Vai tiešām šādi cilvēki vēl pastāv? Vecāki dalās aizkustinājumā par saņemto atbalstu Vecāku mājā

Vecāku māja ir ēka Bērnu slimnīcas teritorijā, kurā uzturas vecāki un ģimenes, 

kamēr viņu bērni ārstējas slimnīcā. Mājas durvis ir plaši atvērtas ģimenēm, kurām jāmēro tāls ceļš līdz ārstam ar iepriekšēju pierakstu vai ieplānotu agru ierašanos stacionārā. Tāpat tā ir pieejama vecākiem, kuri ierodas vēlu vakarā vai nakts laikā, vai ar neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta auto. Bērnu reizēm ievieto intensīvajā nodaļā, kur vecākam nav paredzēta vieta nakšņošanai, tāpēc šādos gadījumos ir iespējams nakti pārlaist Vecāku mājā. 

Šajās telpās vecāki saņem ne tikai fizisku palīdzību un guļvietu, bet arī nozīmīgu psiholoģisku atbalstu, kad jāpiedzīvo satraucoši dzīves brīži.

Kāda ir sadzīve “Vecāku mājā” un kāpēc tā ir nepieciešama tikpat ļoti kā gaiss, ko elpojam, savos pieredzes stāstos dalās trīs vecāki, kuri uzturējušies “Vecāku mājā”.

Mamma Līga: divus mēnešus pavadīju Vecāku mājā, lai varētu būt pie sava zīdaiņa

“Ja nepieredzi šādu situāciju, tu neaptver tās nopietnību,” ir pārliecināta Līga. Pagājušajā gadā Līga nonāca Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā ar zīdainīti. Ar trauksmi un bažām viņa apmetās palātā, kurā būtu jāaizvada nākamie trīs mēneši. Kad kāda māmiņa Līgai pastāstīja par Vecāku māju, Līga nevilcinoties aizgāja to apskatīt. Tā kā slimnīcā nakšņot nebija iespējams un ģimene dzīvo Valmierā, Līga pēdējos divus mēnešus pavadīja Vecāku mājā. “No rīta līdz vakaram biju pie bērniņa, bet naktīs – Vecāku mājā,” atceras Līga. 

18 FOTO

Tā izskatās Vecāku mājā, kur uzturēties vecākiem bērnu ārstēšanās laikā BKUS

+ 14

Skatīt visus

Vientuļais tētis Ilgonis: Vecāku mājā regulāri uzturos ar abiem bērniem – viņi ir ar īpašām vajadzībām 

Ilgonis ir vientuļais tēvs, kurš Vecāku māju apmeklē jau piecus gadus. Ar dziļu nopūtu un stingru balsi viņš atzīst, ka nezinātu, ko darītu, ja Vecāku mājas vairs nebūtu: “Pats svarīgākais jau ir tas, ka esmu bērna tuvumā – es sagaidu, kad pienāk rīts, un uzreiz dodos pie viņa uz slimnīcu. Mēs dzīvojam Smiltenē un ar abiem bērniem pie ārstiem braucam regulāri. Jaunākajam tagad ir seši gadi, bet vecākajam – astoņpadsmit. Abi bērniņi ir ar īpašām vajadzībām. Ja nākamajā dienā ir pieraksts pie ārsta, savlaicīgi piezvanu uz Vecāku māju, mūs sagaida vislaipnākie cilvēki, mēs izguļamies un nākamajā rītā dodamies uz pierakstu.” Ilgonis uzsver, ka 

 

brauciens pie tāda speciālista kā psihologs ir būtiski atšķirīgs, ja bērns pieceļas Rīgā normālā laikā, nevis četros no rīta Smiltenē, un netiek steidzināts paspēt uz transportu, kas nogādātu galvaspilsētā. 

Ilgonis norāda, ka iespēja būt rokasstiepiena attālumā no sava bērna, kad bērnam ir grūti, ir neatsverama. It īpaši tad, ja uzturēšanās slimnīcā, iespējams, nepieciešama visu diennakti, bet loģistikas apsvērumi vecākiem to liedz. 

Par Vecāku mājas trauslo pastāvēšanu Ilgonis izsakās ar nopūtu: "Ja katrs Latvijas iedzīvotājs noziedotu kaut vai 1,20 eiro – tik Bērnu slimnīcā maksā kafija no automāta –, tas jau būtu ļoti daudz.” 

Mamma Diāna: sirdssāpes par savu bērnu ir vārdos neizsakāmas, tāpēc vecākiem nozīmīgs atbalsts ir pat uzvārīta tēja

Diānas ģimene dzīvo ārzemēs un Bērnu slimnīcas Intensīvās terapijas nodaļā nonāca pēkšņi. “Ārste skaidroja, ka bērnam būs ilgstoši jāārstējas slimnīcā, un jautāja, vai mums būs, kur palikt. No ārstes saņēmām lapiņu ar informāciju par Vecāku māju. Aizgājām ar vīru uz turieni un bijām pārsteigti, jo pirmie iespaidi atstāja “uz pauzes” – viss tik gaišs, tīrs, kluss un mierīgs. Vecāku mājā bija sajūta, ka visi viens otru respektē – klusu ver durvis, runā pusbalsī, personāls apietas ar tādu pietāti, ka tu pat nenojaut, ka mājā ir vēl kāda dzīva radība.”

“Slimnīca rada nemitīgu stresu, tomēr, neskatoties uz to, vecākiem ir jābūt stipriem, lai bērnos ar savu nostāju ieviestu pārliecību, ka viss būs labi. Mēs esam bērnu atbalsts. Taču arī vecāki ir cilvēki, un ļoti bieži situācijas ir morāli smagas, tāpēc savas emocijas ir jāatstāj aiz palātas sienām. Vecāku mājā tu vari uzlādēt baterijas, aprunāties ar personālu, līdzcilvēkiem, saņemt spēkus jaunai dienai,” akcentē māmiņa Diāna.

Vecāku mājas darbība un pastāvēšana ir iespējama, tikai un vienīgi pateicoties brīvprātīgo darbam un ziedojumiem. 

Sirdssāpes par savu bērnu ir vārdos neizsakāmas, tāpēc pat tāds nieciņš kā kafija, tēja, pamata pārtikas preces vai steigā uz mazgāšanos iemestas drēbes, kuras pēkšņi ir gan izžāvētas, gan salocītas, ir žests, kas acīs sarieš asaras. 

“Vai tiešām šādi cilvēki vēl pastāv? Man bija sajūta, it kā es būtu mammas azotē. Ja vecāku māja ir torte, tad personāls ir ķirsītis uz tortes. Par Vecāku māju es varu runāt nemitīgi. Esmu bezgalīgi pateicīga par to, ka mūs pieņēma, un par to, ka tāda ir,” stāsta Diāna.

Par Vecāku māju

Kopš darbības uzsākšanas 2011. gadā Vecāku mājā ir pabijušas jau vairāk nekā 7500 ģimenes. Lai Vecāku māja varētu turpināt darbu arī 2024. gadā, nepieciešami gandrīz 140 000 eiro. Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa stāsta, ka Labklājības ministrijas plānos Vecāku mājas finansēšana neietilpst, tāpēc jācer uz sabiedrības atbalstu, lai arī šogad gan smagi slimu un priekšlaikus dzimušu bērniņu, gan ikviena Bērnu slimnīcas pacienta vecāki varētu saņemt naktsmājas, patvērumu, psiholoģisku atbalstu un pleca sajūtu. Vecāku mājai iespējams ziedot šeit, kā arī līdz 10. aprīlim ziedojumu kastītēs Rimi veikalos visā Latvijā.