Austrumu slimnīcā ieviesta jauna metode krūts vēža ārstēšanai

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā pirmoreiz veikta intraoperatīvā staru terapijas procedūra – tā pielietota sievietei ar diagnosticētu kreisās krūts agrīnu audzēju. Šādu terapiju pielieto, lai apstarotu audzēja ložu operācijas laikā uzreiz pēc audzēja izņemšanas, tā dod iespēju atsevišķām pacientu grupām atteikties no pēcoperācijas staru terapijas, informē Austrumu slimnīcā.
Intraoperatīvā staru terapijas iekārta patlaban Austrumu slimnīcā ir vienīgā Baltijā. Tās efektivitāte ir apstiprināta klīniskajos pētījumos, un tā veiksmīgi pielietojama, operējot krūts vēža pacientes.

FOTO: Publicitātes foto

Intraoperatīvā staru terapijas iekārta patlaban Austrumu slimnīcā ir vienīgā Baltijā. Tās efektivitāte ir apstiprināta klīniskajos pētījumos, un tā veiksmīgi pielietojama, operējot krūts vēža pacientes.

Gados vecākiem pacientiem

Paciente, kuras ārstēšanā tika pielietota intraoperatīvā staru terapijas iekārta, bija 68 gadus veca sieviete ar diagnosticētu kreisās krūts agrīnu audzēju. Pacientei aizdomas par krūts audzēju sākotnēji tika konstatētas skrīninga mamogrāfijas izmeklējumā. Pēc precizējošiem izmeklējumiem Austrumu slimnīcas stacionārā “Latvijas Onkoloģijas centrs” tika diagnosticēts agrīns unifokāls krūts audzējs, mazagresīva krūts vēža apakštips. Lai gan sievietes vispārējais veselības stāvoklis bija labs, viņai tomēr bija hroniska, progresējoša neiroloģiska blakusslimība. 

 

Kā stāsta Austrumu slimnīcas stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” Krūts ķirurģijas nodaļas ķirurģe Krista Arcimoviča: “Intraoperatīvā staru terapija pilnībā neaizvieto pēcoperācijas jeb adjuvantu staru terapiju un ir pielietojama speciāli atlasītai pacientu grupai. Gados vecākiem pacientiem ar agrīni diagnosticētu, unifokālu, mazagresīvu krūts vēža apakštipu, īpaši tādiem, kam ir blakusslimības, izmantojot intraoperatīvu staru terapijas kursu, iespējams veikt krūti saudzējošāku operāciju. Tas ļauj uzlabot pacientu dzīves kvalitāti un būtiski samazina tālākas ārstēšanas nepieciešamību un saīsina slimnīcā pavadāmo laiku. Otra indikācija intraoperatīvai terapijai krūts vēža pacientiem ir mazināt adjuvantas staru terapijas kursa ilgumu.” 

 

Ja pēcoperācijas staru terapija nav iespējama

Arī Krūts ķirurģijas nodaļas ķirurgs Kristaps Eglītis uzsver šādas staru terapijas plusus:  “Konkrētajai pacientei audzēja lielums attiecībā pret krūts dziedzera izmēru bija neliels. Vadoties pēc rekomendācijām, gadījumos, kad audzējs tiek izņemts, saglabājot krūts dziedzeri, ir nepieciešams nozīmēt pēcoperācijas – adjuvantu – staru terapiju, lai samazinātu audzēja atjaunošanās iespēju krūtī. Adjuvanta staru terapija var ilgt līdz pat četrām nedēļām. Īpaši sarežģītas ir situācijas, kad pacients dzīvo attālos Latvijas reģionos un nespēj izbraukāt uz saņemt staru terapiju kā ambulatoru pakalpojumu, un tas bija arī šīs pacientes stāsts. Lai gan pacients teorētiski varētu saņemt starošanu ambulatori, viņš ir spiests atrasties stacionāra palātā faktiski visu starošanas posmu. Papildus,

ņemot vērā, ka konkrētajai pacientei pēcoperācijas staru terapija ir kontrindicēta neiroloģiskās blakusslimības izpausmju dēļ, viņas vienīgā ārstēšanas taktika līdz šim būtu bijusi krūts dziedzera noņemšana jeb mastektomija.

Nenoliedzami, tā būtu plašāka apjoma operācija ar sekojošu kosmētisku un fizisku defektu, kas samazinātu turpmāko dzīves kvalitāti. Taču, ņemot vērā intraoperatīvās staru terapijas pieejamību, ar multidisciplināras komandas slēdzienu ārstēšanu pirmo reizi rekomendēja uzsākt ar operāciju, izmantojot intraoperatīvo staru terapiju, šādā veidā paverot iespēju veikt krūti saglabājošu operāciju.” 

