēzi – valsts apmaksāto pasākumu kopums profilaksei

Latvijā dzemdes kakla vēzis ir otrs biežāk sastopamais audzējs sievietēm līdz 45 gadu vecumam un trešais izplatītākais vēža izraisītas nāves cēlonis sievietēm pēc krūts un plaušu vēža. Katru mēnesi Latvijā no šīs slimības mirst ap 10 sieviešu. Tās ir sievietes spēka gados – gan tās, kuras vēl būtu spējušas dzemdēt, gan tās, kuras nepaspēja izaudzināt jau piedzimušos bērnus. Saslimstība ar dzemdes kakla vēzi pēdējo desmit gadu laikā ir pieaugusi par 20% – ik mēnesi šī slimība tiek diagnosticēta apmēram 20 sievietēm.

Dzemdes kakla vēzis (ieskaitot pirmsvēža bojājumus) sievietēm rada ļoti nopietnas veselības, psiholoģiskās un sociālās problēmas un ir arī emocionālā un fiziskā stresa cēlonis. Zinātniskos pētījumos ir noskaidrots šī vēža iemesls – 99% to rada ilgstoša CPV infekcija.

Ko atklāj skrīningā?

Salīdzinājumā ar citu vēžu skrīningiem dzemdes kakla vēža skrīningā tiek meklētas vēl pirmsvēža pārmaiņas, kuras atklājot un ārstējot, vēža attīstību ir iespējams novērst. Skrīninga tests sievietēm dažādos vecumos atšķiras - 25 līdz 30 gadus vecām sievietēm tiek veikta šūnu analīze jeb citoloģiskā izmeklēšana, ja analīžu rezultātos netiek konstatētas novirzes no normas, tad nākošais tests ir jāveic pēc trim gadiem. Savukārt vecuma grupā no 30 līdz 70 gadiem primāri pārbauda tieši CPV klātbūtni. Ja sievietei netiek atrasti augsta riska onkogēnie CPV tipi, kas var izraisīt priekšvēža izmaiņas vai vēzi, tad nākamo uzaicinājumu ierasties uz skrīninga pārbaudi sieviete saņems pēc pieciem gadiem, kas ir drošs laika periods, kurā vēzis neattīstīsies. Tātad, veicot dzemdes kakla vēža skrīningu, pārsvarā atklāj pirmsvēža pārmaiņas, kuras ārstējot, vēža attīstību ir iespējams nemaz nepieļaut. Smagas dzemdes kakla priekšvēža izmaiņas un vēzis attīstās tad, ja ja savlaicīgi neveic skrīningu.

Kā notiek skrīnings?

• Dzemdes kakla vēža skrīninga tests tiek veikts ginekoloģiskas apskates laikā. Analīzes paņemšana nav sāpīga un ilgst vien pārdesmit sekundes.
• Atkarībā no sievietes vecuma Latvijā ir spēkā divu veidu algoritmi – viens ir citoloģijas skrīningam sievietēm no 25 līdz 29 gadiem un otrs ir primārā cilvēka papilomas vīrusa skrīningam no 30 līdz 65 gadiem.
• Ja citoloģijas skrīningā testēšana ir bez rezultāta, tad tests jāatkārto pēc trim mēnešiem. Ja nav atrasts intraepiteliāls bojājums, tad jāgaida nākamais uzaicinājums pēc trim gadiem. 
• Turpinājumā – skaidrojums dažiem saīsinājumiem. AR CPV – augsta riska cilvēka papilomas vīruss. ASCUS – neskaidras nozīmes daudzkārtainā plakanā epitēlija šūnu atipiskas izmaiņas. ASC-H – daudzkārtainā plakanā epitēlija šūnu atipiskas izmaiņas, kad nevar izslēgt vidēju vai smagu displāziju. Dzemdes kakla displāzija ir pirmsvēža stāvoklis. LSIL un HSIL ir citoloģiskie apzīmējumi, kas norāda uz zemas vai augstas pakāpes intraepiteliālu bojājumu. AGUS – tās ir neskaidras nozīmes glandulāra epitēlija šūnu atipiskas izmaiņas.
• Tagad par to, kā saprast rezultātus. Ja ASCUS, AR CPV ir negatīvs, tad arī jāgaida nākamais uzaicinājums pēc trim gadiem. Bet, ja ASCUS, AR CPV ir pozitīvs, tad ir jāveic kolposkopija. Tāpat jāveic kolposkopija, ja testā uzrādās ASC-H. Savukārt, ja ir LSIL (viegla displāzija), AR CPV negatīvs, tad jāgaida nākamais uzaicinājums pēc trim gadiem. Ja LSIL, AR CPV ir pozitīvs, tad jāveic kolposkopija. 
• Tāpat ir jāveic kolposkopija, ja ir HSIL (vidēja vai smaga displāzija). Ja AGUS, AR CPV ir negatīvs, tad jāgaida nākamais uzaicinājums pēc trim gadiem. Ja AGUS, AR CPV ir pozitīvs, tad ir jāveic kolposkopija. Gadījumā, ja testā konstatē malignizācijas pazīmes, tad nepieciešama konsultācija pie onkoginekologa. Attiecībā uz AGUS rezultātiem, ja konstatē patoloģisku dzemdes asiņošanu, tad nepieciešams veikt atbilstošos izmeklējumus – ultrasonogrāfiju, endometriju, biopsiju.
   

