Kā saprast, ka bērnam ir depresija? "Sarkanā karoga" signāli, lai to pamanītu laikus

“Tāpat kā pieaugušo vecumā, arī bērniem un pusaudžiem var būt dažādi garīgās veselības traucējumi, no kuriem visbiežāk sastopama trauksme un slikts garastāvoklis. Tas var būt gan viegls satraukums par kādu konkrētu jautājumu (piemēram, skolu), gan diagnosticējami garīgās veselības traucējumi, piemēram, ģeneralizēta trauksme, obsesīvi-kompulsīvi traucējumi, posttraumatiskā stresa traucējumi, piesaistes grūtības vai depresija,” saka britu psihologs Sebs Tompsons.

Vai pastāv riska faktori, kas var izraisīt depresiju bērnībā?

Garīgās veselības traucējumus reti kad izraisa tikai viens konkrēts izraisītājs vai identificējams faktors. Tā vietā parasti ir vairāku faktoru kombinācija.

 “Tomēr mēs zinām, ka, jo vairāk nelabvēlīgas pieredzes bērnībā cilvēki ir piedzīvojuši, jo lielāka ir iespēja, ka viņiem attīstīsies garīgās veselības problēmas,” saka Tompsons.

“Par nelabvēlīgu bērnības pieredzi var uzskatīt stresa un potenciāli traumatiskus notikumus vai situācijas, kas notiek bērnībā vai pusaudža gados un kas galu galā iedragā cilvēka drošības, stabilitātes un piederības sajūtu. Kā piemērus var minēt vardarbību vai nevērību, vecāku šķiršanos vai spriedzi ģimenē, narkotiku lietošanu, kā arī atsevišķas vai vairākas traumas epizodes,” piebilst psihologs. 

“Ne visiem bērniem un jauniešiem, kas piedzīvo šādu pieredzi, attīstīsies garīgās veselības problēmas, un būs arī tādi jaunieši, kuri šķietami nav piedzīvojuši nekādu nelabvēlīgu pieredzi bērnībā, bet kuriem vēlāk attīstīsies garīgās veselības traucējumi,” viņš piebilst.

Tomēr šķiet, ka pastāv sakarība starp to, cik daudz nelabvēlīgas bērnības pieredzes ir piedzīvojis cilvēks, un iespējamību, ka viņam attīstīsies garīgās veselības problēmas.

Kā atšķirt depresiju no vienkārši slikta garastāvokļa?

Parasti bērni spēj nosaukt iemeslu, kāpēc jūtas skumji. Viens no galvenajiem brīdinājumiem – bērns vai pusaudzis nespēj nosaukt iemeslu savām sajūtām. “Jaunieši, kuri ir nomākti, visticamāk, izvairīsies no došanās ārā vai laika pavadīšanas kopā ar draugiem un ģimeni,” saka psihologs.

Vieglāk uztveramas pazīmes ir pēkšņa, regulāra sūdzēšanās, pārāk augsta paškritika un zems pašvērtējums. Tas var izpausties arī negatīvos apgalvojumus par sevi, piemēram, “es to nevaru izdarīt”, “man nekas nesanāk”, “ar mani neviens negrib draudzēties” u.c.

Ja šķiet, ka bērnam arvien samazinās enerģijas līmenis ikdienas aktivitātēm, viņš bieži jūtas noguris, kā arī hobiji vai nodarbes, kas iepriekš sagādājušas prieku, vairs neizraisa ne tuvu tādas emocijas, tas var liecināt par bērnu depresiju. Protams, jāpārbauda arī kopējais bērna veselības stāvoklis.  

Ko darīt vecākiem?

Ir ļoti būtiski bērnu uzklausīt, uztvert viņa teikto nopietni un uzticēties savai vecāka intuīcijai, ka kaut kas nav labi. Tāpat jāpievērš uzmanība, vai bērna miegs nav izmainīts un nav mainījusies apetīte.

Ja vecākiem ir aizdomas, ka viņu bērnam ir depresija, pirmais solis ir apmeklēt ģimenes ārstu, lai veiktu novērtējumu un pēc tam noskaidrotu, kāds ir labākais turpmākais risinājums. 

Tā varētu būt bērnu psihoterapija, kas palīdz izprast lietas caur sarunām vai rotaļām, vai kognitīvi biheiviorālā terapija (CBT), kurā tiek mainīts domāšanas modelis, vajadzības gadījumā izmantojot arī medikamentus.

Vēršanās pēc palīdzības laikus var palīdzēt bērnam izprast savas izjūtas un izvairīties no nopietnākām veselības problēmām. Šādos gadījumos īpaši svarīgs ir vecāku atbalsts un sapratne, kā arī situācijas normalizēšana.

Avots: “Independent.co.uk”