Bērnam 12 gadi, bet nav ne izslimojis, ne vakcinēts pret vējbakām. "Kā rīkoties?" jautā mamma

Vējbakas ir viena no tām infekciju slimībām, kuras dēvē par bērnu kaitēm, jo tieši mazotnē tās izslimojamas salīdzinoši vieglāk. Par robežu tiek uzskatīts 12 gadu vecums, tāpēc, ja ar vējbakām saslimst cilvēks, kurš pārkāpis 12 gadu slieksni, un viņš nav saņēmis vakcīnas kā noteikts valsts imunizācijas kalendārā, tad “pretvīrusa terapiju vēlams uzsākt no pirmās dienas, tiklīdz parādās pirmie izsitumi”, norāda profesore un paskaidro, ka šādos gadījumos tiek uzskatīts, ka slimība noritēs smagi.

Dace Zavadska gan uzsver, ka ļoti bīstamas vējbakas var būt arī zīdaiņiem, grūtniecēm un cilvēkiem ar citām saslimšanām, jo šī infekcijas slimība var izraisīt dažādas pakāpes komplikācijas. 

Ja vējbaku pote nav saņemta un šī infekcijas slimība nav arī izslimota mazotnē, atliek vien cerēt, ka cilvēks nesaslims un tādējādi izvairīsies no iespējamām komplikācijām, ko vējbakas var radīt. Taču trauksmes zvani iedarbināti visā Eiropā, un viena pirmajām valstīm, kas to darīja, bija Nīderlande. Kamdēļ? Jo Covid-19 pandēmijas laiks atstājis sekas arī imunizācijas jomā – lai nebūtu jādodas uz ārstniecības iestādi, kur, vecākuprāt, pastāvēja liela iespējamība saslimt ar kovidu, daudzi izvēlējās savus bērnus nevakcinēt, un īpaši daudzi sāka atteikties no vējbaku vakcīnas, kas ir atdalīta no masalu masaliņu un cūciņu potes.  

“Tas ir iemesls, kamdēļ pēc pandēmijas bērnu slimnīcā bija daudz bērnu, kas stacionēti vējbaku smagās norises dēļ,” pauž profesore, piebisltot, ka pirms pandēmijas šādu pacientu slimnīcā bija liels retums. 

“Vējbakas ir atgriezušās, un ne tikai pie mums. 2022. gadā Nīderlande kā viena no pirmajām aktualizēja šo jautājumu, jo ar vējbakām saistītu nopietnu ādas un sekundāru bakteriālu infekciju kā invazīvais streptokoks gadījumu kļūst arvien vairāk,” norāda Dace Zavadska.  

Tieši tāpēc no šī gada Lielbritānija savā vakcinācijas kalendārā iekļāvusi arī bērnu imunizāciju pret vējbakām un ar divām vakcīnas devām. Iepriekš šajā valstī pret vējbakām nevakcinēja.

Latvijā pret vējbakām vakcinē kopš 2008. gada, un arī ar divām vakcīnas devām, no kurām vienu bērns saņem gada vecumā, otru – pirms skolas gaitu uzsākšanas. 

"Viena deva nodrošina to, ka vakcinētie bērni slimo vieglāk un nenonāk slimnīcā, taču tas nenodrošina to, ka sabiedrībā šis vīruss cirkulē mazāk. Tāpēc Latvijā jau pietiekami ilgu laiku pret vējbakām vakcinējam ar divām devām, kas nodrošina gan mūžilgu aizsardzību pret šo infekcijas slimību vakcinētajam cilvēkam, gan arī ir svarīgi tiem, kuri kādu iemeslu dēļ nevar saņemt šo vakcīnu. Piemēram, bērni, kuri slimo ar onkoloģiju. 

Mēs savā vakcinācijas kalendārā esam iekļāvuši augstākās intervālu robežas starp abām vakcīnas devām, taču vairākkārtīgi esam aicinājuši Slimības profilakses un kontroles centru pārskatīt šo jautājumu, jo intervālam vajadzētu būt īsākam. Īpaši, ja arvien vairāk cilvēku atsakās no vakcīnas, kas apdraud arī tos bērnus, kas vienu devu tomēr saņēmuši," stāsta profesore Dace Zavadska un atklāj, ka, iespējams, tuvākajā nākotnē atkal būs pieejama kombinētā vakcīna pret četrām infelciju slimībām – masalām, masaliņām, vējbakām un cūciņām. Reiz tāda jau Latvijā bijusi.