Savukārt algoritms primārā cilvēka papilomas vīrusa skrīningam no 30 līdz 65 gadiem ir sekojošs. Ja ir pozitīvi citi augsta riska CPV un jebkurš izmainīts citoloģijas rezultāts (ASCUS, LSIL, AGUS, HSIL, ASC-H), tad veic kolposkopiju, bet, ja nav konstatētas izmaiņas, tad atkārto citoloģiju pēc viena gada, kad taktika ir līdzīga – ja ir jebkurš izmainīts citoloģijas rezultāts, tad veic kolposkopiju, bet, ja nav konstatētas izmaiņas, tad atkal atkārto citoloģiju pēc viena gada. Un ja tad ir jebkurš izmainīts citoloģijas rezultāts, veic kolposkopiju, bet, ja nav konstatētas izmaiņas, tad gaida nākamo uzaicinājumu, kas sanāk pēc trim gadiem (jo no 5 gadu cikla jau būs pagājuši 2 gadi, atkārotojot citoloģijas), bet, ja ir malignizācija, tad jādodas pie onkoginekologa. Ja tiek konstatēts AR/CPV 16 un/ vai 18 tips, neskatoties uz to, ka citoloģija ir neizmainīta jāveic kolopskopija.

Kā ārstē dzemdes kakla vēzi?

Ja tiek konstatētas augsta riska pirmsvēža izmaiņas, tad, lai neattīstītos vēzis, veic nelielu operāciju – izmainītās dzemdes kakla gļotādas daļas izgriešanu, ko sauc par dzemdes kakla elektroekscīziju. Tā ir ātra un vienkārša operācija, ko var salīdzināt ar zoba labošanu pie stomatologa, un 90% gadījumu tā ir efektīva. 

Ja ir konstatēts vēzis pavisam agrīnā stadijā, kad tā izplatība ir daži milimetri, arī to var novērst ar dzemdes kakla elektroekscīziju. Pēc šīm salīdzinoši nelielajām operācijām sieviete joprojām var plānot grūtniecību un veiksmīgi iznēsāt bērniņu. Taču, ja ir attīstījies izplatīts audzējs, tas nozīmē, ka ir vajadzīga plašāka operācija, tiek izoperēts dzemdes kakls, ar dzemdi, limfmezgliem, iespējams nepieciešama, arī staru un ķīmijterapija, un tad iespēja nākotnē plānot grūtniecību un radīt pēcnācējus zūd. Tas var atstāt sekas ne tikai uz reproduktīvo, bet arī vispārējo veselību. Tāpēc, runājot par dzemdes kakla vēža profilaksi, atbildīga un savlaicīga dalība skrīningā dāvā iespēju novērst vēzi un izvairīties no ļoti smagām sekām.

Vakcinējies pret vēža izraisītāju

Lai novērstu dzemdes kakla vēzi (un ne tikai), būtiska loma ir vakcinācijai pret Cilvēla papilomas vīrusu (CPV). Tā kā dzemdes kakla vēža izraisītājs vairāk nekā 99% gadījumu ir CPV, tad, vakcinējoties pret vīrusu, var efektīvi novērst dzemdes kakla vēzi. Latvijā valsts apmaksā vakcīnu pret deviņiem cilvēka papilomas vīrusa tipiem. Tā iekļauta Bērnu vakcinācijas kalendārā gan meitenēm, gan zēniem, vecumā no 12 līdz 17 gadiem. Tas ir ļoti būtiski, jo cilvēka papilomas vīruss skar abus dzimumus. Tas var izraisīt ne tikai dzemdes kakla, sievietes ārējo dzimumorgānu ļaundabīgas slimības, bet arī anālā apvidus, dzimumlocekļa, arī rīkles, balsenes vēzi. Daudzu pētījumu un valstu pieredze rāda, ka abu dzimumu vakcinācija ievērojami samazina šī vīrusa izplatību un samazina CPV izraisīto vēžu biežumu gan vīriešiem, gan sievietēm. 

Pret CPV parasti vakcinē ģimenes ārsti, bet vakcīnu var saņemt arī arī vakcinācijas kabinetos. Līdzīgi kā citas vakcīnas - tā ir parasta injekcija plecā. Vakcīnu var saņemt jau no deviņu gadu vecuma. Ja sieviete ir no paaudzes, kad valsts apmaksātas jauniešu vakcinācijas vēl nebija, tad viņai ir iespēja to veikt par saviem līdzekļiem- šie izdevumi būs mazāki nekā tie, kādi var rasties saslimstot ar vēzi. Arī pēc dzemdes kakla priekšvēža izmaiņu operācijas jeb elektroekscīzijas, slimība var atgriezties un īpaši aktuāla ir vakcinācija, kas var novērst atkārtotu infekciju ar CPV.

Lai arī Latvijā ir pieejami un valsts apmaksāti efektīvi instrumenti, kā novērst dzemdes kakla vēzi (dzemdes kakla vēža skrīnings un vakcinācija pret CPV), ļoti svarīga ir sabiedrības iesaistīšanās – atsaucība skrīningam un CPV vakcinācijai. Dzemdes kakla vēzi iespējams pilnībā novērst ar pašas sabiedrības līdzdalību, taču, lai tuvinātos mērķim, kad dzemdes kakla vēzis vairs nav sabiedrības veselības problēma, ir jāpanāk, ka vismaz 70% uzaicināto sieviešu veic dzemdes kakla vēža skrīninga izmeklējumus, savukārt 90% meiteņu ir vakcinētas pret cilvēka papilomas vīrusu, un 90% sieviešu, kurām konstatētas priekšvēža saslimšanas, saņem atbilstošu un mūsdienīgu ārstēšanu – tad dzemdes kakla vēzis attīstītos ļoti reti un sievietēm no tā nebūtu jāmirst.

Apraksts veidots sadarbībā ar Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fondu, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju un Latvijas Kolposkopijas biedrību.