 

Nepieciešama īpaša sagatavošanās

Ārstu komanda ir gandarīta, ka operācija noritēja ļoti raiti un veiksmīgi. Lai tas notiktu, operācijas gaita jau iepriekš tika rūpīgi modelēta, veicot treniņus ar iekārtu. Gan emocionāli, gan mentāli visa multidisciplinārā komanda bija iesaistīta operācijas plānošanā. Tā, pateicoties ļoti rūpīgam sagatavošanās darbam, ilga vien nepilnas divas stundas. “Operāciju uzsākām ar limfmezgla biopsiju, pārliecinoties, ka sargmezglā netiek konstatētas audzēja metastāzes. Tad izņēmām audzēju, pārliecinoties, ka tas izņemts pilnībā,” procesu ieskicē daktere K. Arcimoviča. Pēc tam tika uzsākta intraoperatīvā staru terapija. Gints Rausis, Staru terapijas klīniskās daļas staru terapeits, skaidro: “Sterilos apstākļos, sadarbojoties ar radiogrāferiem, ievietojām intraoperatīvās staru terapijas iekārtas krūts dziedzerī atbilstoši izņemtā audzēja lokalizācijai. Veicām atkārtotus precizējošos mērījumus, lai pielāgotu nepieciešamo staru terapiju precīzi pacientes audiem.

Monitorējot pacientes vitālos rādītājus, ārstu komanda pameta operāciju zāli, lai veiktu apstarošanu, kas ilga vien 1–1,5 minūtes.

Tad intraoperatīvā staru terapijas iekārta tika pakāpeniski atvienota, un ķirurgi varēja pabeigt operāciju.”

Reklāma
Reklāma

 

Paciente pēcoperācijas periodā jutās labi, brūce sadzija primāri, bez sarežģījumiem, un pēc drenas izņemšanas paciente devās mājās. Pateicoties intraoperatīvās staru terapijas pielietojumam, konkrētajai pacientei sagaidāmā turpmākā ārstēšana būs vien hormonterapija, kuru viņa varēs saņemt savā dzīvesvietā. Tādējādi pacientei nodrošināta veiksmīga onkoloģiskā ārstēšana, kas ir ne tikai ļoti efektīva un ar labu panesamību, bet vienlaikus būtiski samazina nepieciešamību atrasties stacionārā.

Multidisciplinārā komanda, kas pirmoreiz Latvijā veica operāciju, pielietojot intraoperatīvo starotāju. Foto no publicitātes attēliem

 

Metode piemērota arī citiem audzējiem

Intraoperatīvajai staru terapijas iekārtai ir potenciāls tikt izmantotai ne tikai krūts audzējiem, bet arī citu lokalizāciju audzējiem, taču katra pacienta konkrēta audzēja gadījumā multidisciplināra komanda ir tā, kas izvērtē, kāda ārstēšanas metode un kādā secībā tiek rekomendēta. Jaunieviestā ārstēšanas tehnoloģija ir pielietojama atlasītai pacientu grupai stingri saskaņā ar medicīniskām indikācijām. 

 

Pasaulē ir pieejamas vairāku veidu intraoperatīvās staru terapijas iekārtas. Austrumu slimnīcā ir iekārta, kur apstarošana notiek ar elektronu daļiņām, kam lokālas terapijas gadījumā  atbilstoši zinātniskās literatūras datiem ir pierādīta augsta efektivitāte. Minēto iekārtu iespējams izmantot, pateicoties multidisciplinārai pieejai un komandas darbam starp ķirurgiem, staru terapeitiem, anesteziologiem, medicīnas fiziķiem, radiogrāferiem, radiologiem, patologiem, operāciju un anestēzijas māsām.

 

Galvenais – slimību laikus atklāt

Daloties ar šo veiksmīgo ārstēšanas pieredzi, Kristaps Eglītis aicina ikvienu sievieti atsaukties mamogrāfijas skrīningam, kā arī būt vērīgām pēc skrīninga sasniegtā vecuma – ja vien tiek atrastas kādas izmaiņas krūts dziedzerī, doties uz papildu izmeklējumiem specializētā centrā. “Jo agrīnāk mēs atrodam pārmaiņas krūts dziedzerī, jo veiksmīgāk šīs problēmas ir risināmas, īpaši papildus izmantojot arvien jaunas mums pieejamās tehnoloģijas. Agrīns krūts vēzis ir ārstējama slimība!” viņš iedrošina.

Saistītie raksti