Pašas pirmās 6 pazīmes, kas var liecināt par depresiju

Rakstu sērija "Depresija ģimenē" tapusi ar "Formula Vitale" atbalstu. 

Atšķirt depresijas simptomus no parastām dzīves grūtībām, kas arī var izraisīt skumjas, var būt sarežģīti, jo šo stāvokļu starpība ir niansēta. Tāpēc ir būtiski būt modriem un pievērst uzmanību brīdinājuma signāliem, kas var liecināt par depresiju.

Lūk, sešas  nozīmīgas pazīmes, kas var norādīt uz depresiju.

Pastāvīga nomāktības un skumju sajūta

Šī ir viena no biežākajām depresijas pazīmēm.

Jebkurš cilvēks var saskarties ar skumjām, kad notiek kāds zaudējums. Tomēr depresijas gadījumā skumjas ir ilgstošas – ir tukšuma, skumju izjūta bez acīmredzama iemesla. Skumjas nemazinās pat tad, ja dzīvē notiek patīkami notikumi.

Skumjas kā tāds smags mākonis nomāc tik ļoti, ka ir grūtības vispār izjust prieku. Šīs izjūtas var skart arī tos cilvēkus, kuru dzīvē viss no malas izskatās sakārtots – darbs ir, partnerattiecības ir, bērni veseli. It kā ārēji viss kārtībā, bet iekšēji ir tukšuma izjūta.

Intereses un prieka trūkums

Jau minētā nomāktības izjūta nereti neļauj izjust prieku ikdienā, bet tas nav viss – ja ir grūti izjust prieku, tad cilvēkam automātiski rodas iekšējs jautājums: “Kāda vispār jēga?” Tas var liecināt par intereses trūkumu.

Tas, kas agrāk patika, interesēja, sāk šķist bezjēdzīgs. Ir grūti atrast motivāciju darīt to, kas iepriekš sagādāja prieku – grūti saņemties hobijiem, sociālām aktivitātēm vai komunikācijai ar ģimeni, draugiem. Par visu sāk kļūt vienalga – cilvēks kļūst pasīvs.

Enerģijas trūkums un pastāvīgs nogurums

Enerģijas trūkums var liecināt ne tikai par fiziskām  problēmām, piemēram, mazasinību (anēmiju) un citām saslimšanām, bet arī par depresiju. Ja fiziskā veselība ir pārbaudīta un apstiprināts, ka nav  saslimšanas, kas varētu radīt nogurumu, tad, iespējams, pie vainas ir depresija.

Depresija var izraisīt tik izteiktu fizisku nogurumu, ka pat nelielas ikdienas aktivitātes šķiet pārāk grūti veicamas, un var būt grūti piecelties no gultas vai sagatavoties dienas darbiem. To visu, protams, pastiprina jau minētais intereses trūkums.

Izmaiņas miega modelī un ēšanas paradumos

Depresija var ietekmēt miegu un ēšanas paradumus, kas var radīt papildus stresu un pastiprināt tās simptomus.

Miega izmaiņas var būt: bezmiegs un grūtības aizmigt vai pārmērīga miegainība.

Ēšanas paradumi arī var mainīties divos veidos – vai nu pazūd vēlme ēst, kas veicina svara zudumu, vai arī tā tik ļoti pastiprinās, ka veicina svara pieaugumu.

Pašnovērtējuma zudums un pastiprināta paškritika

Depresija bieži nāk roku rokā ar zemu pašnovērtējumu un pastiprinātu paškritiku, kas izpaužas kā sevis vainošana par to, ko patiesībā ietekmēt nevar.

Var arī būt tādas destruktīvas domas kā “esmu neveiksminieks” vai “esmu bezvērtīgs”, kas var novest pie vēl lielākas izolētības un vientulības izjūtas. Līdz ar to rodas automātiska izjūta, ka tiešām nevienam neesmu vajadzīgs.

Koncentrēšanās un lēmumu pieņemšanas grūtības

Nereti cilvēki sūdzas par grūtībām koncentrēties, atcerēties informāciju vai pieņemt lēmumus – tas var būt depresijas simptoms.

Darba vai skolas pienākumi var kļūt par milzīgu slogu, un pat vienkāršas ikdienas izvēles var šķist pārmērīgi grūtas.

Nozīmīgi atcerēties, ka koncentrēšanās grūtības rodas depresijas dēļ, nevis tādēļ, ka “esmu dumjš cilvēks”. Un, lai šīs spējas atgūtu, ir jāārstē depresija.

Noslēgumā

Ja ir sanācis atpazīt sevī vienu vai vairākas no šīm pazīmēm, galvenais atcerēties, ka ir pieejama palīdzība – depresija ir ārstējama, un daudzi cilvēki, kas to piedzīvojuši, ir spējuši atgūties un atgriezties pilnvērtīgā dzīvē.

Tomēr pirmais solis ceļā uz atveseļošanos ir atzīt, ka nepieciešama profesionāla palīdzība, jo nereti draugiem un ģimenei pietrūkst zināšanas, prasmes un kapacitātes palīdzēt depresijas gadījumā. Tomēr ģimenes un draugu atbalsts ir svarīgs.

Galvenais atcerēties, ka neesat viens un ka ar atbalstu izdosies rast spēku, lai depresiju pārvarētu.