''Nespēju atslābt, pat esot atvaļinājumā..'' Pavisam iespējams, ka pie vainas ir šis!

Atvaļinājuma stress – kas tas ir?

Darba kontekstā atvaļinājuma stress ietver gan sagatavošanās posmu pirms atvaļinājuma, gan atgriešanos darbā pēc atpūtas. Arī pētījumu kompānijas “Kantar” veiktā aptauja liecina, ka vairumu jeb 75% darbinieku Latvijā satrauc stress, kas ir saistīts ar ikdienas darba pienākumu izpildi. Pirms došanās atvaļinājumā cilvēks bieži izjūt spiedienu iekļauties termiņos un nodrošināt, ka viņu darba pienākumi tiek efektīvi nodoti kolēģiem, kas var palielināt darba slodzi. Atvaļinājuma laikā domas par darbu, bailes palaist garām svarīgas ziņas var novērst domas no atvaļinājuma būtības – atpūsties. Atgriežoties, neizpildītie uzdevumi, neizlasītie e-pasta ziņojumi un nepieciešamība ātri pieslēgties projektiem var radīt saspringtu atgriešanos darba vidē. Šis cikls atvaļinājumu padara par slogu nevis par atpūtu, ietekmējot vispārējo labklājību un produktivitāti. 

Magnijs – daudzpusīgais organisma palīgs

“Viena no svarīgākajām minerālvielām organismā, kas iesaistās vairāk nekā 300 dažādu organisma funkciju darbībā, ir magnijs. Tas uzlabo muskuļu, nervu sistēmas, sirds un nieru darbību, veicina muskuļu veiktspējas un atjaunošanās uzlabošanu, kā arī spēj samazināt trauksmi un nodrošina labāku miegu. Tuvojoties vasaras karstumam un atvaļinājumu sezonai, ir svarīgi atcerēties uzņemt papildus magniju, jo tas izdalās kopā ar

 sviedriem. Magnijs var arī palīdzēt pārvaldīt paaugstināto stresu, kas bieži vien ir saistīts ar ceļošanu un to plānošanu. Pats organisms neražo magniju, tādēļ cilvēkiem tā deficīts organismā ir izplatīts – to ir nepieciešams uzņemt ar uzturu,” stāsta farmaceite Līva Feldmane. 

Magnija izšķirošā loma stresa pārvaldībā 

Stress var būt arī pozitīvs – parasti tas ir neliels stresa līmenis, kas motivē sasniegt noteiktos mērķus, taču vairumā gadījumu cilvēki saskaras ar stresu, kas ir ilgstošs un destruktīvs. To raksturo emocionāla vai fiziska spriedzes sajūta, kas ir ķermeņa atbildes reakcija uz tā kairinātājiem. Diemžēl mūsdienās daudziem negatīvs stress ir kļuvis par neizbēgamu ikdienas sastāvdaļu un gaidāmais atvaļinājums to saasina vēl vairāk. Ilgstoša trauksme var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēka veselības stāvokli, attīstīt dažādas hroniskas slimības, kognitīvos traucējumus un pat depresiju. Satraukuma jeb stresa stāvoklī ķermenis patērē vairāk magniju, kas izraisa tā deficītu, skaidro farmaceite. Tāpēc Magnijam ir izšķiroša loma stresa pārvaldībā, palīdzot regulēt organisma reakciju uz stresa faktoriem – tas samazina kortizola līmeni un trauksmi, kā arī atbalsta muskuļu relaksāciju un uzlabo miega kvalitāti, kas ir ļoti svarīgi cilvēka organismam, lai atgūtos no stresa izraisītajām sekām. Papildu magnija nomierinošā ietekme veicina serotonīna sintēzi, kas uzlabo garastāvokli un vispārējo cilvēka labklājību.

Stresa simptomu mazināšanai vislabāk palīdzēs magnija citrāts vai biglizcināts, jo tie visātrāk uzsūcas organismā un tiem piemīt nomierinoša funkcija, kas palīdz pārvaldīt kortizola līmeni organismā un veicina vispārēju labsajūtu. 

Stresa izraisītie magnija deficīta simptomi ir nogurums, trauksme, muskuļu sasprindzinājums, miega traucējumi, galvassāpes, apetītes trūkums un paaugstināta jutība pret stresa situācijām.

Kā pareizi uzņemt magniju?

Vislabākais veids kā uzņemt magniju ir ar uzturu, tomēr jāatceras ka tikai trešā daļa no uzņemtā magnija uzsūcas organismā. Galvenie magnija avoti ir auzu pārslas, kviešu putraimi, rīsi, zivis, rieksti, sēklas un dārzeņi, augļi un ogas. Papildu sabalansētam un veselīgam uzturam magniju var uzņemt ar uztura bagātinātājiem. “Euroaptieka” farmaceite atgādina, ka lietojot magniju saturošus uztura bagātinātājus, ir jāņem vērā, ka normālu magnija līmeni organismā var iegūt to lietojot regulāri vienu līdz trīs mēnešus. Tā ieteicamā diennakts deva pieaugušajam ir 300 mg. Cilvēki nedrīkst pārmērīgi lietot lielas devas, jo tas var izraisīt nelabvēlīgas sekas, piemēram, sirdsdarbības traucējumus. Magnijs aptiekās ir pieejams dažādās formās – tablešu veidā, pulverveidā, granulveidā un šķidrā veidā. 

Magniju nav ieteicams lietot tukšā dūšā, bet gan kopā ar ēdienu. Magnija uzsūkšanos organismā var veicināt ogļhidrāti, D, B6, C vitamīni, kālijs un nātrijs. Savukārt to nevajadzētu uzņemt kopā ar kafiju vai citiem kofeīnu saturošiem dzērieniem un alkoholu, jo tas var traucēt magnija uzsūkšanos organismā. Tāpat magnija uzsūkšanos traucē tauki un olbaltumvielas un kalcija preparāti vai ēdieni, kas to satur, piemēram, siers, piens un biezpiens.

Kura magnija forma ir vispiemērotākā stresa simptomu mazināšanai?

Aptiekās ir atrodami dažāda veida magnija sāļi. Stresa simptomu mazināšanai vislabāk palīdzēs magnija citrāts vai biglizcināts, jo tie visātrāk uzsūcas organismā un tiem piemīt nomierinoša funkcija, kas palīdz pārvaldīt kortizola līmeni organismā un veicina vispārēju labsajūtu. Vēl trauksmes samazināšanai magniju var lietot kompleksā ar B6 vai B grupas vitamīniem. Sev piemērotu magnija lietošanas formu un devu var piemeklēt pēc konsultācijas ar ārstu vai farmaceitu. Līva Feldmane atgādina, ka tikai ar pienācīgām rūpēm par sevi, mēs varam nodrošināt labu darba un atpūtas līdzsvaru, lai izbaudītu pelnīto vasaras atpūtu.